Cukura
diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un
bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors.
Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā
turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids,
palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.
2.
tipa cukura diabētam raksturīgs ilgstoši paaugstināts cukura
līmenis asinīs ar traucētu insulīna sekrēciju un tā rezistenci.
Šī slimība bieži tiek diagnosticēta vēlīni, jo ilgstoši var
nebūt nekādu tās pazīmju, pat 8 – 10 gadu ilgā periodā.
Cukura
diabēts bieži norit klusi, bez sūdzībām, bet tas pakāpeniski
bojā asinsvadu sieniņas. Holesterīns uzkrājas traumētajās
asinsvadu sieniņās un izveido plātnītes, kas rada asinsvadu
sašaurinājumus, kā arī var tos pilnībā nosprostot. Ilgstoši
paaugstināts cukura līmenis asinīs paātrina asinsvadu bojājumu
veidošanās procesu. Šo bojājumu rezultātā rodas sirds un
asinsvadu sistēmas slimības – stenokardija, miokarda infarkts,
insults.
Cilvēkiem
ar cukura diabētu kopējais sirds un asinsvadu slimību attīstības
risks ir 2 līdz 4 reizes lielāks nekā cilvēkiem bez cukura
diabēta. Cilvēkiem, kuriem sākotnēji (vēl pirms diabēta) jau ir
attīstījušies glikozes vielmaiņas traucējumi, šis risks ir
pusotru reizi lielāks. Tāpēc īpaši būtiski ir mazināt jebkuru
riska faktoru un pievērst pastiprinātu uzmanību uzturam, kas
ietekmē gan cukura līmeni asinīs, gan svaru, gan asinsspiedienu un
citus rādītājus.
Domājot
par diētu, es ieteiktu vairāk domāt par veselīgu sabalansētu
uzturu katru dienu, nevis par ierobežojumiem. Nav
ieteicams izvēlēties radikālas diētas, kas pārāk stingri
ierobežo enerģijas uzņemšanu vai arī izslēdz kādas produktu
grupas no ēdienkartes. Svara samazināšanai vai uzturēšanai formā
vēlams lietot produktus ar zemu enerģētisko vērtību, vienlaikus
atceroties par uztura dažādību un fiziskām aktivitātēm! No
dienā apēsto produktu daudzuma 1/2 jāaizņem dārzeņiem, 1/4
liesai gaļai vai treknai jūras zivij, 1/4 pilngraudu produktiem.
No
ēdienkartes
būtu jāizslēdz jebkāda veida desas,
gaļas konservus, pastētes, pārlieku treknu gaļu, dzīvnieku
aknas, smadzenes, nieres. Lietojot
uzturā daudz treknas gaļas un tās izstrādājumu, palielinās
sirds un asinsvadu slimību risks un palielinās ķermeņa svars. Tā
vietā vajadzētu ēst liesu putnu, truša, teļa vai medījuma gaļu.
Var ēst arī liesu cūkgaļu, vai liellopa gaļu, protams, vislabāk,
ja zināt, kur un kādos apstākļos lopiņš audzēts.
Tāpat
būtu jāizvairās no margarīna, majonēzes, baltās vai piena
šokolādes lietošanu uzturā, rūpnieciski ražotiem konditorejas
izstrādājumiem – cepumiem, smalkmaizītēm, kūkām –,
saldinātām sulām, saldi gāzētiem dzērieniem, stiprajiem
alkoholiskajiem dzērieniem, aperitīviem, liķieriem. Šie produkti
satur daudz piesātināto taukskābju vai vienkāršo cukuru, kas
palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, Alcheimera
slimību un ļaundabīgiem audzējiem.
Tūkstošiem
zinātnisku pētījumu pierāda tā sauktās Vidusjūras diētas
pozitīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Tās sastāvā ir
daudz sezonas dārzeņu, graudaugu, jūras produktu un pati galvenā
sastāvdaļa – olīveļļa!
Veselīga
uztura pamatu pamats ir dārzeņi,
augļi, ogas un zaļumi. Tas ir bagātīgs vitamīnu, šķiedrvielu
un dabīgo antioksidantu avots. Pētījumi pierāda, ka regulāra
augļu un dārzeņu lietošana uzturā, veicina asinsspiediena, sirds
un asinsvadu slimību, infarkta un insulta riska samazināšanu.
Vislabāk ēst svaigus vietējos sezonas dārzeņus vai arī termiski
maz apstrādātus. Mazāk vajadzētu ēst saldus eksotiskos augļus,
kuri satur pārlieku daudz ogļhidrātu, jo tie var būtiski
palielināt cukura līmeni asinīs, it sevišķi tiem, kuriem jau ir
cukura diabēts.
Būtiska
loma ēdienkartē ir graudaugiem un pākšaugiem, ieskaitot ne tikai
pupas, zirņus, un pilngraudu auzu pārslas, dažādus putraimus un
grūbas, bet arī, piemēram, lēcas, griķus, brūno bulguru un
kuskusu.
