Galvassāpes
var būt pavadošs simptoms pie dažādām saslimšanām, tomēr arī
bezmiegs, stress, nepilnvērtīgs uzturs un pārmērīga ekrānierīču
lietošana var būt cēlonis tam, ka bērns bieži sūdzas par
galvassāpēm. Lai uzzinātu vairāk par bērnu galvassāpju cēloņiem
un ārstēšanu, akcijas
“Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!” ietvaros saruna
ar bērnu
neiroloģi Signi Šetleri un farmaceiti Sanitu Trautmani.
Kas ir izplatītākie
bērnu galvassāpju iemesli?
Bērnu neiroloģe Signe
Šetlere: – Tāpat
kā pieaugušajiem, arī bērniem izšķir primāras un sekundāras
galvassāpes. Sekundārām galvassāpēm par iemeslu ir kāda cita
saslimšana, piemēram, infekcija, trauma, asinsvadu saslimšana,
audzējs, sistēmiska saslimšana, medikamentu pārmērīga lietošana
u.c. Pie primārajām galvassāpēm pieder tenzijas jeb saspringuma
tipa galvassāpes, migrēna un trigeminālas autonomas galvassāpes.
Šīs trīs sastāda 98 % no visām primārām galvassāpēm.
Kādi apkārtējās vides
faktori var pastiprināt galvassāpes?
Signe Šetlere: – Daudzi
dzīvesveida faktori, kā piemēram, slodze, ekrānlaiks, konkrēts
diennakts laiks, mēnešreizes, smaržas, laika maiņa u.c.var
provocēt sāpes, tāpēc dzīvesveida modifikācija var būt pirmais
solis galvassāpju ārstēšanā. Samazinot kofeīna daudzumu,
ieviešot veselīga miega un uztura paradumus un palielinot uzņemtā
ūdens daudzumu dažkārt izdodas ievērojami mazināt galvassāpju
biežumu.
Arī ekrānierīču kontrolēta
lietošana var būt nozīmīgs solis sekmīgai galvassāpju
ārstēšanai, it īpaši, ja to lietošana ir identificēta kā
provocējošais faktors. Savā praksē rekomendēju lietot
ekrānierīces līdz 1,5-2 stundām diennaktī, taču svarīgi, lai
vecāki ne tikai kategoriski ierobežo to lietošanu, bet arī
piedāvā alternatīvu laika pavadīšanas veidu.
Vai ikdienā,
strādājot aptiekā, Jums bieži nākas saskarties ar situācijām,
kad vecāki sūdzas par bērna galvassāpēm?
Farmaceite
Sanita Trautmane: –
Uzklausot
bērnu vecākus un jauniešus par galvassāpju biežumu, ilgumu un
situācijām, kad tā sāp, esmu ievērojusi kādu kopīgu tendenci –
skolēniem un studentiem galvassāpes bieži izraisa ar mācībām
vai savstarpejām attiecībām saistīts stress. Galvassāpēm var
būt saistība arī ar uzturu. Ja bērns galvenokārt pārtiek no
ātrās ēdināšanas produktiem, kam ir zema uzturvērtība un daudz
neveselīgo piedevu, galvassāpes var norādīt uz to, ka organismā
kaut kā trūkst. Mūsdienās arī skolēnu vidū arvien populārāks
kļūst veģetārais un vegāniskais uzturs. Lai vecākiem būtu
mierīga sirds, ka bērns saņem visas nepieciešamās uzturvielas,
būtu vēlams laiku pa laikam uztaisīt asinsanalīzes un pārbaudīt
dzelzs un D vitamīna līmeni.
Mūsdienās ir pieejami dažādi
uztura bagātinātāji, kas paredzēti tieši pusaudžiem, tāpēc
man ir prieks, ka bērnu vecāki un jaunieši pēc analīžu
saņemšanas arvien biežāk konsultējas ar farmaceitu, lai
piemeklētu piemērotākos D vitamīna un dzelzs preprātus.
Vai ir kāds vecumposms,
kurā bērni visbiežāk sūdzas par galvassāpēm?
Signe Šetlere: – Veselības
paradumu pētījums bērniem Latvijā (veikts 2013./2014. mācību
gadā) konstatēja, ka 1/3 bērnu vecumā no 11 līdz 13 gadiem
sūdzējušies par galvassāpēm, kas atkārtojas vismaz reizi
nedēļā.
Pēc pasaules datiem 50 %
bērnu līdz 7 gadu vecumam un 80% bērnu līdz 15 gadu vecumam ir
bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, un vienam no trīsdesmit
bērniem ir kāda no galvassāpju saslimšanām. Līdz puberitātes
vecumam galvassāpes biežāk sastop zēniem, vēlāk – meitenēm.
Sanita Trautmane: – Diemžēl
daļai pusaudžu, kas cieš no primārām galvassāpēm, tās
saglabājas arī pieaugot. Pērnā gada nogalē aptieku
tīkls Latvijas
aptieka hronisko
pacientu atbalsta programmas ietvaros veica
aptauju
par iedzīvotāju sāpju mazināšanas paradumiem „Kā tu rīkojies
sāpju gadījumā”, kurā tika secināts, ka apmēram 20 % no
aptaujātajiem visbiežāk sāp tieši galva.
