Covid-19 neatceļ
hroniskās slimības – pacientiem nepieciešamas ikdienā
lietojamās zāles, un viņu līdzestība ārstēšanā šajā
sarežģītajā laikā ir sevišķi nozīmīga un pat izšķiroša.
Tāpat kā svarīga ikviena cilvēka izpratne par ļaunumu, ko var
nodarīt sekošana zinātniski nepierādītai informācijai, pašu
iniciēta ārstēšanās vai nodrošināšanās ar it kā pret
Covid-19 iedarbīgiem medikamentiem. Trīs vērā ņemamas atziņas.
Bez pašdarbības!
ASV tika fiksēts
gadījums, kad, sekojot prezidenta Donalda Trampa izteikumam par
zālēm, kuras izārstē no Covid-19, aizgāja bojā cilvēki. Runa
bija par aktīvo vielu hidroksihlorohīna sulfātu, taču cilvēki,
neizprotot atšķirību, profilaksei lietoja veterinārijā
izmantojamās zāles, kas satur hidroksihlorohīna fosfātu.
Hidroksihlorohīna
sulfātu satur zāles, ko lieto artrītu un autoimūno slimību,
piemēram, vilkēdes ārstēšanai. Pacientiem šis medikaments ir
ļoti svarīgs – to lieto katru dienu, taču ziņa par zāļu
iespējamo efektivitāti Covid-19 gadījumos daudzviet pasaulē tās
padarīja nepieejamas, stipri ierobežojot autoimūno slimību
pacientu ārstēšanas iespējas. Nav zinātnisku pierādījumu, ka
hidroksihlorohīna sulfāts ārstē Covid-19, turklāt pašlaik vēl
nav nevienu specifisko zāļu, kas ārstētu tieši Covid-19. Tādēļ
ne šīs, ne kādas citas recepšu zāles nevajag mēģināt
iegādāties, lai nodrošinātos pret koronavīrusu. Šīs zāles
jāatstāj pacientiem, kuriem tās ir patiešām nepieciešamas.
Tāpat nedrīkst
ķerties pie kādām savulaik neizlietotām antibiotikām vai meklēt
internetā brīnumzāles, kas izārstē, vai ticēt pēkšņi
atklātai vakcīnai, kas pasargās no Covid-19. Zinātnieki strādā,
bet pagaidām ne viena, ne otra nav!
Hipertensijas pacientiem – terapija jāturpina
Nesen interneta vidē
izplatījās versija, ka sirds un asinsvadu slimību pacientiem,
piemēram, tiem, kuri lieto zāles pret hipertensiju, šā iemesla
dēļ ir lielāks risks saslimt a Covid-19. Tomēr fakti rāda, lūk,
ko: ik dienu no sirds un asinsvadu slimībām pasaulē mirst aptuveni
150 tūkstoši cilvēku un no tiem tikai daži simti gadījumu – ar
koronovīrusa palīdzību. Risks mirt no sirds un asinsvadu slimībām
joprojām pastāv, neatkarīgi no koronovīrusa. Tiesa, ir pētījums
par to, ka angiotenzīnu konvertējošais enzīms var veicināt
ātrāku šūnu inficēšanos ar koronovīrusu, kas izraisa Covid-19,
taču nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka medikamenti, kurus
terapijai lieto hipertensijas pacienti, patiešām rada paaugstinātu
risku saslimt ar Covid-19. Pacientiem obligāti jāturpina ierastā
ikdienas terapija, jo drauds veselībai šajā situācijā var
izrādīties tieši ārsta norādījumu neievērošana.
Nesteroīdie
pretiekaisuma līdzekļi. Vai bīstami?
Pacienti nereti uzdod jautājumus
pēc tam, kad izlasījuši internetā kādas ziņas, kuras nekādi
nav uzskatāmas par drošticamām. Tādēļ nākas atgādināt, ka,
piemēram, pacientiem, kuri, saskaņā ar ārsta rekomendācijām,
līdz šim ikdienā lietoja nesteroīdos pretiekaisuma un pretsāpju
līdzekļus, tie ir jāturpina lietot. Pašlaik nav pierādījumu par
saistību starp nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (populārākais
bezrecepšu nesteroīdais pretiekaisuma medikaments ir, piemēram,
ibuprofēns) lietošanu un paaugstinātu Covid-19 risku, slimības
progresu un tās smagumu.
Ja rodas jautājumi
par zālēm un to lietošanu, visuzticamākais padomdevējs arī šajā
situācijā ir tieši farmaceits vai ārsts. Neraugoties uz
iedzīvotāju drošībai organizētajiem ierobežojumiem valstī,
farmaceiti ik dienas turpina strādāt un farmaceitiskā aprūpe
šobrīd ir pieejama. Ļoti svarīgi ir līdzestīgi turpināt
hronisko slimību terapiju un visus neskaidros jautājumus par zālēm
uzdot farmaceitam vai ārstam.
