Saules ultravioletais starojums Latvijā patlaban ir gada augstākajā
līmenī, un iedzīvotājiem sauļojoties jābūt īpaši piesardzīgiem, lai
negūtu apdegumus vai karstuma dūrienu.
Tehnisku problēmu dēļ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs šobrīd neveic ultravioletās radiācijas mērījumus, bet dati no
Igaunijas liecina, ka ultravioletās radiācijas indeksa maksimālā vērtība
pēdējās dienās kaimiņvalstī sasniegusi 7,3 punktus, kas ir augsts
rādītājs. Ultravioletais starojums Latvijā parasti ir nedaudz lielāks
nekā Igaunijā.
Ozona daudzums stratosfērā virs Baltijas valstīm ir mazāks par normu, tādēļ zemi sasniedz intensīvāks ultravioletais starojums.
Šādos apstākļos, sauļojoties dienas vidū un bez aizsargkrēma, cilvēki ar jutīgu ādu var apdegt 15 minūtēs.
Lai pasargātu sevi no karstuma dūriena, nevajadzētu sauļoties laikā,
kad gaisa temperatūra sasniedz +30 grādu. Savukārt periodā no plkst.11
līdz 16 no saules jāsargājas arī tad, kad gaiss nav karsts, jo šajā
dienas daļā ir augsts ultravioletais starojums.
Karstā laikā jāizvēlas piemērots apģērbs un jāuzņem daudz šķidruma.
Izdzertā šķidruma daudzums jāpalielina pirms sākušas mocīt slāpes. Nav
vēlams lietot alkoholu, stipru kafiju, tēju un dzērienus ar lielu cukura
daudzumu.
Ieteicams valkāt galvassegu un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes.
Jāizvairās no ilgstošas fiziskas piepūles saulē, kā arī karstās telpās.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirms došanās ārā
aicina uzklāt saules aizsarglīdzekli. Aizsarglīdzeklis jāuzklāj bagātīgi
– aptuveni 35 mililitrus jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī
atkārtoti tas jāuzklāj ik pēc divām stundām vai biežāk. Vienlaikus SPKC
uzsver, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk
atrasties saulē.
Lai nepieļautu ultravioletā starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles.
Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties
neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas
slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem,
dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem, uzsver SPKS. Tāpat nedrīkst
peldēties pēc alkohola lietošanas vai stipras sakaršanas saulē. Ūdenī
vispirms vislabāk iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par
ūdenstilpes pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī no augstuma uz
galvas vai kājām.
SPKC aicina arī uzmanīties no kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces,
tāpēc jālieto līdzekļi aizsardzībai pret tām. Jāsargājas arī no lapsenēm
un bitēm, uzraugot, lai šie lidoņi niekļūst dzērienā vai ēdienā.
Savukārt drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga,
lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku
mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, jāizmanto roku dezinfekcijas
līdzekļi. Ja, dodoties uz pludmali, ir vēlme ņemt līdzi gatavu ēdienu,
jāizvēlas tādi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt
noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņi un augļi
jānomazgā mājās tekošā ūdenī. Jānodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni,
jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt
piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.
Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt, ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, norāda SPKC.
Karstajās dienās riskam īpaši pakļauti gados vecāki cilvēki, mazi
bērni, slimnieki, kas piesaistīti pie gultas, kā arī cilvēki, kas slimo
ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās
veselības traucējumiem, lieto noteiktus medikamentus vai veic fiziskas
aktivitātes.
Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu mašīnā. Vecākiem arī
jāatceras, ka mazuļa ratiņi var pārvērsties par “siltumnīcu” un bērns,
nopietni pārkarstot, var iet bojā.
Ja cilvēks ir pārkarsis, cietušais jānovieto vēsākā vietā vai ēnā
pusguļus, jāatģērbj, ar vēsu ūdeni jāmitrina cietušā piere, kakls un
krūtis, jādod dzert vēsu ūdeni un jāvēdina, radot gaisa plūsmu.
Sakarsis cilvēks nedrīkst mesties aukstā ūdenī – tajā jāieiet pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas,
jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika
jāzvana pa konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis
pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra,
slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums,
jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Jāparūpējas arī par dzīvniekiem – tiem jānodrošina piekļuve ēnainai vietai un tīram ūdenim.
