Cukura
diabēts var skart jebkuru cilvēku jebkurā dzīves posmā. Pēdējās
desmitgades laikā visā pasaulē īpaši pieaug jaunu cilvēku skaits, kuriem
ir diagnosticēts cukura diabēts. Dzīvošana ar diabētu ne tikai uzliek
milzīgu emocionālo slogu visai ģimenei, bet arī ir viens no galvenajiem
akluma, nieru mazspējas, ekstremitāšu amputācijas, sirds mazspējas un
insulta cēloņiem. Tāpēc liela nozīme ir savlaicīgai cukura diabēta
atklāšanai.
Iedzīvotāji ir informēti par cukura diabēta ierosinātājiem
Nesen
veiktajā socioloģiskajā aptaujā* tika noskaidrots, ka lielākā daļa
iedzīvotāju jeb 65% aptaujāto ir informēti par faktoriem, kas var
izraisīt cukura diabētu. Taču teju ceturtdaļa jeb 23% iedzīvotāju nekad
nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs. Līdz ar to cilvēki sevi pakļauj
lielākam cukura diabēta saslimšanas riskam.
Riska grupas
Pie
diabēta riska grupām var pieskaitīt tos cilvēkus, kuriem ģimenē kāds
jau slimo ar cukura diabētu. Taču jāatceras, ka, mainot savus paradumus,
piemēram, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un pievēršoties
veselīgāku maltīšu baudīšanai, ir iespējams samazināt risku sekot
radinieku pēdās.
Lielāka
iespējamība saslimt ar diabētu ir arī cilvēkiem, kuriem jau ilgāku
laiku cukura līmenis asinīs ir virs normas, bet slimība nav
diagnosticēta. Īpaši būtiski šajā gadījumā ir konsultēties ar savu
ģimenes ārstu, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk. Pie riska grupām pieder
arī cilvēki ar lieko svaru, kuri nav fiziski aktīvi. Šos apstākļus gan
var koriģēt, mainot savu ēdienkarti un paaugstinot fizisko slodzi.
Cilvēkiem,
kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, ir bijusi sirds slimība, un
sievietēm ar PCOS (policistisko olnīcu sindroms) arī ir lielāka
iespējamība saslimt ar cukura diabētu. Īpaši uzmanīgām ir jābūt
sievietēm, kuras grūtniecības laikā ir diagnosticētas ar grūtniecības
diabētu. Iespēja saslimt ar 2. tipa cukura diabētu pieaug līdz ar
vecumu, taču diabēts nav ierasta daļa no novecošanas procesa. Tādēļ
cilvēkiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem, savs veselības stāvoklis un
cukura līmenis asinīs jāpārbauda regulāri, lai izvairītos no
nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē.
Pirmie simptomi un laicīga diagnozes noteikšana
Izsalkums un nogurums.
Organisms uzņemto pārtiku pārveido glikozē, ko šūnas izmanto enerģijas
iegūšanai, bet tām ir nepieciešams insulīns. Ja organisms nesagatavo
pietiekami daudz insulīna vai arī šūnas nepieņem insulīnu, ko organisms
ražo, glikoze nevar iekļūt organismā, un sāk trūkt enerģija. Tas var
padarīt cilvēku izsalkušāku un nogurdinātāku nekā parasti.
Bieža urinēšana un slāpes.
Cilvēkam ar cukura diabētu tualete jāapmeklē daudz biežāk.
Paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, nieres vairs nespēj pareizi
veikt savas funkcijas, tādejādi organismam liekot veidot vairāk urīna un
līdz ar to arī uzņemt vairāk šķidruma.
Sausa mute un niezoša āda.
Ņemot vērā biežo urinēšanu, organismam trūkst resursu, lai dabiski
mitrinātu ādu un mutes dobumu. Var veidoties dehidratācija, padarot ādu
niezošu un muti – sausu.
Neskaidra redze. Šķidruma līmeņa maiņa organismā var likt acu lēcām palielināties, tādejādi mainot to formu, kas ietekmē acs fokusēšanās spēju.
Brūču dzīšanas process krietni pieaug. Cukura līmenim asinīs pieaugot, mainās arī organisma spēja dziedēt brūces un ievainojumus.
Ja
cilvēks ir novērojis kādu no šiem simptomiem, tad noteikti jādodas pie
sava ārstējošā ārsta, kas veiks padziļinātākas pārbaudes un nosūtīs uz
asins analīzēm, lai noteiktu precīzu diagnozi. Pašreizējā situācija
Latvijā rāda, ka iedzīvotāji diemžēl ignorē pirmos simptomus un no to
parādīšanās līdz diagnozes uzstādīšanai vidēji paiet pieci līdz septiņi
gadi, kuru laikā varēja jau uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Lai informētu cilvēkus par cukura diabētu, tā simptomiem un ārstēšanu, ir izveidota mājaslapa www.diabets.lv. Šajā vietnē gan cilvēki ar cukura diabētu, gan arī ikviens cits interesents var uzzināt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.
*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1046 iedzīvotāji no visas Latvijas.
