Koronavīruss COVID-19 turpina uzbrukumu visām pasaules valstīm.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi par pandēmiju.
Ziņu virsraksti biedē ar informāciju par zibensātru infekcijas
izplatību. Tomēr, ņemot vērā šo situāciju, eksperti iesaka
neaizmirst par “klusāku”, bet briesmīgāku slepkavu, kurš ik
gadu visā pasaulē paņem miljoniem cilvēku dzīvību.
Neatkarīgi no COVID-19 traģiskajiem
notikumiem un sekām, jāatceras, ka sirds un asinsvadu slimības
(CVD) joprojām ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Saskaņā
ar PVO datiem pagājušajā gadā no tām mira 17,5 miljoni cilvēku.
Un vissliktākais ir tas, ka 80% priekšlaicīgu sirdslēkmju un
insultu varētu novērst. Atgādinām, ka 18. martā ar COVID-19 bija
inficējušies 204,2 tūkstoši cilvēku, no šīs infekcijas nomira
8244 cilvēki.
Latvijā diemžēl CVD statistika ir
ne mazāk biedējoša. Šī diagnoze ir galvenais mirstības iemesls
mūsu valstī. Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra
datiem 2018. gadā no CVD miruši 15 758 cilvēki. Visbiežāk nāve
iestājās koronāro sirds slimību (6926 cilvēki) un sirdslēkmes
(886 cilvēki) dēļ.
“Latvijā
mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, mirstība no insultiem,
hemorāģiskiem insultiem un aneirismām ir neticami augsta,” saka
sabiedrības veselības eksperts, ārsts Pēteris Apinis. „Tas
nozīmē, ka mēs zaudējam potenciāli veselīgas dzīves gadus. Mēs
dzīvojam pārāk maz, lai gan varētu dzīvot ilgu, veselīgu un
laimīgu dzīvi”.
Eksperts
atzīmē, ka sabalansēta uztura un regulāru fizisko aktivitāšu
pozitīvā ietekme uz sirds veselību nav apšaubāma. Svarīgi ir
arī kontrolēt svaru, asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, kā
arī nesmēķēt un nepadarīt bērnus par pasīviem smēķētājiem.
Papildus
preventīvajiem pasākumiem ir nepieciešama moderna un kvalitatīva
veselības aprūpe.
Vēl viena problēma, kas tieši
saistīta ar COVID-19 izplatību, ir karantīna un attiecīgi arī
pārtika. Cilvēki iegādājas produktus un gaida karantīnu. Taču,
ierobežojot kustības, ir svarīgi ēst pareizi, īpaši pacientiem
ar sirds slimībām un paaugstinātu holesterīna līmeni.
“No vienas puses, jums ir jāēd
tādā veidā, lai būtu spēks un enerģija, no otras puses, lai
nebūtu pārēšanās,” sacīja Dietologu un ārstu biedrības
vadītājs Andis Bremanis: “Galu galā cilvēki, kas atrodas
karantīnā, parasti dzīvo mazkustīgi. Tāpēc jāizvairās no
pārāk bagātīgas un treknas pārtikas, lai liekie kilogrami
neparādītos. Tomēr neviens neaizliedz staigāt svaigā gaisā –
jūs varat pastaigāties parkos, pie ūdenstilpnēm, pats galvenais,
lai nebūtu liela cilvēku pūļa. Kustība noteikti nāks par labu
visiem. Jūs varat ne tikai sēdēt uz dīvāna un skatīties
televizoru.”
Nākamais, ko uzsver A.Brēmanis, ir
tas, ka ēdienam jābūt daudzveidīgam. Bet dažādība nav gaļas
konservos un gaļas kotletēs, Papildus olbaltumvielu produktiem
uzturā jāiekļauj arī labība kā cietes un ogļhidrātu avots,
Tāpat arī dārzeņi un augļi.
Dietologi arvien vairāk atgādina ogļhidrātu ietekmi uz
holesterīna metabolismu. No tā izriet, ka ir jāizvairās no
saldumu, desertu, kūku, pīrāgu – viegli sagremojamu ogļhidrātu –
patēriņa. Tie var ātri izraisīt vielmaiņas traucējumus, tāpēc
jums ir nepieciešama proporcijas izjūta un labs uzturs.
