Saslimstība ar ērču encefalītu Latvijā ir cieši saistīta ar
valsts ekonomisko situāciju un cilvēku pirktspēju. Kā rāda Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC)
dati, gados, kad Latvijā valdījusi krīze un vērojami sliktāki
ekonomiskie rādītāji, cilvēki mazāk naudas izvēlas tērēt
savai veselībai, tai skaitā vakcinācijai pret ērču encefalītu.
Īpaši daudz inficēšanās gadījumu ar ērču
encefalītu reģistrēti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas
1990.gados, kad Latviju skāra vairākas ekonomiskās krīzes, kā
arī ekonomiskās nestabilitātes laikā no 2009. līdz 2011.gadam. Aplūkojot datus, var teikt, ka parazīti un vīrusi ļoti labi
izjūt valsts ekonomisko situāciju. Encefalīta gadījumu pīķi ir
vērojami gados, kad cilvēkiem bija sliktāki dzīves apstākļi, un
viņi mazāk vakcinējās.
Pētnieks uzsver, ka inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu
ekonomiskās nestabilitātes laikā nosaka vēl kāds interesants
apstāklis: brīžos, kad naudiņas makā ir mazāk, cilvēki biežāk
dodas mežā, lai pašu iztikšanai vai pārdošanai vāktu dažādas
dabas veltes.
Klimats kļūst ērču aktivitātei labvēlīgāks
Pēdējo gadu laikā klimatisko pārmaiņu rezultātā arvien
palielinās arī ērču aktivitātes sezonas ilgums: ziemām kļūstot
īsākām un mērenākām ērces mostas agrāk un ir aktīvas ilgāk
rudenī. Ērču aktivitāte ir ļoti atkarīga no gaisa
temperatūras. Minimālā temperatūra, kad viņas sāk kustēties un
aktivizēties ir +4 – +5 grādi. Taču pavasarī ir viena īpatnība:
ja gaisa temperatūra jau sasniegusi +4 grādu, un ir saulīte, tad
jāņem vērā, ka augsne uzsilst spēcīgāk, tās temperatūra ir
krietni augstāka, tāpēc ērces kļūst aktīvas, kad vēl šķietami
ir pārāk auksts.
Ērces vēlā rudenī un agrā pavasarī gaisa temperatūras ietekmē
mēdz būt lēnīgas, taču cilvēkiem un dzīvniekiem ir tik pat
bīstamas kā vasarā. Pie zemas gaisa temperatūras
ērces, protams, ir lēnīgas. Taču, kad viņas nonāk uz upura
ādas, tad ātri sasilst un kļūst pavisam aktīvas. Cilvēku un
dzīvnieku āda taču ir silta.
Ar ērču encefalītu un Laimas slimību inficētās ērces
aktīvākas nekā veselās
Piekrītu tiem ērču pazinējiem, kas uzskata, ka ar ērču
encefalītu inficētās ērces sava upura meklējumos ir aktīvākas,
nekā veselās ērces. „Parazīti var mainīt inficētā organisma
uzvedību. Šajā gadījumā ērces centrālo nervu sistēmu ietekmē
šis vīruss, kas varbūt tai liek justies badā un aktīvākai. Var
teikt, ka inficētās ērces upurus meklē aktīvāk. Tas parazītu
pasaulē ir ļoti izplatīt.
Pēdējos gados īpaši daudz cilvēki ar ērču encefalītu un
Laimas slimību saslimuši tieši rudeņos. Ērču pētnieks to
saista ar faktu, ka rudenī cilvēki biežāk dodas mežā sēņot
un ogot.
Vakcinācijas mīti no padomju laikiem
Būtiskākais profilakses
pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas ar ērču encefalītu,
ir vakcinācija. Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču
encefalītu vakcinējas visa gada garumā, arī vasaras mēnešos,
rudenī un ziemā. Uzskats par to, ka vakcinācija pret ērču
encefalītu iespējama tikai ziemā, ir maldīgs mīts, kas
saglabājies vēl no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijā izmantoja
dzīvu, novājinātu ērču encefalīta vīrusu, un tas radīja
papildus risku saslimšanai, ja īsi pēc vakcinācijas cilvēkam
piesūcās inficēta ērce. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna
satur nedzīvas ērču encefalīta daļiņas, kas slimību izraisīt
nevar, tāpēc pret ērču encefalītu droši vakcinēties var visa
gada garumā, arī ērču aktivitātes sezonā vasarā un rudenī.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra gadiem
pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki.
Pagājušajā gadā pēc ilgāka laiks saslimstība ar ērču
encefalīta pēc ilgāka laika atkal kāpusi, palielinoties par
aptuveni 30%.
Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā par ērču
encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši
augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus. Salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī
Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32
gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
