Zināms, ka automašīnai tehniskā apkope
ir jāveic pēc konkrēta nobraukuma, nesagaidot, kad panelī iedegas
brīdinājuma signāli. Taču kādi izmeklējumi un cik bieži ir
jāveic katram vīrietim, lai saglabātu labu pašsajūtu un stipru
veselību? Par ģimenes ārsta lomu augstas dzīves kvalitātes
uzturēšanā stāsta ģimenes medicīnas speciālists dr. Ainis
Dzalbs.
Cik bieži vīrietim nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, ja
nav nekādu sūdzību par veselību?
Bērniem līdz divu gadu vecumam profilaktiskas pārbaudes notiek
vairākas reizes gadā, pēc tam līdz 18 gadu vecumam ir ieteicams
tās veikt vienreiz gadā. Vēlāk ikviens Latvijas iedzīvotājs var
bez maksas (nemaksājot pacienta iemaksu) profilaktiskos nolūkos
apmeklēt ģimenes ārstu reizi gadā, taču jauniem vīriešiem
vecumā līdz 30 gadiem, kam nav nekādu sūdzību par savu veselību,
ik gadu “atrādītes” pie ģimenes ārsta nav nepieciešams. To
var darīt reizi trijos vai pat piecos gados, lai pārrunātu
jautājumus, kas saistīti ar veselīgu dzīvesveidu, tostarp uzturu
un fiziskām aktivitātēm, un arī ar reproduktīvo un seksuālo
veselību.
Ko ietver profilaktiska veselības pārbaude pie ģimenes ārsta?
Ģimenes medicīnas pieeja ir holistiska jeb visaptveroša, un
profilaktiskā veselības pārbaude galvenokārt nozīmē sarunu par
veselības tēmām, kas pacientu satrauc. Lielā daļā gadījumu
tieši saruna ir visnozīmīgākā vizītes daļa, kas dod ārstam
vairāk informācijas nekā klīniski izmeklējumi. Izvaicājot
pacientu par iespējamām sūdzībām, ārsts var agrīni atklāt
cilvēkam viņa vecuma posmā biežāk sastopamās slimības. Jauni
vīrieši visbiežāk sūdzas par dažādām balsta un kustību
aparāta problēmām. Savukārt sarunā ar vīriešiem brieduma gados
un vēlāk, tuvojoties pensijai, ģimenes ārsts vairāk pievērš
uzmanību sirds un asinsvadu veselībai.
Vai pacienti labprāt runā ar savu ģimenes ārstu?
Pēc statistikas datiem sievietes biežāk apmeklē ģimenes ārstu
nekā vīrieši. Vīrieši pie ģimenes ārsta biežāk sāk
parādīties vecumā no 45 un 50 gadiem, un sūdzības visbiežāk ir
saistītas ar muskuloskeletālām sāpēm – sāpošas muguras,
saspringums, locītavu problēmas – un sirds veselību, piemēram,
augstu asinsspiedienu, reiboņiem. Diemžēl ir tā iegājies, ka
reproduktīvā veselība ir viens no visretāk ar ģimenes ārstu
pārrunātajiem jautājumiem, lai gan tas nebūt nenozīmē, ka
cilvēkam nav nekādu sūdzību. Pētījumi uzrāda, ka tikai vidēji
3 % vizīšu vecumā līdz 50 gadiem vaicā savam ģimenes ārstam
par tādām sensitīvām tēmām kā reproduktīvā un seksuālā
veselība. Es aicinu vīriešus pārrunāt ar savu ģimenes ārstu
arī šos jautājumus, jo ģimenes ārsti ir pietiekami zinoši, lai
spētu palīdzēt tos risināt, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.
Tāpat arī vēlos aicināt ģimenes ārstus būt proaktīviem un
iesākt sarunu ar saviem pacientiem, vaicājot par iespējamām
sūdzībām.
Kādus izmeklējumus ikvienam vīrietim nepieciešams veikt
regulāri, lai saglabātu veselību?
Modernā medicīna arvien vairāk virzās uz individuālu pieeju,
un nevarētu teikt, ka visiem vīriešiem kādā konkrētā vecumā
būtu jāveic noteiktas pārbaudes. Mēs kā ģimenes ārsti vairāk
sekojam līdzi katra pacienta individuālajām vajadzībām un
izvērtējam dažādu slimību riskus, ņemot vērā cilvēka
veselības stāvokli un ģimenes medicīnisko vēsturi. Taču ir
universālas tēmas, kam ir jāpievērš uzmanība. Viena no tām ir
onkoloģiskas saslimšanas. Pacientam sasniedzot noteiktu vecumu,
ģimenes ārsts aicina veikt slēpto asiņu testus, kas ļauj agrīni
atklāt resnās zarnas vēzi.
Sākot no 40 gadu vecuma, valsts iedzīvotājiem reizi 5 gados
apmaksā sirds un asinsvadu slimības agrīnu diagnostiku, kas
iekļauj arī dažādu analīžu veikšanu. Šajās pārbaudēs
pamatā tiek pievērsta uzmanība sirds veselībai, taču vienlaicīgi
kardiovaskulāro risku atpazīšana lielā mērā ļauj identificēt
arī reproduktīvās veselības riskus. Tāpat ģimenes ārsts
atgādinās pacientam, ja ir jāveic revakcinācija, piemēram, pret
ērču encefalītu vai difteriju. Taču es vēlos uzsvērt, ka
svarīgākie veselības saglabāšanā, it īpaši jauniem vīriešiem,
ir nevis dažādi smalki izmeklējumi, bet pavisam vienkārši
veselības pamatrādītāji un saruna ar ģimenes ārstu. Taču,
protams, ka tad, ja cilvēks vēlas veikt konkrētas veselības
pārbaudes, to var pārrunāt ar savu veselības pakalpojumu
sniedzēju, lai izvēlētos kādu papildus profilakses pasākumu.
Vai ir nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas pārbaudes
pie speciālistiem, piemēram, urologa vai kardiologa?
Runājot par reproduktīvo veselību, to nevar apskatīt kā vienu
nošķirtu aspektu, bet ir jāņem vērā cilvēka veselība kopumā,
tā starpā arī dzīvesveids, ķermeņa masas indekss, cukura
līmenis, holesterīns un citi rādītāji. Profilaktiski nosūtījumi
saistībā ar reproduktīvo veselību pie speciālistiem netiek
praktizēti, jo lielākajā daļā gadījumu vispārējos jautājumus
par šo tēmu, ņemot vērā pacienta veselības rādītājus, var
izvērtēt ģimenes ārsts. Tostarp ģimenes ārsts ieteiks vīrietim
konkrētā vecumā veikt prostatas specifiskā antigēna pārbaudi,
kas var palīdzēt agrīni atklāt prostatas vēzi, apzinās tā
riska faktorus un uzdos jautājumus par potences traucējumiem. Ja ir
nepieciešamas padziļinātākas pārbaudes vai papildus terapija,
ģimenes ārsts piesaistīs speciālistu konkrētu veselības
jautājumu risināšanā.
Tematiskais raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas
fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par tematiskā raksta saturu atbild biedrība “Movember Latvija”.
