Portālā “Dzirkstele.lv” portālā pamanījām šādu ziņu, kas
sagatavota, balstoties uz iniciatīvas “Ārstējiesgudri!” vārdā
izsūtītu preses relīzi
http://www.leta.lv/press_releases/0DC73D8A-3A9B-4392-B412-E7B9629F2AAE/,
ko
sagatavojusi Telma Kristiāna Gaule, kas pēc publiski pieejamas
informācijas pārstāv sabiedrisko attiecību aģentūru Repute.
Jāatgādina, ka šī izplatītā preses relīze sasaucas ar šā
gada 26. februārī ģimenes ārstes Sarmītes Kalējas vārdā
izplatītu viedokli
http://leta.lv/press_releases/5AA10F52-C30C-4663-8E13-681A5E6CDF54/,
ko pirmsšķietami, pārstāvot S.Kalēju, arī ir izplatījusi
sabiedrisko attiecību aģentūra Repute.
Vēlamies
paust neizpratni par tik aktīvu pretdarbību izmaiņām valsts
kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā, kas paredz no
1. aprīļa kompensējamo zāļu receptēs norādīt zāļu SNN
(starptautisko nepatentēto nosaukumu) jeb aktīvo vielu, nevis
ražotāja jeb komerciālo nosaukumu. Vēlamies uzsvērt, ka šīs
izmaiņas tiek īstenotas, lai pacienti nepārmaksātu par
medikamentiem, iegādājoties dārgākas zāles, lai arī zemākas
cenas medikamenti ir tikpat efektīvi un droši. Jāatzīmē, ka šāda
kārtība pastāv daudzās ES valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā,
un ir sevi pierādījusi. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem,
pacienti ik gadu par kompensējamām zālēm pārmaksā 25 miljonus
eiro.
Šīs
publiskās aktivitātes liek uzdot jautājumu, kādu mērķu labā
tās tiek īstenotas un kas apmaksā sabiedrisko attiecību aģentūras
Repute darbu, kā arī, piemēram, veikto sabiedrības aptauju? Vai
atbilde, iespējams, neslēpjas šajos ik gadu pārmaksātajos 25
miljonos eiro?
Aptauju
veidojošā aģentūra ir finansiāli ieinteresēta veidot negatīvu
viedokli sabiedrībā.
Šīs
izmaiņas valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā,
kas paredz no 1. aprīļa kompensējamo zāļu receptēs norādīt
zāļu SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu) jeb aktīvo vielu,
nevis ražotāja jeb komerciālo nosaukumu, tiek īstenotas, lai
pacienti nepārmaksātu par medikamentiem, iegādājoties dārgākas
zāles, lai arī zemākas cenas medikamenti ir tikpat efektīvi un
droši. Jāatzīmē, ka šāda kārtība pastāv daudzās ES valstīs,
arī Lietuvā un Igaunijā, gan arī tādās turīgās Eiropas
valstīs kā Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Somijā,
Nīderlandē, Spānijā un Zviedrijā, un ir sevi pierādījusi. Pēc
Veselības ministrijas aprēķiniem, pacienti ik gadu par
kompensējamām zālēm pārmaksā 25 miljonus eiro.
Vēršam
uzmanību, ka nav pētījumu, ka, nomainot viena ražotāja zāles
pret cita ražotāja tādas pašas iedarbības zālēm, samazinātos
zāļu efektivitāte jeb iedarbība. Gluži pretēji – zemākas
cenas zāles ir ar tādu pašu iedarbību, ir tikpat kvalitatīvas un
drošas.
Pamatojoties
uz pētījumiem, ģenēriskās zāles darbojas tāpat kā oriģinālās
zāles. Piemēram, klīniskajā pētījumā 12 gadu garumā tika
veikta ģenērisko un oriģinālo zāļu salīdzināšana, tika
konstatētas ļoti mazas atšķirības (vidēji 3,5 % apmērā)
ģenērisko un oriģinālo zāļu absorbcijā organismā. Dažas
ģenēriskās zāles tika absorbētas nedaudz vairāk un dažas
nedaudz mazāk. Novērotās atšķirības starp ģenēriskajām un
oriģinālajām zālēm bija tādas pašas, kā salīdzinot oriģinālo
zāļu atšķirīgas sērijas. (Elektroniski
pieejams:
https://www.fda.gov/drugs/questions-answers/generic-drugs-questions-answers#1,
Do generic medicines work the same as brand-name medicines? aplūkots
2019.gada 5.septembrī)
Veicot
38 randomizētu, kontrolētu klīnisko pētījumu datu salīdzināšanu
sirds un asinsvadu slimību gadījumā, secināts, ka nav pierādījumu
tam, ka sirds un asinsvadu slimību gadījumā oriģinālās zāles
darbojas labāk nekā ģenēriskās. (Clinical
Equivalence of Generic and Brand-Name Drugs Used in Cardiovascular
Disease, A Systematic Review and Meta-analysis, Aaron S. Kesselheim,
MD, JD, MPH, Alexander S. Misono, BA, Joy L. Lee, BA, Margaret R.
Stedman, MPH, M. Alan Brookhart, PhD, Niteesh K. Choudhry, MD, PhD,
and William H. Shrank, MD, MSHS –
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19050195
)
Veselības
ministrija un tās padotībā esošās iestādes – Zāļu valsts
aģentūra, Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija
– jau kopš aizvadītā gada novembra aktīvi strādā pie tā, lai
sagatavotu nepieciešamo informāciju un skaidrotu profesionālajām
asociācijām, ārstiem, farmaceitiem un arī plašākai sabiedrībai
izmaiņas, ko paredz jaunā kārtība.