Arī
piena produkti ir būtiski. Uzturā var lietot pienu,
jogurtu, sieru ar dabiski samazinātu tauku saturu, kā arī
skābpiena produktus. Ļoti kaitīgi veselībai ir lietot uzturā
piena produktu “izstrādājumus”, tādēļ tos pilnībā
jāizslēdz no produktu saraksta.
Vidusjūras
diēta nav iedomājama bez
treknām jūras zivīm, kas ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām
un olbaltumvielām. Zivis satur Omega-3 taukskābes, kas samazina
sirds aritmijas un asinsvadu trombozes iespējamību, pazemina
triglicerīdu līmeni asinīs, kavē aterosklerotisko plātnīšu
attīstību un samazina sirds slimību un atkārtota infarkta risku.
Cilvēkiem
ar cukura diabētu lielākais drauds ir rūpnieciski
ražotas tortes, bulciņas, cepumi un konfektes, kas satur ne tikai
daudz cukura, bet arī margarīnu jeb daļēji hidrogenētas augu
eļļas. Pārlieku lielais cukura daudzums ievērojami palielina
cukura līmeni asinīs un ķermeņa svaru. Ja vēlaties saldumus,
gatavojiet tos mājās, izmantojot īstu sviestu, olas un pienu. Šad
tad uzturā var lietot tumšo šokolādi, kuras sastāvā kakao ir
sākot no 75%. Jo
augstāks kakao sastāvs, jo tumšā šokolāde ir veselīgāka.
Īstais tumšās šokolādes noslēpums slēpjas antioksidantos, kas
palīdz no organisma izvadīt toksīnus un sargāt sirds un asinsvadu
veselību. Otra labā tumšās šokolādes īpašība: tā satur arī
flavonoīdus. Tie, iekļuvuši organismā, normalizē asinsspiedienu
un arī pasargā no sirds slimībām.
Sālij
ir vistiešākais sakars ar paaugstinātu asinsspiedienu, radot
arteriālās hipertensijas, insulta, sirds slimību risku.
Ieteicamais sāls daudzums uzturā būtu līdz 3-5 g dienā.
Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni vai asinsspiedienu,
sāls patēriņš ir jāierobežo līdz 1,5 g dienā! Jāpievērš
uzmanība faktam, ka gandrīz visi rūpnieciski ražotie produkti
satur pārlieku daudz sāls, tajā skaitā maize. Lai uzlabotu ēdiena
garšu, tam var pievienot dažādas dabiskās garšvielas un zaļumus.
Mūsdienās
lielākais sirds un asinsvadu veselības bieds ir transtaukskābes.
Tās rodas,
daļēji hidrogenējot jeb karsējot augu eļļas. Transtaukskābes
palielina “sliktā” un samazina “labā” holesterīna līmeni
asinīs, kavējot imūnsistēmas darbību, veicinot asinsvadu
aizkaļķošanos, sirds un asinsvadu slimību rašanos, vēža šūnu
attīstību un priekšlaicīgu novecošanos. Hidrogenēti augu tauki
tiek izmantoti margarīna ražošanā, rūpnieciski ražotos gaļas
produktos, majonēzē, piena produktu izstrādājumos, kūkās,
cepumos, konfektēs, šokolādes izstrādājumos un citos produktos.
Samazinot transtaukskābju uzņemšanu, iespējams uzlabot
imūnsistēmu, kas var mazināt vēža, aptaukošanās un sirds un
asinsvadu slimību risku.
Savukārt
lielākais draugs sirds
un asinsvadu veselībai ir svaigi spiesta jeb extra
virgin
olīveļļa, kas ir
arī Vidusjūras diētas neatņemama sastāvdaļa. Sirds veselības
uzturēšanai jālieto tikai(!) auksti spiesta olīveļļa, vēlams,
pildītu tumšā traukā. Olīveļļai piemīt antiaterosklerotiskas,
pretiekaisuma un šūnu novecošanas procesus kavējošas īpašības.
Olīveļļu iesaka lietot visdažādāko ēdienu pagatavošanai, kopā
ar zaļajiem salātiem, graudu maizi, arī cepšanai. Eļļu var
papildināt ar garšvielām, balzamiko etiķi, pipariem, baziliku vai
citām dabiskām piedevām.
Būtiska
diētas sastāvdaļa ir šķidrums. Jālieto vismaz 2
litrus šķidruma dienā veseliem cilvēkiem, bet tiem, kuriem jau ir
sirds un asinsvadu slimības – tas var būt arī mazāks.
Jāaizmirst par gāzētiem un saldinātiem dzērieniem!
Runājot
par alkoholu, pārmērīga lietošana var kaitēt sirds un asinsvadu
sistēmai, tāpēc tas jālieto ar mēru – ne vairāk kā viena
glāze vīna dienā kopā ar maltīti!
Materiāls
tapis, izmantojot Slimību profilakses un kontroles centra izdevumu
“Sirds un asinsvadu veselības formula”, 2018. gads.