Ar
aptaujas datiem varat iepazīties šeit:
http://ejuz.lv/aptaujasapes.
Kad sāk izpausties
migrēna, un vai izpausmes bērnam ir tādas pašas kā pieaugušajam?
Signe Šetlere: – Migrēna var
izpausties jebkurā vecumā. Tieši migrēna bez auras ir pati
biežākā no primārajām galvassāpēm bērna vecumā. Atšķirībā
no pieaugušajiem, bērnu vecumā migrēna bez auras ilgst īsāku
laika periodu un parasti skar abas galvas puses (sāpes ir
lokalizētas pa visu galvu). Atsevišķos gadījumos pirms sāpēm
var novērot “auru” (brīdinošus simptomus), piemēram, redzes
miglošanos, jocīgu garšu vai smaržu, nestabilitāti utt.
Runājot
par migrēnu bērniem, jāpiemin, ka ir iespējami tādi migrēnas
veidi, kas izpaužas ne tikai ar galvassāpēm, bet arī ar vēdera
sāpēm. Aptuveni 15 % bērnu ar hroniskām vēdersāpēm to iemesls
var būt abdomināla jeb vēdera migrēna – stipras, epizodiskas
sāpes vēderā, kas var kombinēties ar sliktu dūšu, vemšanu un
ilgt no stundas līdz pat trim dienām. Ir tendence, ka šiem
bērniem, augot lielākiem, parādās arī migrēnas galvassāpes.
Taču
jāatceras, ka abdomināla migrēna ir izslēgšanas diagnoze –
primāri jāizslēdz citi vēdera sāpju iemesli.
Kuros gadījumos
vecākiem būtu jāved bērns pie ārsta un jāveic padziļināta
izmeklēšana?
Signe Šetlere: – Pie ģimenes
ārsta būtu noteikti jādodas tad, ja parādās „sarkano karogu”
simptomi. Ārsts izvērtēs simptomus un nepieciešamības gadījumā
ieteiks veikt padziļinātu izmeklēšanu ar attēldiagnostikas
metodēm (kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi), asins
analīzēm, elektroencefalogrammu u.c. Taču pie rutīnveida
galvassāpēm, ja nav „sarkano karogu”, padziļināti izmeklējumi
nav jāveic.
“Sarkanie karogi” jeb
brīdinošie simptomi:
• Sāpes ne mazāk kā 6
mēnešus
• Apjukums pie sāpēm
• Neiroloģiska fokāla
simptomātika (piemēram, vājums ekstremitātēs, nejūtīgums,
dubultošanās u.c.)
• Sāpes bez auras
• Vemšana
• Ar miegu asociētas
galvassāpes
• Ģimenē nav migrēnas
anamnēzes
• Sāpes ir progresējoša
rakstura
• Akūts, stiprs sāpju
sākums
• Mainās galvassāpju
simptomi laikā
• Izteiktākas galvassāpes
no rīta
• Fiziska slodze provocē
galvassāpes
• Pozīcijas galvassāpes
• Krampji
• Sistēmiskas saslimšanas
simptomi (piemēram, izsitumi, sāpes locītavās, temperatūra u.c.)
Kā palīdzēt bērnam
akūtu galvassāpju gadījumā?
Signe Šetlere: – Ja
sāpes ilgst līdz 30 minūtēm, tad rekomendē pretsāpju
medikamentus nelietot, taču sāpju mazināšanai izmantot citas
metodes – miegu, pastaigu, svaigu gaisu, mieru u.c. metodes, kas
palīdz. No medikamentiem tiek pielietoti nesteroīdie pretsāpju
līdzekļi, triptāni (specifiski
migrēnas lēkmes mazinoši medikamenti)
paracetamols, antiemētiķi (medikamenti, kas novērš nelabumu un
vemšanu). Jāizvairās no barbiturātu, kofeīna un narkotisko
pretsāpju līdzekļu lietošanas. Jāpievērš uzmanība tam, lai
medikamenti netiktu pārdozēti (ne vairāk kā 10 dienas mēnesī),
jo to nekontrolēta lietošana epizodiskas galvassāpes ātri vien
var pārvērst hroniskās galvassāpēs.
Sanita Trautmane: – Ja bērnam
sāp galva, no bezrecepšu medikamentiem pirmā izvēle parasti ir
vai nu paracetamols vai kāds no ibuprofēnu saturošiem līdzekļiem.
Pirms konkrēta medikamenta piedāvāšanas mūsu farmaceiti vienmēr
iztaujā vecākus par simptomiem, kā arī noskaidro bērna vecumu un
svaru, lai noteiktu piemērotāko devu. Ja farmaceitam sarunā ar
vecākiem rodas aizdomas, ka galvassāpes ir izraisījusi kāda
nopietna saslimšana, viņš rekomndē vecākiem doties pie ārsta.
Dažkārt, lai nebūtu jādzer
zāles, jaunieši galvassāpes cenšas mazināt lietojot saldinātus
un kofeīnu saturošus dzērienus, taču šis, manuprāt, nav labs
risinājums ilgtermiņā. Atspirdzinošie dzērieni uz mirkli var
sniegt enerģiju, taču, ja vēlme pēc tiem ir katru nedēļu, būtu
jāpārskata dzīvesveids, īpašu uzmanību pievēršot tieši miega
režīmam.
