Lai
gan ļaundabīgs audzējs līdz šim visbiežāk ir asociējies ar
nenovēršami letālu iznākumu, mūsdienās šī diagnoze vairs
nenozīmē neizbēgami drīzu nāvi un nolemtību. Aizvadīto dekāžu
laikā gan ļaundabīgu, gan arī labdabīgu audzēju diagnostika un
ārstēšana pasaulē strauji attīstījusies, metodēm kļūstot
efektīvākām un pieejamākām. Kas audzēju diagnostikai un
ārstēšanai ir pieejams pasaulē? Kas no tā un cik daudz ir
Latvijā?
Ļaundabīgs
audzējs ir smaga, bet mūsdienās vairs ne pilnīgi neārstējama
slimība. Pasaulē vairāk nekā puse no jauna diagnosticēto vēža
pacientu tiek izārstēti, pielietojot dažādas modernas
ārstniecības metodes. Ik gadu simtiem tūkstoši pacienti atgriežas
pie ierastā dzīvesveida. Pēc Amerikas Vēža asociācijas datiem,
pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izdzīvoja mazāk nekā
puse no pacientiem, kam diagnosticēts vēzis, savukārt 2004. –
2010. izdzīvojušo
skaits sasniedz divas trešdaļas jeb 68%, no tiem, kam vēzis
diagnosticēts pirms pieciem gadiem. Jāpiezīmē, ka dažām vēža
formām izdzīvošanas procents ir ļoti augsts – līdz pat 99%.
Protams,
ir jāatceras, ka sastopami ļoti daudz dažādi ļaundabīgu un
labdabīgu audzēju veidi – tai skaitā ir tādi, kas ļoti grūti
padodas ārstēšanai. Taču, pateicoties straujai diagnostikas un
ārstniecības metožu attīstībai, šodien ir iespējams
ļoti
agrīni diagnosticēt un ar panākumiem ārstēt arī tādus
ļaundabīgo audzēju formas, kas agrāk tiešām nozīmēja drīzu
pacienta nāvi. Tādas diagnozes ir, piemēram, dažādi leikēmiju
paveidi, Hodžkina limfoma, melanoma, krūts un sēklinieku vēzis.
Atklājot
tos agrīnā stadijā, piecu gadu dzīvildze ir gandrīz 85%
gadījumu.
Arī
Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs,
Latvijas Neiroķirurgu biedrības valdes priekšsēdētājs, Dr.med.
Kaspars Auslands,
kura ikdienas darbība ir saistīta arī ar neiroonkoloģiskajiem
pacientiem, pauž to, ka diagnoze ļaundabīgs smadzeņu audzējs vai
citu orgānu vēža metastāzes galvas smadzenēs nenozīmē drīzu
un neizbēgamu nāvi. Pat gadījumos, kad to nav iespējams pilnībā
izārstēt, tā izpausmes var sekmīgi un ilglaicīgi kontrolēt:
“Lai
gan joprojām nav atrasts veids, kā varētu pilnībā izārstēt
primāru smadzeņu vēzi vai citu orgānu vēža metastāzes galvas
smadzenēs, mūsdienās pasaulē un arī Latvijā, pielietojot
adekvātu un pareizu ārstēšanu, ir labas iespējas nodrošināt
neiroonkoloģiskiem pacientiem pietiekami ilgu dzīvildzi un saglabāt
dzīves kvalitāti. Pretējā gadījumā, nepielietojot nekāda veida
ārstēšanu, paredzamā dzīvildze šiem pacientiem ir dažu mēnešu
jautājums.” Protams,
ļaundabīgu audzēju vai metastāžu gadījumi smadzenēs nav pārāk
optimistiski, salīdzinot ar citām vēža formām, tomēr pēc
Amerikas Vēža asociācijas datiem pēdējās desmitgades laikā
pacientu vidējā dzīvildze arī šajos gadījumos ir ievērojami
pieaugusi divas līdz trīs reizes.
Diagnostika
– vai visas metodes pieejamas Latvijā?
Speciālisti
kārtējo reizi uzsver, ka radikālai audzēju ārstēšanai nozīmīgs
priekšnoteikums ir maksimāli savlaicīga diagnostika – jo mazāks
audzējs apjomā, jo radikālāk to var ārstēt. Pasaulē pašlaik
pielietotās modernās diagnosticēšanas un ārstniecības metodes
ir ieviestas arī Latvijā, pēdējā desmitgadē ievērojami
uzlabojot situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā.
