Turpmāk
izrakstot “rozā receptes” jeb valsts apmaksātos medikamentus,
ārsts pacientam izrakstīs nevis konkrētu zāļu nosaukumu, bet gan
SNN jeb zāļu ķīmisko nosaukumu. Stājoties spēkā jaunajai zāļu
aprites kārtībai, ārstiem jāuzņemas izmaiņu skaidrotāja loma,
tomēr mēnesi pirms šīs kārtības stāšanās spēkā ne
pacientiem, ne pašiem ārstiem nav skaidrs, kā sistēma darbosies
praksē un kā tā ietekmēs pacientu ārstēšanos.
Ģimenes
ārstes Sarmītes Kalējas viedoklis par gaidāmajām izmaiņām
kompensējamo medikamentu kārtībā no šī gada 1.aprīļa:
–
No 2020. gada 1. aprīļa
Latvijas veselības sistēmā tiek ieviesta jauna kārtība, kādā
tiek izrakstīti kompensētie medikamenti. To nosaka Ministru
kabineta (MK) pieņemtie grozījumi Nr.899 noteikumos. Galvenās
izmaiņas, ar ko saskarsies tieši ārsti, izrakstot zāles, ir
prasība receptē norādīt nevis konkrētu medikamentu nosaukumu,
bet gan jāizraksta zāļu ķīmiskais nosaukums jeb SNN. Tātad no
1. aprīļa tas ir vienīgais obligātais nosacījums, kas ļoti
daudzos gadījumos nozīmēs esošo zāļu nomaiņu pret citām –
lētākajām, vairs neparedzot iespēju pašam pacientam piemaksāt
starpību starp valsts apmaksāto references (lētāko) medikamentu
un jau lietoto medikamentu. Ņemot vērā, ka ārstu darbs balstās
uz sadarbību ar pacientiem, ir skaidrs, ka izmaiņas, izrakstot
recepti, nebūs vienīgās pārmaiņas, kas mūs sagaida.
“Dakter,
farmaceits man iedeva citas zāles!”
Ik
dienu savā
praksē ar medmāsas atbalstu apkalpojam aptuveni 80 pacientus.
Mainoties kompensējamo medikamentu aprites kārtībai, apzināmies,
ka tieši mums – ģimenes ārstiem – būs jāuzņemas galvenā
skaidrotāja funkcija par to, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientus.
Izrakstot SNN, tas, kādu medikamentu saņems pacients, ir atkarīgs
no farmaceita un tajā brīdī lētākajām pieejamajām zālēm ar
tieši šo zāļu ķīmisko nosaukumu. Jau varu iztēloties
pacientus, kuri zvanīs, nāks uz akūto stundu, lai informētu par
to, ka, pēc pacienta domām, farmaceits ko sajaucis un iedevis citas
zāles. Vai varbūt vainos ārstu – izrakstītas neīstās zāles!
Jāatzīst, ka šis būs ļoti reāls scenārijs, kas nav pelnījis
nevienu pārmetumu ne pacientu, ne ārstu virzienā, jo šobrīd
jautājumi ir vairāk, nekā atbilžu, un konkrēta pacienta gadījums
ne vienmēr grib pakļauties jaunas un neskaidras sistēmas kārtībai.
Ko
varam secināt
jau šobrīd par to, kas mūs sagaida? Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas
uzliek papildu slogu ārstējošajiem ārstiem, jo, neatkarīgi no
katras prakses noslodzes, nāksies skaidrot, ko īsti pārmaiņas
nozīmē un kāpēc līdzšinējās zāles ir jāmaina. Tas aizņems
laiku. Arī to laiku, kuru varētu veltīt, piemēram, pieņemot
vairāk pacientus akūtajā stundā. Ņemot vērā jau šobrīd
augsto ārstu noslodzi, ko patiesībā vajadzētu dēvēt par
pārslodzi, nevajadzētu brīnīties par ārstu “izdegšanas”
gadījumiem, kuru,
uzliekot papildu pienākumus, būs vēl vairāk.
Problēma
slēpjas arī faktā, ka pašiem ģimenes ārstiem nav sniegta
pilnīga informācija, kā pieņemtie grozījumi mainīs ārstu un
pacientu ikdienu. Šobrīd bažas rada fakts, ka ārsti nespēs
kontrolēt, kādus medikamentus pacienti lietos, jo, izrakstot SNN,
ārstam nav zināms, kādas zāles aptiekā tiks izsniegtas pacientam
– ja līdz šim pacients ir lietojis medikamentu, piemēram,
tablešu formā, aptiekā viņam var tikt izsniegts medikaments pat
sīrupa formā. Šeit rodas bažas par cilvēkiem, kam medikamenti
jālieto ilgstoši – šie cilvēki ir pieraduši pie konkrētiem
medikamentiem un to nomaiņa var izraisīt neizpratni.
Ārsti – konsultanti
Sagaidāms,
ka aprīlī, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, ārstiem būs
jābūt pietiekami
zinošiem, lai izskaidrotu pacientiem gan izmaiņas, gan to iemeslus,
gan pozitīvos un negatīvos aspektus. Tāpat ārstam būs jābūt
zinošam par medikamentu maiņas potenciālo ietekmi uz
atveseļošanos, kā arī risinājumiem, kā veselības stāvokli
turpināt uzlabot, neskatoties uz izmaiņām MK Nr. 899 noteikumos.
Šobrīd
lielākā problēma, kas izgaismojusies mēnesi pirms noteikumu
izmaiņu stāšanās spēkā, ir ārstu neziņa. Neatbildētu
jautājumu ir daudz, tajā skaitā pavisam praktiski. Šobrīd
e-recepšu sistēmā nav iespējams izrakstīt SNN. Vai pēc mēneša
šāda iespēja būs? Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka, balstoties
uz medicīnisku pamatojumu par esošās terapijas saglabāšanu, 30 %
no ārsta praksē izrakstītajām receptēm joprojām kompensējamo
medikamentu sistēmā varēs norādīt zāļu nosaukumus. Kā gan lai
ārsts paredz, cik recepšu
ik mēnesi izrakstīs, lai varētu aprēķināt šos 30 %?
Neskaidrību ir daudz, tādēļ joku dienu – 1. aprīli – gaidu ar
lielām bažām, jo pacienta ikdienā joku vairs nebūs.