Primārais
un vissvarīgākais pienākums ir vispirms sagatavot informatīvu
atbalstu ārstiem un farmaceitiem. Gatavotais atbalsts iedalāms
divās daļās:
1)
Padomi, instrukcijas, video-pamācības, ko var izmantot savā
tiešajā ikdienas darbā (piemēram, kā izrakstīt e-recepti, ko
darīt, ja aptiekā beigušās lētākās references zāles u.tml.);
2)
Gatavas atbildes uz jautājumiem, ko pacienti viņiem var jautāt, kā
arī jau sagatavot gatavas tēzes, ko ārsti/farmaceiti var izmantot
proaktīvi sarunā ar pacientu.
Lai
izglītotu ārstniecības personas un farmaceitus par izmaiņām
kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanā, kā arī šādu
recepšu atprečošanu, Zāļu valsts aģentūra sadarbībā ar
Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju kopš janvāra
piedalījusies vairākās ārstu profesionālo asociāciju un
farmaceitu konferencēs, piemēram, Latvijas Kardiologu biedrības,
Latvijas Internistu biedrības, Latvijas Osteoporozes un kaulu
metabolo slimību asociācijas, ka arī Latvijas Farmaceitu biedrības
sanāksmēs, kurās stāstīja par jauno prasību izrakstīt SNN un
aktīvās vielas izrakstīšanas iespējām E-veselības sistēmas
portālā un šādu recepšu atprečošanu un lētāko medikamentu
izsniegšanu aptiekās.
Mācību
materiāls par kompensējamo medikamentu recepšu ar SNN izrakstīšanu
ārstniecības personām ir pieejams E-veselības portālā
www.eveseliba.gov.lv sadaļā “Mācību materiāli” – “Aktīvās
vielas izrakstīšana un atprečošana E-veselības portālā”.
Tāpat
arī Zāļu valsts aģentūras un Veselības ministrijas interneta
vietnēs, kā arī E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv sadaļā
“Biežāk uzdotie jautājumi” ir publicēti un regulāri tiek
aktualizēti ārstniecības personu un farmaceitu biežāk uzdotie
jautājumi par SNN izrakstīšanu.
Šobrīd
ir sagatavots plašs informatīvais materiāls ārstiem un
farmaceitiem elektroniskā formātā, publikācijas profesionālajos
medijos, kā Latvijas Ārsts, Materia Medica, ir izstrādātas
detalizētas informatīvās video pamācības par valsts kompensējamo
medikamentu recepšu izrakstīšanas kārības izmaiņām E-veselības
portālā. Turklāt ārsti un farmaceiti šā gada marta sākumā
saņems dažāda veida informatīvos un izglītojošos materiālus
gan drukātā, gan elektroniskā formātā.
Savukārt
pacienti sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros tiks uzrunāti
ar tradicionālo vispārīgo komunikāciju
(TV/radio/vide/publikācijas medijos). Pēc komunikācijas
galvenajiem pamatprincipiem, šādas informatīvas kampaņas nav
lietderīgi rīkot ievērojami ātrāk kā 2-3 nedēļas pirms
paredzētajām izmaiņām. Tradicionāli viens reklāmas vilnis ir 2
nedēļas garš un pēc tam arī jaunajai kārtībai jāstājas
spēkā. Ja to dara agrāk, tad vēstījumi piemirstas un aktualitāte
sabiedrības uztverē zūd. Tāpēc no šī gada 16.marta tiek
uzsākta arī aktīva sabiedrības informēšanas kampaņa gan
nacionālajos, gan reģionālajos laikrakstos, televīzijā, radio,
vides reklāmās. Ir sagatavoti un jau drīzumā gan ģimenes ārstu
praksēm gan aptieku tīkliem tiks izsūtīti arī drukātie
informatīvie materiāli pacientiem.
Apgalvojums,
ka E-veselības sistēmā nav iespējams izrakstīt receptes ar SNN,
ir nepatiess. Ārstniecības personas medikamentus ar SNN var
izrakstīt jau kopš E-veselības portāla ieviešanas. E-veselība
ir pielāgota jaunajai e-recepšu izrakstīšanas kārtībai.
Jā, salīdzinājumā ar oriģinālo medikamentu izrakstīšanu,
aktīvās vielas izrakstīšana ir nedaudz darbietilpīgāks process.
Lai izrakstīšanas procesu atvieglotu, ārstiem ir sagatavoti īpaši
mācību materiāli, kuros aprakstīta informācija, kā veikt
aktīvās vielas izrakstīšanu. Tāpat nākotnē paredzēts veikt
e-receptes funkcionalitātes uzlabošanu, lai izrakstīšanas process
būtu vēl vienkāršāks. Turklāt, izrakstot recepti pacientam
atkārtoti, ir tikpat viegli, kā izrakstot komerciālo nosaukumu.
Ja
kopumā e-receptes E-veselībā regulāri izraksta ap 2500 ārstu,
tad periodā no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim
(ieskaitot) medikamentus ar SNN izrakstījuši 1808 ārsti. 2020.
gada janvārī medikamentus ar aktīvo vielu vairāk nekā 70 %
gadījumu izrakstījuši ap 3,5 % ārstu. Turklāt jānorāda, ka no
visām aptiekās atprečotajām e-receptēm, 11 % gadījumos
atprečotas tieši tās e-receptes, kurās izrakstīti medikamenti ar
SNN.
