Otrā
tipa cukura diabēts ir modernā dzīvesveida slimība. Pašlaik mūsu
dzīves ritms ir ļoti straujš un stresa pilns. Tas sastāv no
termiņiem, pienākumiem, bieži vien negulētām naktīm vai pārāk
maz miega un daudz kafijas. Visam pa vidu ir ātrās uzkodas un
saldumi, lai ātri iegūtu enerģiju turpmākam darbam. Šis
raksturojums varbūt ir ar sabiezinātām krāsām, taču ieskicē
nozīmīgākos iemeslus straujajam 2. tipa cukura diabēta
saslimstības pieaugumam. Tāpēc endokrinoloģe Ieva Tonne-Zariņa
skaidro, kādi ir galvenie cukura diabēta riska faktori un cik liela
nozīme ir savlaicīgai cukura diabēta atklāšanai.
Diabēta
pamatā – samazināta insulīna jutība
Cukura
diabēta pamatā ir insulīna rezistence, t.i. samazināta insulīna
jutība, ko rada virkne faktoru, taču nozīmīgākie ir aptaukošanās
kopumā un liels brīvo taukskābju daudzums aknu šūnās jeb aknu
steatoze. Insulīna pamatfunkcija ir panākt cukura iekļūšanu
šūnās no asinsrites, lai izmantotu to enerģijas iegūšanai. Lai
nodrošinātu šo funkciju insulīna rezistences gadījumā,
nepieciešams divkārt un reizēm trīskārt vairāk insulīna.
Vesels aizkuņģa dziedzeris kādu laika sprīdi spēj kompensēt šo
kāpināto vajadzību, taču, kad tā kapacitāte sāk mazināties,
insulīna līmenis vairs nav pietiekams, un glikozes līmenis asinīs
attiecīgi palielinās. Arī augstajam insulīna līmenim asinīs ir
negatīva ietekme uz vielmaiņu, piemēram, tas neļauj dedzināt
uzkrātās rezerves.
Vairāki
riska faktori
Galvenie
cukura diabēta riska faktori ir neveselīgs uzturs, mazkustīgs
dzīvesveids, liekais svars un aptaukošanās, depresija un/vai
ilgstošs stress, paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts zema
blīvuma (sliktā) holesterīna un triglicerīdu līmenis. Būtiski
risks pieaug arī pēc 45 gadu vecuma un, ja 2. tipa cukura diabēts
bijis pirmās pakāpes radiniekiem. Paaugstināta riska grupā ir arī
tās sievietes, kurām zināms policistisku olnīcu sindroms vai
grūtniecības laikā bijis gestācijas cukura diabēts, vai bērniņa
dzimšanas svars pārsniedzis 4500 g.
2.
tipa cukura diabēta gadījumā simptomi var attīstīties ļoti
pakāpeniski, tāpēc tos pats cilvēks bieži vien nemana. Viegli
paaugstināts cukura līmenis asinīs var radīt hronisku nogurumu,
palielināt tendenci uz saslimstību ar elpceļu un citām
infekcijām. Ja cukura līmenis asinīs pārsniedz 10 mmol/L, sāk
parādīties slāpju sajūta un biežāka urinācija, taču arī tas
2. tipa diabēta gadījumā var attīstīties tik pakāpeniski, ka
biežāk to pamana līdzcilvēki.
Pirmais
solis – vizīte pie ģimenes ārsta
Ja
radušās aizdomas par to, ka cukura līmenis asinīs varētu būt
paaugstināts, jādodas pie ģimenes ārsta veikt analīzes, un
jānosaka glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā. Ja tas būs
izmainīts, ģimenes ārsts veiks papildu analīzes un atkarībā no
rezultātiem jau var uzsākt sākotnēju ārstēšanu, pēc tam
nosūtot cilvēku pie endokrinologa. Ja minēto simptomu nav, bet ir
cukura diabēta riska faktori un/vai cilvēks ir vecāks par 45
gadiem, glikozes līmenis tukšā dūšā būtu jānosaka reizi gadā,
pat ja tas iepriekš bijis normas robežās.
Galvenie
priekšnosacījumi, lai pēc iespējas mazinātu cukura diabēta
attīstības risku, ir veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, kā
rezultātā var panākt liekā svara zudumu. Uzturā jāsamazina
vienkāršo jeb “ātro” ogļhidrātu īpatsvars, kas strauji ceļ
glikozes līmeni asinīs, piemēram, saldinātie dzērieni,
saldinātie jogurti, balto miltu izstrādājumi, baltie rīsi un
kartupeļu biezenis, arī saldumi un augļi lielos daudzumos. Šie
produkti jāaizstāj ar tādiem “salikto” ogļhidrātu avotiem kā
pilngraudu miltu maize, brūnie rīsi un pākšaugi. Turklāt dārzeņu
daudzumam uzturā jāsastāda vismaz ½ no porcijas. Protams, vēlams
arī samazināt vienkāršo tauku daudzumu uzturā, nelietojot
krējumu vai sviestu un izvēloties augstvērtīgu augu eļļu
gatavošanai.
Par
cukura diabētu ir jārunā
Ir
svarīgi nenogurstoši stāstīt par cukura diabētu, jo tas, it
sevišķi neārstēts, kā liela sniega pika veļ no kalna sev līdzi
nopietnus sarežģījumus. Galvenokārt diabēts būtiski palielina
sirds un asinsvadu slimību risku. Pieaug miokarda infarkta un
insulta risks, kas sākumā izklausās mazliet abstrakti, taču,
vienreiz piedzīvots, atstāj neatgriezeniskas sekas. Slimības gaitā
ilgstoši viegli paaugstinātais cukura līmenis veicina hroniska
iekaisuma attīstību katrā šūnā, kā rezultātā var rasties gan
kāpināta aterosklerozes attīstība asinsvados, gan cukura diabētam
specifiskas komplikācijas. Piemēram, perifērā polineiropātija un
retinopātija, kas var novest pie būtiska aktivitātes līmeņa
ierobežojuma, ja pacients zaudē redzi vai pat nepieciešams amputēt
ekstremitāti.
Lai informētu cilvēkus par cukura
diabētu, tā simptomiem un ārstēšanu, ir izveidotas mājaslapas
www.diabets.lv
un
www.diabetapacientiem.lv.
Šajās vietnēs gan cilvēki ar cukura diabētu, gan arī ikviens
cits interesents var uzzināt atbildes uz visiem interesējošiem
jautājumiem.