Paaugstināts holesterīna līmenis ir sarežģīta problēma,
kurai nepieciešams visaptverošs risinājums. Mūsdienās pastāv
mīts, ka holesterīns ir kaitīgs ķermenim un tā saturs asinīs ir
viens no vissvarīgākajiem cilvēku veselības rādītājiem.
Daudzi, cenšoties saglabāt savu veselību, ievēro stingras diētas,
izslēdzot visus pārtikas produktus, kas satur holesterīnu.
Tomēr tikai daži cilvēki zina, ka
tā ir daļa no šūnu membrānām, kas dod tām spēku un nodrošina
metabolismu starp šūnu un starpšūnu vielu un regulē enzīmu
darbību. Tādējādi bez holesterīna normāla mūsu ķermeņa
darbība nav iespējama. Problēma rodas, ja ir pārāk daudz
holesterīna, un šajā gadījumā tas kļūst par iemeslu veselai
rindai sirds un asinsvadu slimību, kas var izraisīt traģiskas
sekas.
Zema blīvuma holesterīns uzkrājas uz asinsvadu sieniņām,
veidojot aterosklerozes plāksnes. Tas noved pie artēriju
aizsprostošanās, kas var izraisīt nopietnas sekas un pat nāvi.
Taču ļoti bieži diezgan jauni cilvēki uzzina to, ka holesterīns
ir viņu ienaidnieks, tikai kad jau nonākuši slimnīcā. Tieši
tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi zināt savu holesterīna līmeni:
Eiropas Kardioloģijas asociācija iesaka regulāri pārbaudīt
holesterīna līmeni visiem, kas vecāki par 40 gadiem.
Vēl viena bīstama parādība ir asins receklis jeb trombs, kas
izveidojas asinsvada iekšienē un pakāpeniski bloķē asiņu un
līdz ar to arī skābekļa un citu vielu nonākšanu cilvēka
iekšējos orgānos, ieskaitot smadzenes. Ateroskleroze bieži ir
trombu veidošanās iemesls artērijās. Diemžēl lielākā daļa
pieejamo zāļu pazemina holesterīna līmeni, bet neaizsargā pret
trombozi un nesamazina iekaisumu asinsvados.
Kad ir par vēlu
Diemžēl Latvijā ir vispārpieņemts, ka vairums no mums neuzsāk
holesterīna līmeņa noteikšanu, kamēr viņiem nav veselības
problēmu. Ir zināms, ka apmēram 90 procentiem pusmūža cilvēku,
kuri dodas uz klīniku, jau ir augsts holesterīna līmenis.
Aizdomas par paaugstinātu holesterīna līmeni var rasties, ja
kādam no ģimenes locekļiem jaunībā bijusi sirdslēkme vai
insults, piemēram, māte ar CVD slimību, kas jaunāka par 65
gadiem, un tēvs, kas jaunāks par 55 gadiem, vai brāļi un māsas
ir bijuši slimi. Šajā gadījumā ir iespējama iedzimta
dislipidēmija – iedzimti holesterīna metabolisma traucējumi. Tā
notiek bieži. Cilvēks, kurš sevi uzskata par pilnīgi veselīgu,
pēkšņi nonāk slimnīcā ar sirdslēkmi. Ir zināms, ka pirmais
simptoms 60 % gadījumu, kad pakāpeniski attīstās koronārā sirds
slimība, ir miokarda infarkts.
Standarti visiem ir atšķirīgi
Latvija tālu atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, jo
mēs joprojām savu veselību neuztveram nopietni. Ir svarīgi
uzraudzīt “sliktā” holesterīna līmeni asinīs. Ja
pacients ir vesels un viņam nav diagnozes, kas saistīta ar sirds un
asinsvadu slimībām, norma viņam ir mazāka par 3 milimoliem litrā.
Augsts risks ir pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai
insultu, smagu nieru mazspēju vai ļoti paaugstinātu
asinsspiedienu, ko sarežģī cukura diabēts. Tas nozīmē, ka
viņiem vajadzētu būt zemam holesterīna līmenim, mazākam par 1,8
milimoliem litrā.
