Nākotnē iespējams sagaidīt arvien jaunas
Covid-19 mutācijas, ja sabiedrībā netiks sasniegta pietiekama
vakcinācijas aptvere, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)
Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča un
katedras asistente, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
ārste rezidente anestezioloģijā un reanimatoloģijā Veronika
Baltmane-Veckalne.
Abas speciālises piedalījās RSU podkāsta “RSU Veselības ekspresis”,
kurā viņas dalījās pārdomās par vīrusa mutāciju, profilaksi,
vakcināciju, blaknēm, aktuālo statistiku un nākotnes prognozēm.
Kā aģentūrai LETA norādīja universitātē, Baltmane-Veckalne akcentēja,
ka sabiedrības cerība ir vakcinācija un jaunie medikamenti, kuri varētu
iziet klīniskos pētījumus.
Profesore komentēja, ka tagad sabiedrībā pārsvarā cirkulē SARS CoV-2
vīrusa “delta” variants, kas ir daudz lipīgāks par “alfa” vīrusu.
Slimības norisē vairs neesot tik liela nozīme vecumam, un tagad daudz
vairāk slimo jauni cilvēki. Arī slimības smagā forma varot attīstīties
ātrāk – jau četru līdz sešu dienu laikā, un mirstības procents smagi
hospitalizēto vidū ir augstāks.
Speciālistes norādīja, ka esošās vakcīnas efektīvi pasargā arī no
“delta” vīrusa. Ja saslimst vakcinēts cilvēks, viņa augšējos elpošanas
ceļos vīrusa vairošanās ir ierobežota, līdz ar to vīrusa koncentrācija,
kuru nodod citiem, ir minimāla. Tāpat vakcinētais ir infekciozs daudz
īsāku laiku nekā nevakcinēts saslimušais.
Mudinot sabiedrību vakcinēties, ekspertes atzīst, ka gan akūta, gan
garāka perioda Covid-19 izslimošanas sekas var būt ļoti nopietnas
jebkurā vecumā. Ārste Baltmane-Veckalne uzsvēra, ka daļai pacientu var
saglabāties simptomi – elpas trūkums ikdienā, nogurums, galvassāpes un
locītavu sāpes. Svarīga ir rehabilitācija un fizioterapija.
Savukārt profesore Kroiča atspēkoja mītus par vakcinācijas sekām,
sakot, ka tie riski, no kā baidās pacients vakcinējoties, piemēram,
trombu veidošanās, var palielināties vairākas reizes, saslimstot ar
Covid-19.
Tāpat arī uzskats, ka vakcinācija negatīvi ietekmē auglību, esot
nepatiess. “Tieši otrādi – nesen ir nācis klajā pētījums par Covid-19
ietekmi uz dzimumšūnām. Ir atklāts, ka šajās šūnās specifisko receptoru,
kas piesaista vīrusu, ir divas reizes vairāk nekā plaušu audos,”
norādīja Kroiča.
Raidieraksts ir pieejams “Spotify” un “Podbean” platformās, kā arī klausāms RSU “YouTube” kanālā.
