Labāka aizsardzība pret Covid-19 to
izslimojušajiem ir mīts, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā
“Rīta panorāma” atzina Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis
Speciālists uzvēra, ka, lai arī epidemioloģiskā situācija Latvijā ir
krietni labāka nekā ziemā, saslimstības līmenis aizvien ir augsts,
turklāt augsts ir arī stacionēto un ar Covid-19 smagi slimo skaits.
“Mūs uztrauc stacionēto un smagi slimo skaits, jo tie ir cilvēki no
tām riska grupām, kam jābūt bija vakcinētām vēl februārī. Tās ir
lielākās bažas – salīdzinoši nelielā vakcinācijas aptvere riska grupām.
100% no tiem, kas ir slimnīcās un smagā stāvoklī, nav vakcinējušies,”
uzsvēra Dumpis.
Speciālists norādīja, ka Latvijai izdevās “izsprukt” no sliktākā
Covid-19 izplatības scenārija, taču piedzīvojam slimības “hronisku
pacēlumu”. Eksperts piekodināja, ka tā nav patiesība, ka tie, kas
Covid-19 jau ir pārslimojuši, nevar inficēties vēlreiz.
“Nav tā, ka, ja pārslimo, tad vairs neslimos. Tas ir mīts, ka
pārslimojušajiem ir labāka aizsardzība – pētījumi rāda pretējo. Par
dabīgo imunitāti arī nevar zināt, jo daudz redzam, ka jauniem cilvēkiem
ir arī smagas komplikācijas,” skaidroja Dumpis.
Vērtējot sarūkošo vakcinācijas tempu, infektologs piekrita, ka ir
pamats bažām vasaras beigās tomēr nesasniegt iecerēto kolektīvo
imunitāti. Latvija no citām valstīs šajā ziņā atpaliek par aptuveni 10%,
un tas ir slikti, jo epidemioloģiskā situācija Latvijā ir nedrošāka.
“Piemēram, Dānijā vakcinēto skaits riska grupās ir 90-100%. Tas ir mūsu
mērķis, lai sabiedrību varētu paglābt rudenī,” skaidroja Dumpis.
Viņš akcentēja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir rudenī nodrošināt
klātienes mācītas, tāpēc ir jāstrādā pie augstākas vakcinācijas aptveres
panākšanas. “Ja skolotājs nav vakcinēts klasē, kur ir nevakcinēti
bērni, tad tajā klasē ir augstāks risks, turklāt bērni tad aiznes
slimību uz mājām. Arī bērniem gadās smaga slimības gaita,” brīdināja
eksperts.
Dumpja ieskatā vakcinētus cilvēkus pakļaut ierobežojumiem būtu
nepamatoti, tāpēc, iespējam, rudenī, ziemā, ja epidemioloģiskā situācija
pasliktināsies, ierobežojumu raksturs dažādām iedzīvotāju grupām varētu
būt atšķirīgs. Daudz kas gan būs atkarīgs arī no jauniem vīrusa
celmiem, taču ir jāstrādā, lai “ziemā mums nebūtu jādzīvo ar
ierobežojumiem”, teica infektologs.
Profesors norādīja, ka bērnu vakcinācija ir droša un to var darīt.
“Varbūt tas nav dzīvības un nāve jautājums, bet, vakcinējot bērnus,
pasargāsim ne tikai viņus, bet arī citus cilvēkus, ceļot kopējo
imunitāti. Jādomā arī no sabiedrības interešu viedokļa. Man ir grūti
saprast, kāpēc mēs sākam apšaubīt vakcinācijas būtību, ja visi bērnībā
esam vakcinēti un tagad nemirstam no masalām un tuberkulozes, piemēram,”
sacīja Dumpis.
Pagaidām zinātniekiem vēl nav skaidras atbildes par to, vai visiem vakcinētajiem cilvēkiem būs nepieciešama revakcinācija.
Dumpis mudināja gaidāmajos Jāņos aizvien uzvesties piesardzīgi. “Ja
visi ir vakcinēti, tad var svinēt tā, kā atļauj likumdošana, bet, ja ir
nevakcinētie, tad telpās ir jāuzmanās ievērojami vairāk un arī ārā
nevajag krist vienam otram ap kaklu,” aicināja speciālists.
