Slapjš
sniegs, peļķes,
auksts vējš un dzestri rīti bieži vien cilvēkiem pazemina
imūnsistēmu, aktivizējot dažādus iekaisuma procesus organismā.
Viena no nepatīkamākajām kaitēm – apsaldēts urīnpūslis.
Baktērijas,
kas izraisa urīnceļu iekaisumu, ap urīnpūsli un dzimumorgāniem
mitinās visu laiku, taču mitrā, vēsā laikā tās biežāk
ierosina iekaisumu.
Urīnceļu
infekcija ir viena no
izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, kas ietekmē dažāda
vecuma cilvēkus visā pasaulē.
Saskaņā
ar Pasaules veselības organizāciju, katra otrā sieviete dzīves
laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju.
Ko
darīt, lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma un kā ārstēt
saslimšanas gadījumā, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Kādi
ir urīnceļu saslimšanas simptomi?
Urīnceļu
iekaisuma simptomus raksturo stipra, nepārtraukta un neatliekama
vēlme urinēt. Urinējot izdalās mazs urīna daudzums, tāpēc
rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat
asām sāpēm, kā arī regulāri jūtams spiediens vēdera
lejasdaļā. Ja līdz ar pirmajiem simptomiem netiek veikta
ārstēšana, tad stāvoklis var pasliktināties un simptomiem
pievienojas drudzis, kā arī asins piejaukums urīnā. Šādos
gadījumos steidzami nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie
ārsta. Savukārt, ja urīnceļu iekaisums parādās regulāri,
ieteicams uztaisīt asins analīzes uz seksuāli transmisīvām
slimībām (STS), kas ir viens no izplatītākajiem urīnceļu
iekaisuma cēloņiem.
Farmaceite
skaidro, ka arī
bērniem urīnceļu saslimšanas ir bieži. Maziem bērniem
simptomātika nav izteikta, to ir grūtāk noteikt, bet lielākiem
bērniem parasti ir sāpīga urinācija, viņi kļūst kašķīgi,
neapmierināti, kā arī sūdzas par sāpēm urinācijas beigās.
Pieci
veidi, kā
sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanām
1.
Rūpējies
par intīmo zonu un izvēlies atbilstošu apakšveļu
Farmaceite
iesaka atbilstoši rūpēties
arī par to, lai intīmā zona būtu tīra, izmantojot speciālus
mazgāšanas līdzekļus (ziepes vai putas), ko iespējams iegādāties
aptiekā. Parastās ziepes intīmai zonai ir pārāk sārmainas un
tām ir augstāks pH līmenis nekā intīmajai zonai nepieciešams,
tādējādi ziepes var samazināt ķermeņa dabisko aizsardzību un
padarīt to mazāk aizsargātu pret iespējamām infekcijām un
kairinājumiem.
Svarīgi
ikdienā valkāt dabīga materiāla apakšveļu, piemēram,
kokvilnas. Valkājot sintētisku apakšveļu ir lielāka iespējamība
sasvīst, veicinot nelabvēlīgas mikrofloras attīstību sievietes
dzimumorgānos. Savukārt tas var provocēt bakteriālu iekaisumu,
piena sēnītes un citu slimību rašanos.
2.
Dienā
izdzer vismaz 2 litrus ūdens
Cilvēkiem,
kuriem nav hronisku sirds un nieru slimību, dienā vajadzētu
izdzert vidēji divus litrus ūdens, lai organismā nodrošinātu
normālu vidi un nepārtrauktu urīna plūsmu, kas neļaus
savairoties baktērijām.
3.
Ģērbies
silti un atbilstoši laika apstākļiem
Kājām
un mugurai vienmēr jābūt siltumā. Visbiežāk ar nepiemērota
apģērba izvēli laikapstākļiem grēko sievietes, kurām ir
vislielākā iespēja iedzīvoties urīnceļu infekcijās. Lai arī
kas būtu modē rudens un ziemas sezonās – svarīgi ir
ģērbties silti, bet īsus svārkus, plānas zeķubikses un jaciņas,
kas nenosedz jostasvietu, pataupīt gada siltajiem mēnešiem.
4.
Labo baktēriju
uzņemšana uzturā
Lai
uzturētu
normālu urīnceļu gļotādu, ikdienā ieteicams lietot kefīru,
jogurtu un citus fermentētus produktus, kuros ir labās baktērijas
jeb laktobaktērijas un bifidobaktērjas. Tās spēcina gļotādas
aizsargspēju, nonākot saskarē ar nevēlamajām baktērijām, kas
var ierosinās urīnceļu infekcijas. Papildu tam ieteicams lietot C
vitamīnu, kas traucē nelabvēlīgo baktēriju augšanai organismā,
kā arī mazina iespēju atkārtotai infekcijas attīstībai. Veselam
cilvēkam dienā nepieciešami 100 mg C vitamīna, ko iespējams
uzņemt gan ar dažādiem uztura bagātinātājiem, gan ar augļiem
un dārzeņiem – apelsīniem, greipfrūtiem, citroniem,
kāpostiem, papriku un spinātiem.
5.
Sabalansēts
darba un atpūtas režīms
Ilgstošs
stress un nogurums ir viens no izplatītākajiem
infekciju rašanās cēloņiem. Tāpēc, jo īpaši gada tumšajā
sezonā, svarīgi rūpēties par savu labsajūtu un atrast nodarbes,
kas ļauj aizmirst par ikdienas rūpēm un vairot pozitīvās
emocijas, kā arī jāatceras par regulārām fiziskām aktivitātēm,
pilnvērtīgu miegu, kā arī svaigu gaisu.
Ko
darīt
saslimšanas gadījumā?
Farmaceite
norāda,
ka ārstēšanu nepieciešams uzsākt līdz ar pirmajiem simptomiem.
Lai veicinātu urīnpūšļa atlabšanu, dienā ieteicams izdzert
divus litrus šķidruma, kas ne tikai izskalos baktērijas, bet arī
atšķaidīs urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Ieteicams
dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt pretiekaisuma,
spazmas mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes,
baltdadža, bērza lapu pumpuru islandes ķērpja tējas. Tās ne
tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī samazinās
iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Savukārt
slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu
dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši
dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto
vajadzību bieži urinēt.
Aptiekās
iespējams iegādāties arī dažādus uztura bagātinātājus, kuru
sastāvā ir dzērvene, brūklene, miltene vai kumelīte, taču pirms
to iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ja kādu
no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās
garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties kapsulas, kuru
sastāvā ir to pašu ziedu ekstrakti, kas tējās.
Atkarībā
no infekcijas smaguma zāles jālieto no 3 līdz pat 14 dienām. Lai
gan slimības simptomi parasti izzūd jau pēc pāris dienām,
pārtraukt ārstēšanos nav ieteicams, jo šādi infekcija līdz
galam netiek izārstēta. Parasti, ja ievēro ārsta norādījumus,
urīnizvadsistēmas infekcijas pāriet bez sarežģījumiem. Akūtu
iekaisumu svarīgi izārstēt līdz galam, lai neiegūtu hronisku
formu. Tad ar ārstniecības augu tēju lietošanu nepietiks un
vajadzēs dzert arī ģimenes ārsta izrakstītās antibiotikas.
