Cukura
diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts
glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos
diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12 – 14
gadiem.
Cukura
diabēts rada izmaiņas visos asinsvados, sašaurinot to sieniņas,
līdz ar to vieglāk veidojas asinsvadu nosprostojumi jeb trombi.
Diabēts ir sistēmas slimība – ietekmējot asinsvadus, tas var
skart
nervus, sirdi, smadzenes, acis un/vai nieres. Asinsvadi ir kā ceļi,
pa kuriem uz audiem tiek nogādātas visas dzīvībai nepieciešamās
vielas, ieskaitot skābekli un uzturvielas.
Galvenais
asinsvadu sieniņu bojātājs cukura diabēta gadījumā ir
paaugstinātais glikozes līmenis asinīs.
Galveno
triecienu no
paaugstināta glikozes līmeņa asinīs saņem
endotēlijs – šūnu slānis, kas izklāj asinsvadu iekšējo
virsmu. Endotēlija šūnas izdala asinīs hormonus, kuri sašaurina
un paplašina asinsvadu caurlaidību. Ja
asinīs ir pārāk augsts glikozes līmenis, tad
asinsvadus
paplašinošie hormoni iet bojā, bet sašaurinošie gluži pretēji
– aktivizējas. Tā rezultātā visi asinsvadi sašaurinās, tiek
traucēta orgānu apgāde ar skābekli un barības vielām. Vēl
vairāk – asinsvadu sašaurināšanās izraisa paaugstinātu
asinsspiedienu. Diabēta gadījumā cieš visi asinsvadi, bet ne
vienādā mērā. Vienam cilvēkam diabēts izvēlas
ietekmēt acu asinsvadus, bet citiem – smadzenes, sirdi vai nieres.
Paralēli
hormoniem, kas iedarbojas uz asinsvadu caurlaidību, endotēlijs
izdala arī hormonus, kas atbild par asins sarecēšanu. Paaugstināta
glikozes
līmeņa
rezultātā
šis hormons veicina arī trombu veidošanos. Asinsvadu
sašaurināšanās kombinācijā
ar paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) un trombu veidošanās
risku ir sevišķi nevēlama galvas smadzenēm. Tas var novest pie
insulta – pēkšņa
pilnīga vai daļēja smadzeņu darbības funkciju zuduma.
Cilvēkiem
ar cukura diabētu ir līdz
pat 6 reizēm augstāks insulta risks nekā
cilvēkiem bez cukura diabēta.
Savukārt cilvēkus ar diabētu un hipertensiju insults piemeklē 2
reizes biežāk nekā cilvēkus tikai ar paaugstinātu
asinsspiedienu, bez cukura diabēta. Cilvēkiem
ar 2. tipa cukura diabētu ir gan paaugstināts aterosklerozes
risks, gan palielināta citu
riska faktoru varbūtība. Tie ir
hipertensija,
palielināta ķermeņa masa, dislipidēmija.
Cilvēkiem
ar diabētu (neatkarīgi no diabēta tipa) insults attīstās agrīnāk
nekā cilvēkiem bez diabēta.
Aptuveni 80% cilvēku ar diabētu mirst no sirds un asinsvadu
slimībām. Galvenās sirds un asinsvadu slimību izpausmes ir
koronārā sirds slimība, galvas smadzeņu asinsrites traucējumi,
kāju asinsvadu ateroskleroze.
Galvenais
diabēta slimnieku nāves cēlonis ir insults. Tomēr arī cukura
diabēta gadījumā var samazināt insulta risku – ir jāpanāk
kompensēts cukura diabēts – kontrolēts glikozes līmenis asinīs,
normalizēts asinsspiediens, kontrolēta lipidēmija un
mikroalbuminūrija. Atbilstoši
ārstējot cukura diabētu, ir iespējams attālināt cukura diabēta
vēlīnās komplikācijas, saglabāt labu dzīves kvalitāti un
darbaspējas.
Pētījumos pierādīts, ka laba diabēta kompensācija, ilgstoši
stabils un normālam līmenim tuvs glikozes līmenis asinīs var
ievērojami samazināt diabēta vēlīno sarežģījumu attīstības
risku un palēnināt diabēta sarežģījumu progresēšanu. Tikpat
svarīgi ir ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu un paaugstinātu
lipīdu (asins tauku, piemēram, holesterīns, triglicerīdu) līmeni
asinīs.
Cīnoties
par cukura līmeņa normalizēšanu, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu
slimībām ir būtiski izvairīties no hipoglikēmijas un lietot
sirds un
asinsvadu veselībai
drošus un
prognozi
uzlabojošus medikamentus.
Apmēram
50% cilvēku cukura diabēta diagnozes noteikšanas brīdī lielajās
artērijās jau ir attīstījusies ateroskleroze. Aterosklerozes
izraisītās komplikācijas kļūst par biežāko cukura diabēta
pacientu nāves cēloni. Aterosklerozes aizkavēšanā un ārstēšanā
daudzos pētījumos ir pierādīta statīnu grupas medikamentu
efektivitāte, kas pazemina lipīdu, piemēram, zema blīvuma
lipoproteīnu holesterīna, triglicerīdu līmeni asinīs. Cilvēkiem
ar aterosklerozi ārstēšanā pievieno sirds aspirīnu, kas
sklerozētajās un citās artērijās neļauj veidoties trombiem.
Jāņem
vērā, ka medikamenti tiek rūpīgi piemeklēti atbilstoši katra
cilvēka individuālajām vajadzībām. Un jāatceras, ka medikamenti
sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai prasa disciplīnu – tie
ir jālieto regulāri un ilgstoši.
Slikta
slimības kontrole nozīmē lielāku dažādu komplikāciju risku,
piemēram, sirds, nervu, nieru, smadzeņu asinsvadu bojājumus.
Iespējamās slimības komplikācijas ierobežo cilvēku darbaspējas,
atstāj ietekmi uz cilvēka dzīves ilgumu, kā arī var novest pie
invaliditātes. Komplikācijas var attīstīties vairāku gadu
garumā. Jo augstāks glikozes līmenis asinīs, jo lielāks
komplikāciju veidošanās risks. Jo ilgāk cilvēkam ir paaugstināts
glikozes līmenis, jo ātrāk komplikācijas var attīstīties.
Galvenais nosacījums, lai attālinātu cukura diabēta komplikāciju
rašanos un to progresēšanu, ir labi kontrolēts cukura līmenis
asinīs.
