Plaušu
vēzi
ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim Latvijas iedzīvotāju.
Laikā, kad Latvijā izsludināta krīzes situācija saistībā ar
globālo vīrusa COVID-19 pandēmiju, onkoloģe ķīmijterapeite Eva
Vecvagare aicina onkoloģijas pacientus un viņu tuviniekus būt
īpaši piesardzīgiem un neapmeklēt publiskas vietas bez
nepieciešamības,
lai neriskētu inficēties ar vīrusu.
“No
COVID-19 sevišķi
jāuzmanās hroniskiem slimniekiem, to skaitā onkoloģijas
pacientiem. Šajā laikā piedomājiet par savu veselību vēl
vairāk, stingri ievērojot pašizolēšanos. Nav jāatceļ vizītes
pie onkologa, taču, lūdzu, saudzējiet arī ārstus, un pārceliet
plānoto pierakstu tad, ja jums parādījušies COVID-19 raksturīgie
simptomi, esat bijuši ārvalstīs vai pēdējo 14 dienu laikā esat
bijis saskarsmē ar kādu, kas ir bijis ārpus Latvijas vai kam ir
apstiprināta saslimšana. Mums ir tik ārstu, cik ir, un jau tā
visiem ir darba pilnas rokas. Ja saslims veselības aprūpes
personāls, diemžēl tas atsauksies arī uz mūsu iespēju
nodrošināt hronisko slimību ārstēšanu.” uzsver dr.Eva
Vecvagare
Pirms
plānotās
vizītes pie onkologa ieteicams sazināties ar konkrēto ārstniecības
iestādi un noskaidrot, vai nav kādas aktuālas izmaiņas pacientu
pieņemšanas kārtībā.
Latvijā
visbiežāk – gandrīz 40 % gadījumu – plaušu vēzi atklāj
pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes. Pēc
Slimību profilakses un kontroles centra datiem mazāk nekā 4%
pacientu, kam vēzis atklāts IV stadijā, nodzīvo ilgāk nekā 5
gadus. Iepriekšējos
gados Latvijā tikai 14% pacientu, kam plaušu vēzis tika atklāts
vēlīnā stadijā, nodzīvoja ilgāk par gadu.
Pēc
Eiropas plaušu vēža organizācijas veiktā pētījuma* datiem
2019. gadā Latvijā bija laba situācija plaušu vēža diagnostikas
jomā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Arī staru terapijas
iespējas plaušu vēža pacientiem atbilda vidējam Eiropas
Savienības līmenim. Taču metastātiska plaušu vēža gadījumā
nepietiek vien ar labu diagnostiku un staru terapiju – ir
nepieciešama arī medikamentozā terapija. Pēc pētījuma datiem
Latvijā līdz šim bija viszemākā pieejamība valsts kompensētiem
medikamentiem Eiropas valstu vidū, piekāpjoties arī Polijai un
Rumānijai.
No
2020. gada marta situācija
Latvijā ir būtiski uzlabojusies, un ir paplašināts to pacientu
loks, kam ir pieejama Eiropas vadlīnijām atbilstoša ārstēšana.
Bez jau esošās EGFR mērķterapijas, zāles tagad var saņemt arī
divas pacientu grupas ar konkrētiem biomarķieriem: ALK mutācijai
ir pieejama atbilstoša mērķterapija, bet pacientiem ar PD-L1 virs
50% – imūnterapija. Kopumā šobrīd ir iespējams mūsdienīgi
ārstēt jau teju pusi metastātiska plaušu vēža pacientu Latvijā.
Kompensējamo
zāļu saraksts ir papildināts ar nozīmīgiem medikamentiem plaušu
vēža ārstēšanai, kas var pagarināt pacienta dzīvildzi par
vairākiem gadiem, kā arī būtiski uzlabo dzīves kvalitāti.
Pētījumi
pierāda,
ka lietojot jauno imūnterapijas medikamentu 29,6% pacientu,
kam vēzis atklāts IV stadijā, nodzīvo ilgāk nekā 5 gadus.
“Onkoloģijā
paildzināt metastātiska pacienta dzīvi par mēnešiem ir
sasniegums, taču šobrīd mums ir iespēja Latvijā saviem
pacientiem ar ALK mutāciju dot tādas zāles, kas ļauj dzīvot pat
gadiem ilgāk, iedzerot tabletes mājās. Tām ir būtiski mazāki
blakusefekti, un pie ārsta ir jāatnāk pārbaudīties tikai reizi
trijos mēnešos. Tas ir neatsverams ieguvums pacientiem un viņu
ģimenēm,”
izmaiņas Kompensējamo zāļu sarakstā komentē onkoloģe
ķīmijterapeite Eva Vecvagare.
“Šo
zāļu
iekļaušana Valsts kompensējamo medikamentu sarakstā sniedz
iespēju daudziem desmitiem plaušu vēža pacientu kvalitatīvi
pagarināt mūžu pat par vairākiem gadiem.”
gandarījumu pauž Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības
vadītājs Harijs Gals.
