Psoriāze, atopiskais dermatīts, seborejiskais dermatīts – šīs
hroniskās iekaisīgās ādas slimības ir apgrūtinošas jebkurā
gadījumā, taču tieši ziemas sezonā tās nereti sagādā
vislielākās raizes.
Ziemā pat veseliem cilvēkiem āda kļūst sausāka, kas ir
saistīts gan ar vēju, aukstu gaisa temperatūru ārā, gan ar
apkures sezonas blakusefektu – pārlieku sausu gaisu telpās. Taču
cilvēkiem, kuriem jāsadzīvo ar tādām ādas slimībām, kā
psoriāze, atopiskais dermatīts vai seborejiskais dermatīts nudien
neklājas viegli, jo visi minētie apstākļi tikai pasliktina jau
tāpat bojātās ādas stāvokli.
Kas provocē saasinājumu?
“Psoriāze ir slimība, kas saistīta ar ādas barjeras
traucējumiem – vietās, kur atrodas slimības perēkļi, āda nav
uzbūvēta pareizi, līdz ar to caur tām notiek ūdens zudums, tās
kļūst vēl sausākas, parādās kairinājums, nieze. Viss, kas
jebkādā veida saistīts ar ādu, arī aktualizējas tieši aukstajā
sezonā – apģērbs ir tuvu ādai un rada papildu kairinājumu,
temperatūras svārstības – ārā ir auksts un sauss, bet
iekštelpās – silts un sauss. Tas viss kairina bojātās vietas un
sākas slimības paasinājums. Protams, arī stress un citi faktori,”
skaidro dermatoloģe Veselības centru apvienībā Ilze Jākobsone.
Tas pats attiecas uz atopisko dermatītu – tā kā arī šajā
gadījumā ir traucēta ādas barjera, aukstos, sausos laika
apstākļos pastiprināti zūd ādas mitrums un, jo sausāka āda, jo
tā vieglāk kairinās. Turklāt lielāka ietekme ir nevis gaisa
temperatūrai, bet gan gaisa mitrumam. Arī seborejiskā dermatīta
gadījumā situācija ir līdzīga – ja vērojams izteikts
iekaisums, caur to notiek mitruma zudums un ādas stāvoklis
pasliktinās. Ārste saka, ka viss kombinējas – gan klimata un
apģērba, gan stresa faktori.
“Ja cilvēks sirgst ar ādas slimībām, apģērbam vajadzētu
būt dabīgam, turklāt svarīgi arī, ar kādiem līdzekļiem to
mazgā, it īpaši atopiskā dermatīta gadījumā, jo šie pacienti
ir biežāk tendēti uz astmas, dažādu alerģiju (alerģiska
rinīta, konjunktivīta) attīstību,” piebilst dermatoloģe.
Izpausmes rada diskomfortu
Ādas problēmas rada ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku
diskomfortu.
“Psoriāze izpaužas gan vietās, kuras var paslēpt zem
apģērba, uz elkoņu un ceļgalu locītavām, gan uz plaukstām,
galvas matainajā daļā, un var būt arī uz pieres, ap ausīm.
Līdzīga ir arī seborejiskā dermatīta lokalizācija. Savukārt
atopiskais dermatīts ļoti bieži skar seju – plakstiņus, mutes
zonu, un, protams, tas var izpausties arī jebkur citur uz ķermeņa,”
skaidro VCA dermatoloģe Ilze Jākobsone.
Kādā vecumā slimības sāk izpausties?
Atopiskais dermatīts var sākties zīdaiņa vecumā, visspilgtāk
izpaužas agrā bērnība un ilgst līdz pat pusaudža gadiem. Daļai
cilvēku šajā vecumā paliek labāk – uzliesmojumi kļūst
retāki, nav tik mokoši, kā bērnībā, taču visu mūžu
saglabājas ādas sausums, tieksme uz ādas kairinājumu, alerģiskām
reakcijām. Atopiskā dermatīta parādīšanās pieaugušā vecumā
nav izplatīta.
Seborejiskais dermatīts ir raksturīgs galvenokārt pusaudžu
vecumposmā un jaunības gados, lai gan tas var piemeklēt arī
vecumdienās, un biežāk ir saistīts, piemēram, ar neiroloģiskām
slimībām vai onkoloģiju.
“Par seborejisko dermatītu ir daudz neskaidrību, piemēram,
kāpēc vienam tas attīstās, bet citam tādos pašos apstākļos –
neattīstās. Seboreja ir saistīta ar androgēna – vīrišķā
hormona, kas stimulē tauku dziedzera darbību, klātbūtni. Tādēļ,
ja sievietei ir attīstījusies šī slimība, nepieciešams
pārbaudīt, vai notikušas hormonālas izmaiņas.
