Ekzēma ir viena no izplatītākajām ne-infekcijas izraisītajām
iekaisuma ādas slimībām, kura skar aptuveni 3 % pieaugušo un 20 %
bērnu Eiropā, liecina Eiropas Alerģijas un elpceļu slimību
pacientu apvienības federācijas (EFA) veiktais pētījums*. Jo
smagāki ir ekzēmas simptomi, jo lielāka ietekme uz pacientu
labsajūtu un dzīves kvalitāti – attiecībām, seksuālo dzīvi
un vaļaspriekiem. Kas ir ekzēma un kā rūpēties par slimības
skarto ādu, stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Āda ir orgāns, kas nepārtraukti tiek pakļauts ārējās vides
ietekmei, un uz izmaiņām tā var reaģēt gan pozitīvā, gan
negatīvā veidā. Gada aukstajā laikā āda kļūst caurlaidīgāka,
var pasliktināties tās stāvoklis – tā var kļūt sausāka,
niezēt un biežāk var tikt novēroti hronisku slimību
uzliesmojumi. Viena no šādām slimībām ir ekzēma jeb atopiskais
dermatīts, kas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.
Biežākie simptomi – ādas sausums un zvīņošanās
Ekzēma jeb atopiskais dermatīts ir iekaisīga ādas slimība ar
hronisku raksturu. Visbiežākie tās simptomi ir apsārtums, tūska,
mitrošanās, nieze. Vēlāk var tikt novērots ādas sausums,
zvīņošanās jeb lobīšanās un krevelīšu veidošanās
sakasījumu vietās. Smagākos gadījumos un, pareizi nekopjot ādu,
var pievienoties arī bakteriāla, sēnīšu vai vīrusu izcelsmes
infekcija, kas veido strutu pūslīšus un tikai pasliktina ādas
stāvokli. Ekzēma visbiežāk ir pārmantota slimība, un tā
izpaužas kā ādas un gļotādas pastiprināta jutība pret dažādiem
apkārtējās vides alergēniem un kairinātājiem. Ekzēmai ir
saistība ar pārlieku aktīvu organisma imūnās sistēmas darbību,
tā pastiprināti reaģē uz katru mazāko kairinātāju, radot
iekaisuma procesu ādā.
Provocētāji gan uzturvielas, gan psihoemocionālie pārdzīvojumi
Ekzēmu provocē uzturvielas – dažādi produkti, piemēram,
olas, govs piena produkti, kviešu milti, šokolāde, citrusaugļi
u.c. Tāpat to izraisa arī dažādi aeroalergēni – augu putekšņi,
putekļu ērcīte, stress, psihoemocionālie pārdzīvojumi, fizikāli
un ķīmiski faktori. Simptomu uzliesmojums bieži ir rudens un
ziemas periodā, kad ārā ir vējains, mitrs un auksts gaiss, bet
iekštelpās karsts un sauss gaiss. Šie fizikālie faktori veicina
mitruma un lipīdu zudumu ādā, tā kļūst sausāka, apsārtusi,
veidojas tūska un nieze, zūd ādas aizsargspējas un āda viegli
iekaist. Arī apģērbs, ja tas ir pārāk silts vai neelpojošs,
kairina un sviedrē ādu, kas papildus izsauc niezi, lobīšanos un
ādas stāvokļa pasliktināšanos.
Kopjot ādu, jāatjauno tās barjerfunkcija
Ādas kopšanas pamatprincips ir stiprināšana, atjaunojot tās
barjerfunkciju. Ikdienā ir jāizvairās no alergēniem un citiem
kairinošiem faktoriem. Ļoti svarīgi ir lietot dažādus emolientus
– losjonus, krēmus, kuri mitrina un mīkstina ādu, kā arī
atjauno lipīdu līmeni. Līdzekļa izvēle atkarīga no ādas
iekaisuma smaguma pakāpes – ja āda ir stipri sausa un lobās,
labāk izvēlēties krēmus un ziedes, kuri ir biezāki un
taukaināki, bet ikdienas kopšanai veselai ādai derēs vieglākas
formas losjoni, kuri ātri iesūcas un mitrina ādu. Noderīgi, ja
emolientu sastāvā ir omega-3 un omega-6 taukskābes, dabīgās
eļļas, piemēram, naktssveces eļļa, vīnogu kauliņu, mandeļu
eļļa, šī sviests, glicerīns, urīnviela, pantenols un lipīdi.
Rūpēm par ādu ir jābūt regulārām – katru dienu, ne tikai,
kad parādās apsārtums, nieze vai citi simptomi. Saasinājumu
periodos jālieto ārsta nozīmētie medikamenti ekzēmas ārstēšanai
kopā ar ādu kopjošiem līdzekļiem. Kad ir sasniegta remisija jeb
paasinājuma samazināšanās, noteikti jāturpina ikdienā lietot
emolientus, lai nodrošinātu aizsargfunkciju un kavētu ekzēmas
izpausmes.
Karsts ūdens ādu izsausina
Tāpat jārūpējas, lai, mazgājoties dušā vai vannā, nebūtu
pārāk karsts ūdens, jo tā tiek nomazgāta lipīdu aizsargkārtiņa
un āda izsausināta. Mazgāties ieteicams ar mazgāšanas
līdzekļiem, kuri nesatur smaržvielas, krāsvielas un konservantus,
bet satur dabīgas eļļas, tādējādi attīrot ādu saudzīgi,
ieeļļojot to un pārklājot ar lipīdu kārtiņu. Pēc dušās ļoti
svarīgi maigi, bet sausi noslaucīties un obligāti uzklāt ķermeņa
emolientu.
Savlaicīgas rūpes par ādas veselību
Ļoti svarīgi ir jau laicīgi pareizi parūpēties par ādas
veselību, negaidot simptomu parādīšanos vai pastiprināšanos, it
sevišķi cilvēkiem, kuriem ir hroniska ekzēma vai ātri rodas ādas
iekaisumi un āda ir jutīga. Tāpat uzmanīgiem ir jābūt to
profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs ir saistīts ar ilgstošu
saskari ar ūdeni un ķīmiski kairinošām vielām, piemēram,
frizieriem, pavāriem, medicīnas darbiniekiem, ķīmiķiem.
*EFA’s 2018 EuropeanreportItchingforLife:
QualityofLifeandcostsforpeoplelivingwithsevereatopiceczemainEurope.
