Onkoloģisko
saslimšanu gadījumu nav daudz vairāk kā agrāk, vienkārši ir
uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums, tā
sabiedrības sašutumu par onkoloģiju straujo izplatību komentē
zinātnieks un ārsts Sergejs Kuzņecovs.
Pat
trešajā un ceturtajā vēža stadijā var pagarināt remisiju
Onkoloģisko
saslimšanu izplatība ziņā situācija Latvijā nav dramatiskāka
kā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Nav nekādas epidēmijas, par
ko reizēm tiek runāts, vienkārši mūsdienās onkoloģiskajām
saslimšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība. Arī no mediju
puses, piemēram, mūsdienās gandrīz katru dienu var lasīt ziņas
par kādas sabiedrībā zināmas personas veselības stāvokli, par
saslimšanām, ārstēšanas procesu u.tml. Agrāk šādas ziņas
nebija tik viegli pieejamas. Tāpat kādreiz pastāvēja viedoklis,
ka vēzis ir neārstējams vai grūti ārstējams, taču šobrīd ir
konstatēts, ka pastāv vairākas vēža formas, kuras, savlaicīgi
atklājot, viegli pakļaujas ārstēšanai. Ir arī gadījumi, kad
pat trešajā un ceturtajā slimības stadijā var pagarināt
remisiju.
Uzskatus
par to, ka onkoloģijas paliek aizvien izplatītākas, veicina arī
cilvēka mūža ilguma pagarināšanās, proti, vēsturē bijuši
periodi, kad cilvēka vidējais mūžs bijis 50 gadi, taču, šim
slieksnim paaugstinoties, aizvien vairāk cilvēku sasniedza lielu
vecumu un iekļuva t.s. riska grupā, kas ir uzņēmīgāki pret
dažādām saslimšanām. Līdere onkoloģisko saslimšanu jomā
Eiropā ir Ungārija, kurā ir ļoti liels procents smēķētāju, kā
arī ļoti iecienīti kūpināti un asi ēdieni. Šādi iedzīvotāju
paradumi nereti noved pie dažādām saslimšanām, t.sk. pie plaušu
un resnās zarnas veža, kas Ungārijā ir ļoti izplatīts. Kā jau
minēju, manuprāt, onkoloģiskās saslimšanas nav kļuvušas
biežākas, tām tiem pievērsts vairāk uzmanības.
Visi
pārtikas iepakojumi tiek pārbaudīti
Par lielāku uzmanību liecina arī sabiedrības satraukums par
vieniem vai otriem produktiem, kas iespējams ir onkoloģisko
saslimšanu izraisītāji. Manuprāt, satraukumam par pārtikas
higiēnu, proti, plastmasas pārtikas iepakojumu (un to sastāvā
esošās vielas bisfenola) kaitīgumu nav pamata. Ir ļoti daudz
toksikoloģijas pētījumu, kuros ir pārbaudīti visi materiāli,
pirms dota atļauja tos izmantot pārtikas iepakošanai. Dažos
rakstos ir atsauces uz pētījumiem ar pelēm, taču šos datus nevar
ekstrapolēt uz cilvēkiem. Peles mūža ilgums ir vien daži gadi,
tāpēc nevar salīdzināt vielas ietekmi uz peli un cilvēku.
Bisfenolam nav nekādas akūtas toksicitātes pazīmes, tāpat neesmu
dzirdējis par gadījumiem, kad plastmasas trauku lietošana būtu
izraisījusi barības vada vai zarnu trakta kairinājumu.
Daudz
vairāk uzmanības būtu jāpievērš šūnu imunitātei, ko var
nodrošināt ar pietiekamu sārmu līmeni organismā un t.s. labajiem
taukiem. Ja ir tauku trūkums, ko var izraisīt, piemēram, mūsdienās
tik ļoti izplatītās badošanās kūres, var novest pie situācijas,
kad cilvēkam nedarbojas pretvēža imunitāte.
Veselīgs
uzturs ne tikai ķermenim, bet arī priekam
Lai
ievērojot diētu, nenodarītu pāri organismam un imunitātei,
ieteiktu izvēlēties plaši pārbaudīto Vidusjūras diētu, kurā
ietilpst augu tauki un olīveļļa. Tas stiprina imunitāti. Tikai
nevajag jaukt t.s. labos taukus ar speķi. Latvijā jau tāpat pārāk
daudz aizraujamies ar kūpinājumiem, kas nenāk par labu veselībai,
tāpēc der atcerēties, ka arī tauki mēdz būt dažādi. Mūsu
iecienītākie ēdieni, piemēram, kūpinātas vistas ir daudz
kaitīgākas par jebkādiem bisfenoliem. Arī man garšo
kūpinājumi, taču tos ieteicams nogaršot pavisam nedaudz un reti.
Uzturā jālieto produkti, kas satur taukskābes Omega-3 un Omega-6,
papildinot tos ar zaļumiem. Šīs taukskābes, protams, var uzņemt
arī kapsulu veidā, taču gribētu atgādināt, ka labs ēdiens rada
arī prieku un labsajūtu, kas arī nāk par labu mūsu veselībai.
Imunitātei
vajag ūdeni
Ja
nav iespējas regulāri ēst produktus, kas bagāti ar sārmiem un
taukskābēm, tad noteikti jācenšas dzert vairāk ūdeni, īpaši
labi, ja ūdens ir ar augstāku pH līmeni, piemēram, avotu ūdeni.
Īpaši tas ieteicams pirms ēšanas, tukšā kuņģī, kad skābes
daudzums tajā ir neliels. Vielas, kas neitralizē organismā
pārskābināto vidi, ir kālijs, nātrijs, kalcijs un magnijs.
Organisma iekšējo vidi ļoti labi raksturo siekalu un urīna pH, ko
var pārbaudīt arī mājas apstākļos. Lai noteiktu skābuma
līmeni, var izmantot papīra loksnītes (lakmusa, universālās),
kas pēc īslaicīgas iemērkšanas pētāmajā šķidrumā maina
savu krāsu.
Galvenais,
lai viss, ko uzņemam organismā, būtu sabalansēts. Ja apēdam
vairāk gaļu, jāapēd arī vairāk augļu un dārzeņu. Ja mazāk
uzņemam sārmainus produktus, jādzer vairāk ūdens u.tml.