Holesterīns nozīmē ne tikai uzturu
Cilvēks var neēst neko treknu, bet zema blīvuma holesterīns ir
augsts. Tauki asinīs ir atkarīgi ne tikai no mūsu uztura.
Vissvarīgākais ir endogēns vai aknu holesterīns. Tas ir
holesterīns, ko ražo mūsu ķermenis. No otras puses, ja cilvēka
ēdienkartē ir daudz viegli sagremojamu ogļhidrātu vai viņš
patērē daudz piesātināto tauku, var paaugstināties arī
“sliktais” holesterīns. Tad holesterīna ražošana ir traucēta
un to var izraisīt vairāki iemesli. Tomēr holesterīnu ražo gan
aknas, gan zarnu trakts. Bet galvenais holesterīna ražošanas
orgāns ir aknas. Situācija ir līdzīga diabētam: cilvēks nelieto
cukuru un saldumus, bet viņam ir diabēts, jo viņa metabolisms ir
traucēts.
Faktiski nav daudz zinātnisku pētījumu par garšaugu un piedevu
ietekmi uz holesterīnu. Piemēram, nav acīmredzamu zinātnisku
faktu, ka ķiploki, tāpat kā zivju eļļa, pazemina “sliktā”
holesterīna līmeni, jo tas nemaina “sliktā” holesterīna
daudzumu asinīs.
Un ko saka
zinātne?
Saskaņā
ar zinātniskiem pētījumiem zāles ir visefektīvākais veids, kā
kontrolēt holesterīna līmeni. Bet tie ir nepieciešami, ja tos ir
parakstījis ārsts. Taču ne visiem cilvēkiem ir vajadzīgas zāles
sliktā holesterīna līmeņa pazemināšanai. Ir arī citas
iespējas. Daudzi cilvēki izvēlas dabiskus līdzekļus, izvairoties
no sintētiskām, ķīmiskām zālēm.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka divu augu vielu kombinācija
ir īpaši noderīga asinsvadu aizsardzībai. Holesterīna līmeņa
kontrolei tiek izmantots raudzēts sarkano rauga rīsu ekstrakts,
kurā aktīvā viela ir monakolīns K, bet asinsvadiem – ferments
nattokināze no speciāli raudzētas sojas.
Sojas pupu
nattokināzes vielu ir izdalījis Japānas zinātnieks Hirojuki Sumi.
Viņš veica zinātnisku eksperimentu un nejauši atklāja, ka, ja
“Natto” ekstrakts nokļūst trombā, tad pēc 18 stundām tas
pilnībā izšķīst 37 grādu temperatūrā. Tādējādi
nattokināze, absorbēta asinīs, palielina tās plūstamību,
neitralizē trombozi un palēnina aterosklerotisko plāksnīšu
veidošanos.
Tajā pašā laikā nattokināzes, monakolīna un augu ekstraktu
kombinācija efektīvi samazina holesterīna līmeni, asinsrites
traucējumus un trombozes risku, kā arī samazina iekaisuma procesus
asinsvados. Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama līdzīga
kombinācija kapsulu formā.
Labākās zāles ir fiziskās aktivitātes
Fiziskās
aktivitātes ir labākie “vitamīni sirdij”, tie ir
noderīgi visur un vienmēr. Tiesa, nav zinātnisku pierādījumu, ka
fiziskās aktivitātes pazeminātu holesterīna līmeni. Fiziskas
slodzes neārstē dislipidēmiju kā atsevišķu slimību. Bet, kad
cilvēks nomet svaru un viņa ķermeņa masas indekss (ĶMI) tuvojas
normālam, ķermenī sākas svarīgi procesi – dabiski mainās asins
sastāvs. Zinātne nav pierādījusi, ka sports pagarina dzīvi, bet
fakts ir tāds, ka sports padara mūsu dzīvi daudz veselīgāku.
Ir
skaidrs, ka pašlaik koronavīruss pilnībā maina mūsu dzīvesveidu.
Tomēr nedrīkst aizmirst arī par citām briesmām, kas draud nevis
tūkstošiem, bet miljoniem cilvēku dzīvību.
