Katru
gadu konstatē arvien vairāk cukura diabēta saslimšanas gadījumu, un
atklājas, ka liela daļa cilvēku ar sūdzībām nav savlaicīgi vērsušies pie
ārsta, lai varētu noteikt diagnozi. Sabiedriskās domas pētījumā iegūtie
dati liecina, ka kopumā iedzīvotājiem ir pieņēmumi un aptuvenas
zināšanas par to, kas ir cukura diabēta slimība, bet lielākajai daļai
nav konkrētu zināšanu par slimības izpausmēm, sekām, kuras rodas
neārstējoties, kā arī par palīdzības sniegšanu līdzcilvēkiem, kuriem ir
cukura diabēts.
Jaunākā aptauja par iedzīvotāju informētību attiecībā uz cukura diabētu liecina, ka tikai 36% iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts un kā tas izpaužas,
savukārt trešā daļa iedzīvotāju neapzinās, kādi ir cukura diabēta
simptomi, kādas ir neārstēta cukura diabēta sekas un pie kura ārsta būtu
jāvēršas diagnozes noteikšanai.
Kopumā
iedzīvotāji apzinās cukura diabētu izraisošos cēloņus. Kā biežākie
cēloņi ir minēti mazkustība, liekais svars un iedzimtība, taču tikai
ļoti maza sabiedrības daļa par cukura diabēta cēloņiem vai riska
faktoriem uzskata smēķēšanu (13%) vai paaugstinātu asinsspiedienu (19%).
“Diemžēl
mūsdienu zinātne vēl nav identificējusi metodes, kas ļautu mazināt
risku saslimt ar 1. tipa cukura diabētu. Savukārt 2. tipa diabēta
gadījumā ļoti liela nozīme ir vecumam un dzīvesveidam: ir pierādīts, ka
liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs palielina
risku saslimt, kā arī risks palielinās pēc 45 gadu vecuma. Tāpat 2. tipa
cukura diabēta riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens,
paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, pārciests insults vai infarkts.
Smēķēšana pati par sevi netiek pieskaitīta pie diabēta riska faktoriem,
tomēr ir zināms, ka smēķēšana izraisa imūnsistēmas traucējumus,
tādējādi tā varētu veicināt 1. tipa diabēta attīstību,” skaidro Paula
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste Jeļizaveta Sokolovska.
Trūkst zināšanu, kā palīdzēt
Ņemot vērā, ka 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu,
bažas rada cilvēku zināšanu trūkums par palīdzības sniegšanu cukura
diabēta pacientam, ja viņam paliek slikti. 51% nespētu pazīt simptomus,
kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos, bet 71% nezinātu, kā rīkoties, ja tā rezultātā cilvēkam paliek slikti.
Par īpaši izstrādāto cukura diabēta “pasi”, kas parasti atrodas pie
cukura diabēta pacienta un kas ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem
rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju.
Iedzīvotājiem
ir tikai vispārējas zināšanas, kā rīkoties situācijās, kad cukura
diabēta pacients zaudē samaņu. 71% izsauktu neatliekamo medicīnisko
palīdzību, bet neliela daļa iedzīvotāju meklētu diabēta pacienta
insulīna šļirci. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, jo, ja arī
palīdzību sniedzošais cilvēks atrastu insulīna šļirci, viņam visdrīzāk
nebūtu zināšanu, kā ar to pareizi rīkoties un vai to vispār drīkst
izmantot.
“Diabēta
pacientu tuviniekiem noteikti jāzina, kādi ir pazemināta un
paaugstināta glikozes līmeņa asinīs simptomi, ko darīt ārkārtas
situācijās. Šādu apmācību var nodrošināt pacienta endokrinologs, ģimenes
ārsts vai diabēta apmācības māsa. Tāpat jāuzsver, ka paši diabēta
pacienti parasti zina, kādas sajūtas ir kritiski zema vai augsta
glikozes līmeņa gadījumā, līdz ar to, ja pacients nav zaudējis samaņu,
visdrīzāk viņš varēs norādīt, vai viņam steidzami jāiedod kaut kas salds
vai arī jāizmēra cukura līmenis – pat, ja palīgam nav iepriekšēju
zināšanu un pieredzes. Ja pacients tomēr ir zaudējis samaņu, pirmā darbība noteikti būtu neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukšana. Noteikti nedrīkst injicēt insulīnu, ja nav zināms glikozes līmenis asinīs!” uzsver Jeļizaveta Sokolovska.
Pārāk retas pārbaudes
Iedzīvotāji
uzskata, ka informācijai par cukura diabētu, tā simptomiem un palīdzību
līdzcilvēkiem vajadzētu būt pieejamākai un cilvēkiem saprotamākai.
Turklāt iedzīvotāji apzinās slimības nopietnību – 92% uzskata, ka cukura
diabēts ir nopietna un dzīvību apdraudoša slimība, tomēr tikai 36% reizi gadā pārbauda cukura līmeni asinīs,
kas ir galvenais veids, kā noteikt cukura diabēta diagnozi. Aptaujas
dalībnieki norāda, ka doties pie ārsta viņus mudinātu simptomi, kas
ietekmē dzīves kvalitāti – svara zudums, redzes pasliktināšanās, bieža
urinācija. Uzmanība netiktu pievērsta tādiem simptomiem kā nervozitāte,
bada sajūta, sausa mute vai slāpes.
Aptaujas
dati rāda, ka iedzīvotājiem ir nepilnīgas zināšanas par cukura diabēta
ārstēšanu. 77% uzskata, ka ārstēšanā var izmantot tikai insulīnu vai
speciālus medikamentus, bet novārtā tiek atstāta pareiza ēdienkarte un
dzīvesveids.
Lai
informētu iedzīvotājus par cukura diabēta simptomiem, ārstēšanu un
sniegtu informāciju, kas jāzina, ja līdzcilvēkam ir cukura diabēts, ir
izstrādāta mājaslapa diabetapacientiem.lv, kurā apkopota viegli uztverama un pārskatāma informācija, kā arī veidlapas, kas palīdzēs sagatavoties vizītei pie ārsta.
Aptauja
veikta sadarbība ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma ietvaros
interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.
