2014.
gadā bezrecepšu
medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav
izrakstījis ārsts, lietoja
54 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības
apsekojuma provizoriskie dati. Kopš 2008. gada bezrecepšu
medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu
izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes
un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas
iedzīvotāju.
Dažādos
sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus
lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 %), turīgākie
iedzīvotāji (29,8 %, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1
%) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 %). Savukārt
visvairāk – kurzemnieki (44,4 %), iedzīvotāji ar zemāku
izglītību (49,2 %), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie,
kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 %).
Sievietes
biežāk lieto bezrecepšu medikamentus
Vīriešu
un sieviešu medikamentu lietošanas paradumi būtiski atšķiras.
2014. gadā recepšu medikamentus lietoja puse sieviešu (49,9 %)
un gandrīz trešdaļa (30,7 %) vīriešu, savukārt bezrecepšu
medikamentus – 43 % vīriešu un 62,7 % sieviešu.
Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug gan sieviešu,
gan vīriešu īpatsvars, kuri patērē recepšu medikamentus.
Bezrecepšu medikamentu patēriņš sievietēm ir līdzīgi augsts
visās vecuma grupās, bet vīriešiem vienmērīgi pieaug. Piemēram,
2014. gadā bezrecepšu medikamentus lietoja 34,5 % vīriešu 15–24
gadu vecumā un 56,6 % vīriešu vecumā virs 75 gadiem.
Kļūstot
vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes,
recepšu zāļu patēriņš – 4 reizes
Bezrecepšu
medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu. 2014. gadā
bezrecepšu zāles lietoja 44,2 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24
gadiem un 64,4 % senioru vecumā virs 74 gadiem. Tomēr recepšu
medikamentu patēriņš pieaug straujāk – iedzīvotājiem kļūstot
vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes,
savukārt recepšu zāļu patēriņš – 4 reizes. Ja 44,2 %
jauniešu 15-24 gadu vecumā jau lieto bezrecepšu medikamentus, tad
recepšu medikamentus lieto krietni mazāk – tikai 19,1 %.
Salīdzinot ar 2008. gadu, visvairāk bezrecepšu zāļu patēriņš
pieauga iedzīvotājiem vecumā no 64 gadiem (vairāk par 17 %), kā
arī sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem (17,6 %).
Recepšu
medikamentus lietoja 73,1 % iedzīvotāju 65 – 74 gadu vecumā, bet
vēl vairāk – 79,1 % – seniori vecumā virs 74 gadiem. Jaunieši
vecumā no 15 līdz 24 gadiem biežāk lieto recepšu medikamentus
nekā iedzīvotāji 25 – 34 gadu vecumā (attiecīgi 19,1 % un 17,2
%), jo sievietes 15 – 24 gadu vecumā recepšu medikamentus lieto
divas reizes vairāk nekā tā paša vecuma vīrieši (attiecīgi
12,3 un 25,9 procentpunkti).
Dati
par Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanu 2014. gadā iegūti
Eiropas iedzīvotāju veselības (European
Health Interview Survey – EHIS)
apsekojumā. Tajā aptaujāti 7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju
vecumā no 15 gadiem.
Apsekojuma
mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES)
iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības
aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar
iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju
veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī
Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos
sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES
kopumā.