“Psoriāze agrā bērnība izpaužas salīdzinoši reti. Parasti
tā parādās ap 16-18 gadu vecumu vai ap 40-50 gadiem. Ja psoriāze
sākas pusaudža gados, parasti izrādās, ka šī slimība jau ir
ģimenes anamnēzē, tātad – ir ģenētiska predispozīcija –
leikocitārie antigēni, kas var izpausties nelabvēlīgos apstākļos,
visbiežāk – stresa situācijās, piemēram, beidzot devīto klasi
vai vidusskolu, iestājoties augstskolā, uzsākot patstāvīgo
dzīvi. Ja šo posmu izdodas pārdzīvot bez stresa, psoriāze var
neizpausties pat tad, ja ir predispozīcija. Savukārt, ja šī
slimība pirmo reizi parādās pusmūžā, iztaujājot pacientu par
ģimenes anamnēzi, nereti atklājas, ka psoriāze jau ir, piemēram,
bērnam. Tas nozīmē, ka cilvēkam ilgus gadus slimība nav
izpaudusies,” stāsta VCA dermatoloģe. Kas to var izprovocēt?
Dažādas sarežģītas, stresa situācijas, piemēram, tuvinieka
nāve, darba zaudēšana un citi smagi emocionāli satricinājumi, kā
arī kāda blakusslimība, kas nostrādā kā psoriāzes
palaidējmehānisms.
Ko darīt paasinājuma profilaksei ziemā?
Krēmi un ziedes, kas paredzēti akūta perioda kupēšanai, ir
recepšu medikamenti, savukārt ikdienas ādas kopšanas līdzekļus
var iegādāties aptiekā bez receptes. “Ja tuvojas slimības
saasinājuma periods, laikus jādodas pie ārsta, lai izrakstītu
medikamentus. Jo ātrāk tiek uzsākta pareiza terapija, jo
veiksmīgāk var novērst smagu paasinājumu,” teic Ilze Jākobsone.
Efektīva metode, kas nodrošina paasinājuma nesākšanos vai tā
samazināšanos, ir fototerapija – apstrāde ar A vai B
ultravioletās gaismas stariem. To var veikt jau oktobrī, novembrī
un ziemu pārlaist tikai, pareizi kopjot ādu.
Ādas kopšana ikdienā
Vienīgi seborejiskā dermatīta gadījumā, ja paasinājums
norimst, cilvēks jūtas komfortabli. Psoriāze un atopiskais
detmatīts prasa īpašu ādas kopšanu cauru gadu.
“Ja vasarā ādas kopšanai der mitrinošs krēms, tad ziemas
sezonā nepieciešams biezākas konsistences kopšanas līdzeklis,
kas labāk pasargā ādas virsējo kārtu un aiztur mitrumu. Pacienti
gan parasti pievērš īpašu uzmanību ādas kopšanai arī tad, ja
nav vērojami paasinājumi, un ikdienā lieto kādu mitrinošu,
eļļojošu līdzekli, jo āda ir trausla un jebkurā brīdī var
sākties paasinājums. Psoriāzei ir dežūrperēkļi, kas nepāriet
arī miera periodā. Tiem jāuzklāj krēms vai ziede ikreiz pēc
dušas,” teic VCA dermatoloģe. Parasti ādas kopšanas līdzekļu
sastāvā ir, piemēram, urīnviela, salicilskābe, kas veicina
pārragošanās procesa normalizāciju un lieko ādas zvīņu
nolobīšanos, vienlaikus nodrošinot mitrināšanu. Jo labāk
problemātiskās vietas tiek koptas, jo tās mazāk pakļautas
kairinājumam.
Īpašas rūpes
Farmaceite
Daiva Āboliņa atgādina, ka problemātiskai
ādai nepieciešama īpaša aprūpe. “Mazgāties ieteicams ne
biežāk kā reizi dienā ar īpašām mazgājošām eļļām vai
līdzekļiem, kas satur papildu barojošos komponentus un tiem ir
maigas attīrošas īpašības. Šādu līdzekļu klāsts aptiekā ir
plaši pārstāvēts – ziepes, dušas krēmi, dušas eļļas.
Mazuļiem ir īpaša vannas emulsija, kuru var pievienot ūdenim.
Ūdenim jābūt siltam vai vēsam, ne karstam. Ja ir sausa āda, tad
var pietikt tikai nomainīt ziepes, bet, ja ir atopiskais dermatīts
vai psoriāze, ar to būs par maz. Uzreiz pēc vannošanās un pat
tikai pēc roku nomazgāšanas ir jālieto mitrinošs līdzeklis.”
