Galvenais iemesls, kāpēs Covid-19 pandēmijā
paralizēta primārās veselības aprūpes joma, ir atbildīgo iestāžu
savstarpējā nespēja komunicēt un nodrošināt vienādus algoritmus, kā
īstenot Covid-19 kontaktpersonu novērošanu un aprūpi, žurnālistiem
atzina Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts
Ainis Dzalbs.
Dzalbs uzskata, ka primārās veselības aprūpē ir iestājies haoss,
anarhija un dezorganizācija. Patlaban pieprasījums pēc primārās
veselības aprūpes pakalpojumiem ir tik liels, kas mediķi nespēj sniegt
savlaicīgu palīdzību visiem akūtajiem un hroniskajiem pacientiem.
“Galvenais iemesls, kāpēc paralizēta primārās veselības aprūpes joma
ir atbildīgo iestāžu – Veselības ministrijas un, iespējams, Izglītības
un zinātnes ministrijas savstarpēja nespēja komunicēt un nodrošināt
vienādus algoritmus, kā nodrošināt Covid-19 kontaktpersonu novērošanu un
aprūpi Latvijā. Patlaban izveidojusies situācija, ka skolas ir
saņēmušas vienus algoritmus, bet ģimenes ārsti citus, kas savā starpā
nav savienojami,” uzsvēra Dzalbs.
Viņš paskaidroja, tas kalpo par iemeslu, ka vairāki tūkstoši cilvēku,
kuri ir kontaktpersonu statusā un absolūti veselie bērni vēršas ģimenes
ārstu praksēs, aizņem telefona līnijas un pierakstu laikus, lai tikai
atrisinātu šīs birokrātiskās lietas, lai gan tam mediķu palīdzība nav
vajadzīga.
Tāpēc ir pacienti, kuri nespēj sazvanīt ģimenes ārstu prakses un
mediķi fiziski nevar nodrošināt palīdzību tiem, kuriem tā visvairāk ir
nepieciešama.
“Es aicinu skolas nodrošināt testēšanu saviem skolēniem desmitajā
dienā, un, ja šie testi ir negatīvi, tad laidiet viņus atpakaļ skolās un
nesūtiet bērnus pie ģimenes ārstiem. Ja mēs viņus sāksim apkalpot, tad
pieraksts pie ģimenes ārstiem pieaugs par piecām, iespējams, desmit
dienām,” norādīja Dzalbs.
Ņemot vērā to, ka šai situācijai nav rasts risinājums, Dzalbs arī
aicināja pacientus, kuriem pietrūkst medikamenti, neatstāt recepšu
pagarināšanu uz pēdējo brīdi.
“Zvaniet laikus un veidojiet medikamentu iekrājumus vismaz divām
nedēļām, jo mēs nespējam nodrošināt receptes konkrētajā dienā. Ja
nepieciešami plānveida pakalpojumi, tad saskaņojiet tos laikus, bet
neatliekamās situācijās zvaniet ģimenes ārstiem, un tie mēģinās rast
palīdzību,” uzsvēra Dzalbs.
Savukārt uzrunājot ģimenes ārstus, Dzalbs aicināja iespēju robežās
nodrošināt neatliekamo un plānveida palīdzību hroniskajiem pacientiem.
“Atsakāmies pildīt birokrātiskos darbus, ar ko esam pārņemti, jo papildu
pienākumi apdraud pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem tajās
situācijās, kad tas visvairāk nepieciešams,” uzsvēra Dzalbs.
