Vidzemes reģionā un tajā skaitā arī Gulbenes novadā pagaidām pēc
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa datiem nav
reģistrēts neviens gripas gadījums, toties karu cilvēku veselībai
pieteikuši vīrusi, kas saistīti ar augšējo elpošanas ceļu saslimšanām.
Tāpat
monitoringa dati liecina, ka Gulbenē pagājušajā nedēļā ar akūtajām
augšējo elpceļu infekcijām slimots vairāk par vidējo rādītāju valstī.
Daukstu
pagasta ārsta palīgs Ivars Cakuls stāsta, ka Daukstēs ir salīdzinoši
mazāk cilvēku, kuri vēršas pēc palīdzības, toties Staros pacientu esot
ievērojami vairāk. Viņi sūdzoties par aizsmakumu un kakla sāpēm, kā arī
par ilgstošu klepu.
“Klepus nepāriet pat divu trīs nedēļu laikā. Tam
nepalīdz arī neviens no visiem zināmajiem medikamentiem pret klepu.
Agrāk arī cilvēki klepoja, bet tagad šķiet, ka respiratorie vīrusi ir
kļuvuši izturīgāki pret medikamentiem. Dažkārt kļūst pat tā savādi, par
to domājot. Ne vienmēr palīdz arī antibiotikas. Nekas cits jau neatliek,
kā rekomendēt dažādus aptiekās nopērkamos sīrupus un citus
medikamentus. Manā ģimenē visi slimoja, līdz arī pats saslimu ar to pašu
vīrusu, ko raksturo ilgi nepārejošs klepus. Labi, ka nebija
temperatūras,” stāsta I.Cakuls.
Mediķis domā, ka vainojami arī
nepastāvīgie laika apstākļi, kad vienā dienā gaisa temperatūra ir zem
nulles, bet otrā – jau plusos. “Interesanti, ka ar ilgstošo klepu pēc
palīdzības vērsušies tikai pieaugušie, nevis bērni,” novērojis ārsta
palīgs.
Ar augšējo elpceļu
saslimšanām pie Beļavas pagasta ārsta palīdzes Zinaīdas Lazarevičas pēc
palīdzības cilvēki vērsušies jau kopš paša rudens sākuma. Bijuši
gadījumi, kad cilvēks saslimis ar rotavīrusu, kura pavadonis ir sāpes
vēderā un vemšana.
“Ir bijis arī kāds gadījums, kad pacients saslimis ar
plaušu karsoni. Pagaidām neviens saslimšanas gadījums ar gripu nav
konstatēts,” situāciju raksturo Z.Lazareviča. Arī viņa nenoliedz, ka
vīrusi kļuvuši grūtāk ārstējami.
“Pieļauju, ka vaina jāuzņemas arī
pašiem cilvēkiem, kuri, būdami saaukstējušies, turpina strādāt, nevis
ārstējas mājās. Ne visos gadījumos, kad cilvēks sasirdzis ar augšējo
elpošanas ceļu slimībām, viņam ir augsta temperatūra, tomēr ir bijuši
gadījumi, kad temperatūra ir ļoti augsta. Katrs gadījums ir individuāls,
jo daudz ko nosaka arī pacienta imunitāte,” uzskata mediķe.
Tirzas
pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece bilst, ka šobrīd esot dažādu vīrusu
bagātība.
“Gan ziemas sezonai raksturīgie vēdera vīrusi, gan
respiratorie vīrusi. Labi, ka vismaz nav klasiskās gripas. Kas vīrusu
iestaigā, tiem izārstēšanās ir grūtāka un ilgāka. Vēdera vīrusam, ar ko
cilvēki slimo ziemā, ir raksturīga liela vemšana. Nekas cits neatliek,
kā šo vīrusu izslimot. Ir gadījumi, kad cilvēku nākas nosūtīt arī uz
slimnīcu, jo vemšanu grūti apturēt un cilvēks zaudē daudz šķidruma,”
stāsta D.Mūrniece.
Ģimenes ārste, lai izvairītos no vīrusiem, iesaka
bieži mazgāt rokas, nesaslapināt kājas, ēst daudz ķiploku, citronus,
dzert daudz šķidruma, ingvera tēju, lai stiprinātu organisma imunitāti.
Daktere atzīst, ka arī pagājusī vasara bijusi labvēlīga, lai cilvēki
vairāk slimotu.
Pulmonoloģe
Jūlija Landsmane norāda, ka šobrīd tiešām ir gan adenovīrusi, gan
paragripas vīrusi, kas daudzos gadījumos saasina hroniskas saslimšanas.
Piemēram, ja cilvēks slimo ar astmu, tad vīrusi šo saslimšanu saasina.
Tāpat ir arī ar hroniskām plaušu slimībām.
“Šobrīd arī man ir daudz
pacientu. Ja parasti šie vīrusi sākas oktobrī un turpinās novembrī un
decembrī; ja ir gripa, tad ar to galvenokārt slimo janvārī, februārī
līdz pat maija beigām, tad šogad bija slikta lietaina vasara, tāpēc jau
augustā, kas nav raksturīgi, bija ļoti daudz pacientu ar astmas
saasinājumu. Mitrs laiks un nemitīgā gaisa maiņa ļoti ietekmē cilvēka
veselību. Cilvēki tiešām slimo ar klepu ne tikai pie mums, bet visā
Latvijā. Vīruss jau sen ir pārgājis, arī temperatūras sen nav, bet
cilvēks klepo. Tad nākas lietot inhalatorus. Ir arī pneimonijas, lai gan
cilvēks nav pat saaukstējies. Ļoti lipīga ir arī mikoplazmas infekcija,
īpaši bērnudārzos un skolās. Tā var izsaukt plaušu karsoni,” stāsta
J.Landsmane.