Vismaz
divas reizes dienā ieteicams mitrinošs līdzeklis. “Būtiski
izvēlēties ziedi vai emolientu, kura sastāvā ir daudz eļļas un
mazāk ūdens bāzes. Krēms jābūt biezam, taukainam, lai arī tas
nešķiet patīkams. Šādiem krēmiem parasti piemīt niezi mazinošs
un ādu nomierinošs efekts. Niezes mazināšanai ir pieejams arī
aerosols, kuru var uzsmidzināt dermatīta skartajā vietā un
minūtes laikā tas samazinās niezi. Atopiskā dermatīta
profilaksei arī veseliem mazuļiem noderīga var būt ikdienas
mitrinošā līdzekļa lietošana,” iesaka farmaceite. Savukārt
tad, ja seborejiskais dermatīts ir galvas matainajā daļā Daiva
Āboliņa rekomendē lietot pretblaugznu šampūnu, ko ieziežot
matos, atstāj iedarboties uz trim piecām minūtēm un tikai tad
izskalo. “Labākā paasinājumu biežuma un to smaguma profilakse
ir atbilstošu kopšanas krēmu – emolientu regulāra lietošana,”
apgalvo farmaceite.
Ādai vajadzīgs veselīgs uzturs
Veselīgs, sabalansēts uzturs ir aktuāls jebkurā gadījumā,
apstiprina ārste. “Ja ir prosriāze, paasinājuma posmā
jāizvairās no trekniem, ceptiem, kairinošiem ēdieniem. Ļoti
liela nozīme uzturam ir atopiskā dermatīta gadījumā, jo sevišķi,
ja ir konstatēta kāda pārtikas produkta nepanesība, alerģija.”
Svarīgi ir arī atjaunot šķidruma rezervi organismā, jo caur
ādas bojātajām vietām tas tiek pastiprināti zaudēts. Dienā
jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens.
Kaitīgie ieradumi – jāatmet
Smēķēšana un alkohola lietošana ir ārkārtīgi kaitējoša
atopiskajam dermatītam, seborejai un, īpaši, plaukstu un pēdu
psoriāzei. “Smēķēšana izmaina asinsriti, bet, iekaisuma
gadījumā, asinsritei ir ļoti liela nozīme. Savukārt alkohols
bojā aknas, kas veic organisma attīrīšanu no toksiskām vielām.”
Liekais svars ir jāsamazina
Liekais svars pasliktina dermatoloģiskas slimības gaitu.
“Dažkārt pacienti mēdz sacīt, ka ir resni tāpēc, ka viņiem
ir psoriāze. Nē! Viņiem ir liekais svars, jo nepareizi ēd un maz
kustās. Te nav runa par to, ka dažs ģenētiski ir mazliet apaļāks,
bet gan par izteiktu lieko svaru, kas pasliktina veselības
stāvokli. Protams, nevar apgalvot, ka tad, ja cilvēkam ir normāls
ķermeņa svars un aktīvs dzīvesveids, slimība pāriet, taču tās
norise ir vieglāka un labāk padodas terapijai,” teic Ilze
Jākobsone.
4 ieteikumi cilvēkiem, ar ādas slimībām
-
Jebkurš ārsts ir jāinformē par psoriāzi, pirms
speciālists izraksta zāles (piemēram, pret hipertensiju). Tā kā
atsevišķas medikamentu grupas var provocēt paasinājumu,
medikamenti jāpiemeklē individuāli. -
Ja ir atopiskais dermatīts, tas noteikti jāņem vēra,
izvēloties profesiju. Jāizvairās no tādam profesijām, kurās
var sastapties ar alergēniem. -
Cilvēkiem reproduktīvā vecumā jāpatur prātā, ka
atopisko dermatītu un psoriāzi var pārmantot pēcnācēji. Tiesa,
reproduktīvo veselību šīs slimības neietekmē (ja vien nav tā,
ka ādas bojājumi izveidojušies dzimumorgānu apvidū un šī
problēma rada psiholoģisku barjeru izveidot tuvas attiecības). -
Psiholoģiski pieņemt to, ka
dermatoloģiska slimība ietekmē ārējo izskatu, nav viegli, taču
ar slimību ir jāspēj sadzīvot, jo īpaši, ja to nevar mainīt.
“Cilvēkam jābūt harmoniskam, ar iekšēju mieru un pārliecību,
lai apkārtējo skatieni un spriedumi viņu neietekmētu un neradītu
lieku stresu.”
