Zināt
pirmās pakāpes radinieku anamnēzi jeb slimības vēsturi ir teju
tikpat svarīgi kā pārzināt savu, jo vairums slimību mēdz būt
iedzimtas. Nelabvēlīgas iedzimtības riskus iespējams mazināt gan
pašiem, gan kopā ar ģimenes ārstu. “Euroaptiekas” veselīga
dzīvesveida kustības “Tavs lielais izaicinājums” vēstnese
“Veselības centrs 4” ģimenes ārste Dr. Dana Misiņa skaidro,
kā rīkoties, lai mazinātu nelabvēlīgas iedzimtības riskus.
“Visbiežāk
saslimšanu izcelsme ir multifaktoriāla jeb daudzu faktoru
ietekmēta. Mēs to varam nosaukt par gēnu deju ar apkārtējo vidi,
mūsu dzīvesveidu – uzturu, gaisu, fiziskām aktivitātēm,
paradumiem, emocijām, stresu. Lai skaidrāk paredzētu iedzimtības
jeb gēnu ietekmi, nepieciešams izzināt savu dzimtu, ar ko tās
locekļi slimojuši, īpaši par hroniskām slimībām līdz 50 –
60 gadu vecumam,” skaidro Dr. Dana Misiņa.
Kā
stāsta ārste, iedzimtību par nelabvēlīgu nosacīti pieņemts
uzskatīt, ja pirmās pakāpes radiniekiem ir bijuši agrīni
kardiovaskulāri notikumi, piemēram, miokarda infarkts, pēkšņa
kardiāla nāve, insults vecumā līdz 55 gadiem vīriešiem un līdz
65 gadiem sievietēm.
“Par
ģenētiskajiem faktoriem var spriest, analizējot informāciju par
ģimenes anamnēzi – faktus par vecāku un citu tuvu radinieku
slimībām. Ģenētiskie faktori ģimenes ārstam palīdz novērtēt
agrīnas vai intensīvas terapijas nepieciešamību,” uzsver Dr.
Dana Misiņa. Vistuvākie ir pirmās pakāpes radinieki – tēvs,
māte, tēva māte un tēvs, mātes māte un tēvs, paša brāļi un
māsas, bērni. Dažkārt svarīgi ir arī vecāku un vecvecāku
brāļi un māsas, piemēram, ja runa ir par saslimšanu ar audzējiem
(vēzi) dzimtā.
“Piemēram,
nelabvēlīga iedzimtība ir neietekmējams sirds – asinsvadu
slimību risks, tomēr šo risku iespējams mazināt ar paša un
ārsta kopīgu darbu. Kopīgu tāpēc, ka vairāk nekā jebkuru citu
slimību profilaksē, šeit ir nepieciešama ārsta un pacienta
sadarbība. Pirmkārt, ir jājautā padoms savam ģimenes ārstam un
kopīgi jāpieņem lēmums par to, kā turpmāk rīkoties sirds
veselības uzturēšanā,” aicina ārste.
Lai
mazinātu nelabvēlīgas iedzimtības riskus, “Euroaptiekas”
veselīga dzīvesveida kustības “Tavs lielais izaicinājums”
vēstnese Dr. Dana Misiņa aicina apvaicāties pirmās pakāpes
radiniekiem par šādu slimību vēsturi:
-
infarktu
vai insultu dzimtā 50 līdz 60 gadu vecumā; -
paaugstinātu
asinsspiedienu jeb hipertensiju, paaugstinātu holesterīnu; -
audzējiem
– šajā gadījumā būtu jāzina, ar kādu konkrētu vēža veidu
slimots jeb kurā orgānā bijis vēzis (piemēram, vai tas bijis
krūts audzējs vai olnīcu, zarnas vai kuņģa, galvas vai tml.); -
kuņģa
čūlu, zarnu slimībām; -
cukurslimību
jeb diabētu; -
bronhiālo
astmu; -
tuberkulozi;
-
C
vai B hepatītu, HIV/AIDS; -
psihiskām
slimībām, piemēram, depresiju, šizofrēniju; -
ģenētiskām
saslimšanām, piemēram, fenilketonūriju; -
precizēt,
kādas slimības bijušas dzimtas pārstāvju nāves iemesls.
Dr.
Dana Misiņa aicina pārdomāt un izpētīt arī dzimtas fizisko un
psihisko raksturojumu, piemēram, augumu, aptaukošanās biežumu,
rakstura īpatnības, atkarības (smēķēšana, alkohols,
narkotikas, spēļu atkarība) un pašnāvības.
