Mūsu
sabiedrība ik pa laikam tiek biedēta, ka viena vai otra lieta ir
kaitīga. Atceros, ka kādreiz cilvēkiem bija iestāstīts, ka rokas
pulksteņi ar baterijām ir kaitīgi, pat importētie citrusu augļi
ir kaitīgi, vēl vienu brīdi visus biedēja, ka nomirsim, ja
skatīsimies televizoru, tagad pienākusi kārtai plastmasas pudelēm
un tās sastāvā esošajam bisfenolam – šobrīd pat tiek vākti
paraksti, lai to aizliegtu. Daudzkārt esmu pieredzējis šādu
sabiedrības biedēšanu, tāpēc raugos uz to ļoti skeptiski.
Pie
televizora pielikta pele nejutīsies visai labi
Man
gribētos teikt tā – lai spriestu, kas ir kaitīgs, jābūt
zinātniskiem pētījumiem. Pamatotiem un ticamiem, nevis testiem ar
pelēm, bet ilgtermiņa pētījumiem uz milzīgām cilvēku masām.
Ja turēsim pelīti tikai pie televizora, viņa arī ne visai labi
jutīsies, bet vai tāpēc mums jāizmet televizori? Bet apjomīgu
pētījumu, kas pierādītu, ka plastmasa un bisfenols ikdienā kaitē
cilvēkiem, pasaulē nav! Ja atradīsiet, parādiet.
Ja
viss ir kaitīgs, kāpēc dzīvojam ilgāk?
Piedalos
dažādos ārstu kongresos ārzemēs un teikšu godīgi – nekur par
šo tēmu neuztraucas. Tikai Latvijā. Mana pieredze liecina, ka
visas šīs runas, kā nāca, tā aizies. Parakstīties jau mēs
varam par visu Arī par mieru pasaulē, tikai nav zināms, vai no
mūsu parakstiem tas iestāsies. Statistika liecina, ka Japānā, ASV
un arī Eiropas Savienībā pieaug cilvēku dzīves ilgums, arī
vīriešu – neaizmirsīsim, ka vīrieši arī ir cilvēki. Ja jau
mūs tā indē no visām pusēm ar plastmasu, televizoriem, pārtiku,
tad kāpēc mēs neesam apmiruši kā mušas, bet tieši pretēji –
dzīvojam ilgāk? Nekad mūsu vēsturē nav bijis tāds laiks, kad
cilvēki dzīvotu tik ilgi kā tagad. Ar visām plastmasām,
televizoriem u.c. “briesmām” mēs dzīvojam ilgāk, varbūt tad
jau nav nemaz tik kaitīgi?
Parakstu
vākšana nemaina patiesību
Paņemiet
divas cilvēku grupas, abām dodiet dzert no plastmasas pudelēm,
tikai vieniem sakiet, ka “viņi dzer no nekaitīgas plastmasas”,
bet otriem, ka “plastmasa ir kaitīga”, redzēsiet – efekts
būs, lai gan pudeles vienas un tās pašas. Un tas ir “placebo”
efekts, un ārstiem tas ir labi zināms.
Parakstu
vākšana vēl neko nenozīmē, parakstīties var par visu –
paraksti nav zinātnisks pamatojums. Vācot parakstus, nevar uzzināt
patiesību. Tikpat labi var sākt vākt parakstus par to, vai Dievs
ir? Un kas tad sanāk, ja savāksim 10 000 parakstus, ka nav,
tad Latvijā Dieva nebūs? Arī par plastmasas pudelēm mēs jau
varam parakstīties un kliegt, ka tas ir draņķis, bet patiesību
tas negrozīs. Tā vietā, lai celtu traci, labāk domāsim, kā
pārstādāt plastmasu un citus atkritumus, lai ar tiem nav pilni
krūmi. Ticiet man, atkritumi un to pārstrāde ir nopietna problēma,
nevis šis.
Alkohols,
tabaka un baltās mušmires
50
gadu praksē man nav gadījušies pacienti, kuri būtu saindējušies
vai slimotu, jo dzer no plastmasas pudelēm. Jā, ir pierādījies,
ka alkohols un tabaka kaitē mūsu veselībai, daudz tādu pacientu
nāk pie ārstiem. Bet tādi, kas būtu saslimuši no plastmasas
pudelēm, man nav bijuši. Visādi nāk, pat tādi, kas baltās
mušmires ēduši vai driģenes, bet no plastmasas saslimušo nav!
Man gan ir sajūta, ka šoreiz runa ir peļņu – kāds grib
sabiedēt sabiedrību, lai pirktu tieši viņa pudeles un pelnītu
lielo naudu. Skaidru zinātnisku pierādījumu nav, tāpēc nav
pamata arī satraukumam. Kā tad sanāk, ja vairums nobalso, ka
plastmasa ir kaitīga, tad tā arī ir?! Piedodiet, bet es šādām
metodēm neticu! Es neticu, ka produkti, kas vairumā tiek lietoti
daudzās Eiropas un Rietumu valstīs, ir kaitīgi. Ar to balsošanu
vispār jābūt uzmanīgiem, tas ir naivs paņēmiens, lai satrauktu
sabiedrību!