Latvijas
Terapeitiskās radioloģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja,
Latvijas Onkoloģijas centra staru terapijas virsārste Dace
Saukuma stāsta,
ka diagnostiskie izmeklējumi onkoloģijā ir būtiski: “Runājot
par diagnostiskajiem izmeklējumiem, onkoloģijā tie ir ļoti
svarīgi. Latvijā diagnostikas iespējas ir ļoti labas –
aparatūra ir kvalitatīva, pieejama un pietiekamā daudzumā, bet
traucē rindas saistībā ar valsts finansējumu un kvotām. Lai
pareizi un veiksmīgi ārstētu pacientu, nepieciešams nosacīti
svaigs izmeklējums. Piemēram, nozīmējot pacientam radioķirurģisko
vai stereotaktisko ārstēšanu, šis izmeklējums būtu vēlams ne
vecāks par mēnesi. Citur pasaulē atzīst pēdējās nedēļas
laikā veiktu magnētisko rezonansi. Latvijā, ja pacients var
atļauties maksas diagnostiku, process notiek raiti un ārstēšana
tiek uzsākta nekavējoties.”
Vienīgā
diagnostikas metode, kura Latvijā šobrīd vēl nav pieejama, ir
pozitronu emisijas tomogrāfa (PET) izmeklējums. Ja
datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumos
diagnosticē audzēja anatomiskos izmērus un tā lokalizāciju, tad
ar PET diagnostiku var iegūt informāciju par šūnu veidojuma
funkcionālo dabu – vai tas ir aktīvs, neaktīvs, dzīvs, nedzīvs,
ļaundabīgs vai labdabīgs. “Šādā
veidā var diagnosticēt slimības daudz agrākā stadijā un agrāk,
nekā veicot klasiskos diagnostiskos izmeklējumus. Ir bijuši
gadījumi, ka, veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu,
konkrētajā zonā neko neatrod, bet ar pozitronu emisijas
tomogrāfiju var redzēt, ka slimās šūnas krāj izmeklēšanā
pielietoto radioaktīvo preparātu. Līdz ar to var noteikt, kur ir
bojājums, kur veidojas audzējs. Un to var noteikt daudz agrākā
stadijā,” piebilst
Dace Saukuma.
Laba
ziņa onkoloģijas nozarē – no 2016. gada šāda PET diagnostikas
iespēja būs arī Latvijā. Nākamā gada sākumā Rīgā tiks
atklāts Nukleārās Medicīnas centrs (NMC), kas būs modernākais
šāda veida diagnostikas un klīnisko pētījumu centrs Baltijā.
“NMC
izveides mērķis ir nodrošināt onkoloģisko slimību diagnostiku
Latvijā tādā pašā kvalitātē, kā attīstītajās Eiropas un
pasaules valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo
radionuklīdu ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas
centriem,” stāsta
SIA “Nukleārās medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs
Vitālijs Skrīvelis.
NMC
specializācija būs precīza vēža un sirds slimību diagnostika to
agrīnā stadijā, pielietojot īsu brīdi dzīvojošus
radionuklīdus. Šādas diagnostikas pieejamība Latvijā būs liels
papildinājums vēža radikālā ārstēšanā, jo, ja tradicionālie
diagnostikas veidi sniedz informāciju par kādu konkrētu ķermeņa
daļu, tad ar PET diagnostiku iegūst informāciju par norisēm un
izmaiņām visā ķermenī, ļaujot uzsākt ārstēšanu ļoti
agrīni.
Jaunākās
ārstēšanas metodes arī Latvijā
Arī
labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai Latvijā ir
pieejamas metodes, kuras ir salīdzināmas ar Eiropas Savienības,
ASV un citu attīstīto valstu iespējām. Protams, Latvijā
vislabākā situācija ir Rīgā, kur pieejams plašākais ārstēšanas
iespēju klāsts – gan ķirurģija, gan ķīmijterapija, gan staru
terapija, taču audzējus ārstē arī reģionālajās slimnīcās,
piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Skaidrojot atšķirības, īpaši
staru terapijā, Dr. Dace Saukuma stāsta, ka tās galvenokārt ir
saistītas ar pieejamo aparatūru: “Staru
terapija Latvijā ir pieejama četrās slimnīcās. Rīgā, Latvijas
Onkoloģijas centrā ir vismodernākā – 2009. gadā uzstādīta
aparatūra un plašākās iespējas. Citās slimnīcās situācija
atšķiras un tādas modernās tehnoloģijas kā stereotaktiskā
staru terapija vai radioķirurģija tur nav pieejamas. Bet arī
reģionos, piemēram, Liepājā un Daugavpilī var veikt ārstēšanu
– tas ir atkarīgs no ārstu kompetences un no tā, kā medicīnas
fiziķi un tehniskie darbinieki spēj saplānot staru plānus ar viņu
rīcībā esošajām iekārtām. Iespējas ir.”
