Viens
no cilvēka organisma būtiskākajiem iekšējiem orgāniem ir aknas,
kuru veselībai bieži vien nepievēršam pārāk lielu uzmanību.
Sabiedriskās domas pētījumā Latvijā un Lietuvā iegūtie dati
liecina, ka, kaut arī kopumā sabiedrība ir informēta par to, kas
ir aknu galvenās funkcijas, tomēr salīdzinoši liela daļa
Latvijas iedzīvotāju nekad nav pārbaudījuši aknu veselību.
Tāpat daudzi nav informēti par taukaino hepatozi, kas ir
izplatītākā aknu slimība pasaulē.
Organisma
galvenā laboratorija – tā nereti tiek dēvētas aknas, jo tās
piedalās vielmaiņā, izvada no organisma kaitīgās vielas un
medikamentus, kā arī piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku
sintezē. Par aknu būtiskajām funkcijām ļoti labi informēti ir
arī iedzīvotāji – aptaujā iegūtie dati rāda, ka 60%
Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka aknu galvenā funkcija cilvēka
organismā ir attīrīt asinis,
savukārt aptuveni puse iedzīvotāju kā aknu galveno funkciju min
kaitīgo vielu sadalīšanu. Mazliet citās domās ir iedzīvotāji
Lietuvā – 3/4 kaimiņvalsts iedzīvotāju uzskata, ka aknu galvenā
funkcija ir tieši kaitīgo vielu sadalīšana.
Aknu šūnām
piemīt spēja atjaunoties, tomēr, kā liecina aptaujas dati, par šo
faktu ir informēti vien 45% respondentu Latvijā un 41% Lietuvā.
Vērā ņemams ir arī fakts, ka aptuveni trešā daļa Latvijas un
Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka reģenerācijas īpašības
nepiemīt nevienam no cilvēka iekšējiem orgāniem.
Iedzīvotāji
apzinās, kas kaitē aknu veselībai
Trekna
pārtika, ilgstoša medikamentu lietošana, saldumi un pārmērīga
alkohola lietošana – gan Latvijas, gan Lietuvas iedzīvotāji ir
vienisprātis, ka visi minētie faktori ir vienlīdz kaitīgi aknu
veselībai. Aptaujātie iedzīvotāji Latvijā par kaitīgāko no
minētajiem faktoriem uzskata tieši treknas pārtikas lietošanu
uzturā, savukārt respondenti Lietuvā par lielāko draudu aknu
veselībai min pārmērīgu alkohola patēriņu.
Arī
gastroentorologs Hosams Abu Meri atzīmē, ka alkohola lietošana,
ilgstoša dažādu medikamentu lietošana, kā arī neveselīgs
dzīvesveids – maz fizisko aktivitāšu un daudz treknu, taukainu
produktu uzturā – var izraisīt aknu bojājumus.
‘’Ja taukaino
aknu slimība jeb aknu hepatoze laikus netiek ārstēta, tas var
izraisīt aknu cirozi, kas savukārt var novest pie letāla
iznākuma,’’ brīdina ārsts.
Trūkst
informētības par aknu slimībām
Taukainā
hepatoze ir viltīga slimība – tā kā aknas ir orgāns, kurā nav
nervu galu receptoru, tās slimības sākumposmā nesāp un nerada
diskomfortu. Bieži vien pirmās aknu slimību pazīmes – nespēks,
nogurums, tūska un smaguma sajūta vēderā – ir nespecifiskas un
saspringtajā ikdienas ritmā var tikt ignorētas. Gandrīz puse
aptaujāto Latvijā (44%) un mazliet mazāks iedzīvotāju skaits
Lietuvā (38%) aptaujā norādījuši, ka ādas dzelte ir viena no
pazīmēm, kas liecina par traucētu aknu darbību.
Nevesela,
dzeltena ādas krāsa patiešām norāda uz problēmām aknu darbībā,
taču šis simptoms norāda uz jau nopietnu aknu iekaisumu un
iespējamu hepatītu. Tomēr kopumā iedzīvotāji apzinās, kādas
pazīmes var liecināt par traucētu aknu darbību, – 25% Latvijas
iedzīvotāju kā vienu no aknu slimību simptomiem min sāpes zem
ribām labajā sānā, savukārt 23% respondentu Latvijā un 32%
Lietuvā kā simptomus, kas liecina par traucētu aknu darbību un
nepieciešamību vērsties pie ārsta, atzīmējuši visus aptaujā
minētos – dzeltenu ādu, sāpes zem ribām labajā sānā, kuņģa
grēmas, paaugstinātu asinsspiedienu un aizcietējumus.
Kā liecina
aptaujas dati, ar taukaino aknu hepatozi sirgst 15% Latvijas un 12%
Lietuvas iedzīvotāju. Taču bažas rada salīdzinoši lielais
respondentu skaits, kas aptaujā norādījis, ka viņiem nekad nav
veiktas aknu pārbaudes vai viņi nekad nav dzirdējuši par taukaino
hepatozi, kas liecina, ka nepieciešams pievērst sabiedrības
uzmanību riskiem, ko rada aknu aptaukošanās. Tam piekrīt arī
gastroentorologs Abu Meri un uzsver – ja pārmērīgi lietojat
alkoholu vai jums ir kāda hroniska saslimšana, kuras dēļ regulāri
lietojat medikamentus, jums ir liekais svars vai vienkārši
neveselīgs dzīvesveids, ieteicams regulāri veikt aknu proves
analīzes, kā arī pārbaudīt aknu veselības stāvokli ar
ultrasonogrāfijas izmeklējumu.
Plašāka
informācija par aknu veselību pieejama tiešsaistē
www.veselasaknas.lv vai
konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.
Pētījums
veikts kampaņas ”Ja tev ir sirds — mīli savas aknas’’
ietvaros. Aptauja veikta sadarbībā
ar
pētījumu aģentūru “Norstat”, un tās ietvaros interneta vidē
aptaujāti 2017 iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā.
