Antibiotikas
ir viens no spožākajiem atklājumiem medicīnas vēsturē, un
joprojām daudzās situācijās vienīgais risinājums infekcijas
slimību novēršanai, piemēram, gripai, angīnai, bronhītam. Tās
spēj efektīvi iznīcināt baktērijas, kas izraisa saslimšanas,
taču vienlaikus arī nogalina labās baktērijas, kas nepieciešamas
normālai organisma funkcionēšanai. Lai atjaunotu baktēriju
līdzsvaru antibiotiku lietošanas laikā un pēc tās, ieteicams
uzņemt probiotiķus jeb labās baktērijas.
Konsultē
Ilze Jaudzeme, Aptieku tīkla Apotheka vadītāja un “Gada
farmaceits 2018” titula ieguvēja.
“Probiotiķiem
ir neaizstājama loma organisma procesu nodrošināšanā, tie
iznīcina sliktās baktērijas un kavē to vairošanos. Ikdienā
probiotiķus var uzņemt ar dažādiem pārtikas produktiem, taču,
lietojot antibiotikas, organismā rodas nopietns baktēriju
disbalanss, ko nav iespējams atjaunot tikai ar pārtikā uzņemtajām
baktērijām. Šādā gadījumā līdzsvaru palīdzēs atjaunot
aptiekās pieejamie medikamenti un uztura bagātinātāji. Tie pēc
farmaceita vai ārsta norādēm jālieto vienu līdz divas stundas
pirms vai pēc antibiotiku lietošanas. Skatoties pēc antibiotiku
lietošanas ilguma un slimības specifikas, probiotiķu lietošanas
ilgums var būt nepieciešams līdz pat 40 dienām,” stāsta I.
Jaudzeme.
Visatpazīstamākie
probiotiķi ir acidofīlās (Lactobacillus acidophilys) un
bifidobaktērijas, taču aptiekās pieejamo medikamentu un uztura
bagātinātāju sastāvos ir arī citas labās baktērijas. Labās
baktērijas nereti tiek kombinētas
kopā ar vielām, kas veicina ātrāku to augšanu, piemēram,
inulīns. Probiotiķus var papildināt arī ar B grupas vitamīniem.
Mūsdienās probiotiķi pieejami daudzveidīgās zāļu formās,
piemēram, tabletēs, pulveros, pilienos.
Probiotiķiem
bagāti pārtikas produkti
Ikdienā
probiotiķus var uzņemt ar raudzētiem pārtikas produktiem,
piemēram, skābētiem kāpostiem, jogurtu, kas ražots, izmantojot
dzīvas lactobacillus vai bifidobaktērijas. Farmaceite skaidro, lai
labo baktēriju iedarbība būtu efektīva, vienai porcijai jogurta
vajadzētu saturēt aptuveni simts miljonus baktēriju.
Labo
baktēriju augšanu un vairošanos veicina šķiedrvielām bagāts
uzturs, jo sevišķi nešķīstošās formās – dažāda veida
klijas, piemēram, kviešu, rudzu, griķu, kā arī maltas linsēklas.
Lai uzturētu atbilstošu labo baktēriju līdzsvaru organismā,
jāizvairās no alkohola lietošanas, jāsamazina rūpnieciski
konservētu produktu lietošana, tāpat ieteicams nelietot cukuriem
bagātus produktus. Der zināt, ka pārtikas produkti, kuri ir
pasterizēti vai ilgstoši atrodas ledusskapī atvērtā veidā,
satur ļoti maz vai nesatur nemaz aktīvās baktērijas, jo tās ir
temperatūras, mitruma, gaismas, ph jeb vides skābuma izmaiņu
jūtīgas.
Probiotiķi
arī citu veselības problēmu novēršanai
“Visbiežāk
probiotiķi tiek lietoti kopā ar antibiotikām vai saslimstot ar
rotavīrusu vai norovīrusu, taču probiotiķu pozitīvā iedarbība
ir daudz plašāka,” uzsver farmaceite. Probiotiķi mazina
iekaisumu un regulē šūnu darbību, tie ir vieni no trim
pamatkomponentiem gremošanas nodrošināšanā. Tāpat probiotiķi
piedalās imunitātes, B grupas vitamīnu, folskābes, biotīna, K
vitamīna veidošanas procesos (K vitamīns ir ļoti svarīgs sirds
slimniekiem, tāpēc šiem cilvēkiem īpaši jārūpējas par zarnu
trakta veselību un probiotiķu uzņemšanu ikdienā).
Probiotiķu
deficīts vai izjaukts baktēriju balanss var izraisīt dažādas
veselības problēmas –aizcietējumus, kuru rezultātā organismā
pastiprinās rūgšanas un pūšanas process, kas savukārt var
veicināt citu slimību attīstību, vēdera uzpūšanos, ādas
problēmas, urīnceļu un ginekoloģiskas infekcijas. Tie ieteicami
tā saucamās ”ceļotāju caurejas” profilaksei un ārstēšanai
– dodoties ceļojumā, kur klimats un ēšanas paradumi būtiski
atšķirsies, vienu, divas nedēļas pirms izbraukšanas un visu
ceļojuma laiku lietot vienu tableti vai pulveri probiotiķa 1x
dienā. Tāpat tie ieteicami arī celiakijas ārstēšanas procesā
un pārtikas saindēšanās gadījumā. Pēdējo gadu pētījumi
liecina, ka probiotiķus var izmantot arī Krona slimības, čūlainā
kolīta, astmas un pat dažu vēža formu ārstēšanā.