Lai
gan staru terapijai jau ir pusgadsimtu sena vēsture, tā tiek
uzskatīta par ļoti perspektīvu ārstēšanas metodi, ar kuras
palīdzību var radikāli cīnīties pret audzējiem grūti pieejamās
vietās, kur ar ķirurģisku operāciju nav iespējams piekļūt.
“Vislabākie
ārstēšanas rezultāti ir gadījumos, ja primāru smadzeņu audzēju
vai metastāzi ir iespējams izņemt pilnībā, neradot pēcoperācijas
periodā neiroloģiska rakstura bojājumus, kā, piemēram, runas vai
uztveres problēmas, kustību traucējumus vai citus simptomus.
Diemžēl tas ne vienmēr ir iespējams, jo bieži ir sastopami
veidojumi, kas atrodas dziļās, ķirurģiski grūti aizsniedzamās
vietās, funkcionāli svarīgās zonās, vai arī, kā tas var būt
daudzu metastāžu gadījumā, to ir daudz un operācijas laikā
visus metastāžu mezglus nav iespējams izņemt – paliek kāda
daļa, kas ar laiku var sāk augt un radīt simptomus. Šādos
gadījumos radioķirurģija ir tā, kas dod iespēju audzēju sekmīgi
kontrolēt bez operatīvas terapijas. Tāpēc pirms jebkuras
iejaukšanās ļoti svarīgi ir veikt adekvātu plānošanu, paredzot
dažādu ārstēšanas metožu pielietošanu, kuru mērķis ir pēc
iespējas labākā rezultāta sasniegšana, saglabājot pacientu
dzīves kvalitāti. Parasti tas ir multidisciplinārs ārstu
konsīlijs, kas nosaka, kāda būtu vislabākā taktika katrā
noteiktā gadījumā, ” komentē
neiroķirurgs Kaspars Auslands.
Jaunumi
Latvijā ir gaidāmi arī staru terapijā jeb radioķirurģijā –
jau šī gada nogalē Siguldas slimnīcā tiks atklāts
Stereotaktiskās
radioķirurģijas centrs “Sigulda”,
kur tiks veikta gan onkoloģisku, gan neonkoloģisku (labdabīgu)
audzēju ārstēšana ar CyberKnifestereotaktiskās
radioķirurģijas tehnoloģiju. Tā ir neinvazīva ārstēšanas
metode pacientiem, kuriem ķirurģisku ārstēšanu – operāciju
nav iespējams veikt blakus saslimšanu un veidojuma anatomiskās
lokalizācijas dēļ. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka
ārstēšana notiek dažu seansu laikā un nav nepieciešama pacienta
uzturēšanās slimnīcā, jo ārstēšana notiek ambulatori. Turklāt
pēc ārstēšanas parasti novēro ievērojami mazāk komplikāciju,
un dzīves kvalitātes rādītāji ir augstāki, nekā pēc
ķirurģiskas iejaukšanās.
Jāpiebilst
gan, ka katrs saslimšanas gadījums tiek izmeklēts individuāli, un
atbilstoši to specifikai speciālisti un onkologu konsīlijs nozīmē
vispiemērotāko un efektīvāko ārstēšanas metodi – vai nu
izvēloties vienu galveno, vai arī tās kombinējot. Būtiski ir
zināt, ka vissekmīgāk audzējus (īpaši ļaundabīgos) varēs
izārstēt, tos laicīgi diagnosticējot, tādēļ jāatceras, ka
regulāras veselības pārbaudes ir izšķirošas, un nav jākautrējas
un jāvilcinās pieprasīt savam ģimenes ārstam papildu izmeklējumu
veikšanu neizprotamu simptomu gadījumos. Laicīgi atklāts audzējs
ir ārstējams, saglabājot dzīves kvalitāti!
