Plecs ir teju unikāla locītava – tā kustas par visiem 360
grādiem, un šādu kustību nodrošināšanā piedalās krietni
daudz muskuļu un saišu. Ja kaut viena nedarbojas, jūtams
diskomforts, bet dažkārt – pat stipras sāpes. Lūk, problēmas
iespējamie cēloņi un risinājumi!
Traumatologs ortopēds Visams Rafaels norāda, ka pleca locītavas
sāpes vai diskomfortu var izraisīt vairāki iemesli, un katram
gadījumam jārod atbilstošs risinājums, lai cilvēks atgūtu spēju
kustēties bez sāpēm.
Pārslodze
Tā rodas, ja ilgstoši ikdienā pleca locītava atkārto tās
pašas darbības, piemēram, ceļ smagumu, nes somu (kaut vai
datorsomu) vienmēr uz viena un tā paša pleca. “Ar laiku sāk
parādīties sāpes plecā, kaut gan trauma nav bijusi. Sāpes
liecina par to, ka radies locītavas cīpslas iekaisums jeb
tendinīts. Plecs var veikt visas kustības, tašu tas sāp. Gadu
gaitā muskuļu spēks mazinās, zūd cīpslu elasticitāte, ko
nereti cilvēki neapzinās, jo kādreiz ne to vien spēja gan celt,
gan nest. Taču, iespējams, ka nu ir radies mikrošķiedru plīsums,”
skaidro Visams Rafaels.
Ātra metode, ar ko diagnosticēt šādu problēmu, ir
ultrasonogrāfijas izmeklējums. Līdzko tas veikts, var sākt
ārstēt. Ja ultrasonogrāfija nekādas izmaiņas neuzrāda, nākamais
izmeklējumu solis ir magnētiska rezonanse.
Trauma
Traumas visbiežāk rodas tad, ja cilvēks nenovērtē savus
spēkus, ceļot smagumu, vai arī ceļ vai ka citādi kustas
nepareizi. “Tad ir sajūta, ka plecs iesāpas un it kā noraujas.
Tenisā vai volejbolā sportistiem traumas rodas, piemēram,
servējot. Trauma izpaužas ar stiprām sāpēm un nespēju pacelt
roku. Tātad – kaut kas ir pārtrūcis,” teic Visams Rafaels.
Ja bijusi trauma, vispirms vajadzētu veikt rentgenu, tad –
pleca ultrasonogrāfiju. Savukārt, ja nav bijis, piemēram, kritiens
vai sitiens, izmeklējumi jāsāk ar ultrasonogrāfiju. “Ideāli
būtu, ja varētu veikt magnētisko rezonansi, taču uz šo
izmeklējums parasti ir rindas, tādēļ jāizmanto tas, kas ir ātrāk
pieejams, un tā ir ultrasonogrāfija. Ja izmeklējuma rezultāts
apstiprina saišu plīsumu, vairumā gadījumu ir jāveic operācija,
jo, lai atgūtu pleca funkcijas, nepieciešams atjaunot visas pleca
cīpslas un saites. Tendinopātijas gadījumā vispirms izmanto
konservatīvo terapiju – fizioterapeita palīdzību, fizikālo
medicīnu, var lietot pretsāpju līdzekli, ziedi ar aukstuma efektu
un dot ķermenim atslodzi. Labi palīdz plazmas (PRP) terapija, jo
plazmai, ko iegūst no paša pacienta asinīm, iemīt gan
pretiekaisuma efekts, gan augšanas faktors.
Ārsts atzīst: “Traumas biežāk piemeklē cilvēkus vecumposmā
no 40 līdz 60 gadiem. Iemesls? Parasti viņi jūtas jauni un spēcīgi
un tā arī rīkojas, taču ķermenis vairs nebūt nav ne tik jauns,
ne stiprs. Pēc traumas pacients nereti domā, ka sāpes pāries un
pie ārsta nedodas, taču šai gadījumā tendinopātija pārvēršas
par muskuļa plīsumu, un to ir svarīgi diagnosticēt, cik ātri
vien iespējams. Ja diagnosticē novēloti, problēma var kļūt
neatgriezeniska.”
Izsists plecs
Lai izsistu plecu, notikti jābūt traumai – kritienam vai
atsitienam ar plecu pret cietu virsmu, kā rezultātā plecs ir
izsist no vietas. “Tas ir ļoti sāpīgi, jo iesaistītas visas
saites un muskuļi. Parasti sāp tā, ka cilvēks ir spiests izsaukt
neatliekamo medicīnisko palīdzību. Traumpunktā neveic ne
ultrasonogrāfiju, ne magnētisko rezonansi, bet gan rentgenu, kas
apstiprina, ka plecs ir izsists. Tad pacients saņem atsāpināšanas
medikamentu vai vieglu narkozi un ārsts plecu ievelk atpakaļ.
Rentgens pēc šīs manipulācijas uzrāda, ka locītava ir vietā.
Traumēto roku stabilizē un var iet mājās. Tomēr viss nav tik
vienkārši. Vajadzētu doties pie traumatologa un saņemt nosūtījumu
uz magnētisko rezonansi, lai ārsts pārliecinātos, vai nav
notrūkusi kāda cīpsla. Ja šāds plīsums paliek nediagnosticēts,
plecs izlēks no vietas ikreiz, kaut ko ceļot vai metot. Atkal būs
sāpes, atkal – traumpunkts,” brīdina ārsts.
Deformējoša osteoartroze
Šī diagnoze nozīmē deģeneratīvas izmaiņas skrimslī – tas
noārdās, locītava kļūst grumbuļaina un sausa. Kad skrimslis ir
pilnīgi noārdījies, kauli deformējas. “Tad parasti plecs sāp
visu laiku, arī miera stāvoklī un naktī. Ir divi problēmas
risināšanas varianti – vislabākais ir protezēšana, taču, ja
kādu iemelsu dēļ to nav iespējams veikt, atliek fizioterapija,
ārstnieciskā vingrošana un dažādas injekcijas, piemēram,
plazmas vai hialuronskābes injekcijas plecā,” teic Visams
Rafaels.
Sāp! Ko darīt tūlīt?
-
Uzsmērēt plecam vēsinošu ziedi.
-
Ieņemt pretsāpju zāles.
-
Uzlikt ortozi, lai tā balsta plecu, saudzējot traumētās
cīpslas. -
Doties pie ārsta, lai ieplānotu izmeklējumus, noteiktu
precīzu diagnozi un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.
Kas noder locītavu veselībai?
“Populārākie profilakses līdzekļi ir uztura bagātinātāji,
kas satur glikozamīnu un hondroitīnu. Glikozamīna ieteicamā
diennakts deva ir 1500 mg un parasti to iesaka lietot kā triju
mēnešu kursu vismaz pāris reižu gadā. Savukārt hondroitīns ir
viela, kas pasargā skrimšļaudus no bojājuma, aiztur ūdeni
skrimšļaudos un sekmē amortizāciju,” skaidro farmaceite Ērika
Pētersone.
Vēl viena viela, kas atbild par locītavu veselību kolagēns.
Tas ir dabīgais proteīns, galvenais saistaudu komponents. Ar uztura
bagātinātājiem ir iespējams uzņemt papildus kolagēnu, taču
uztura bagātinātāja sastāva vajadzētu būt II tipa kolagēnam
(pavisam ir trīs kolagēna tipi).
Izvēloties uztura bagātinātāju, jāpievērš uzmanība arī
mikroelementiem. C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, nodrošina
kalcija vielmaiņu kaulos. Mangāns atbild par normālu kaulaudu,
skrimšļaudu un saistaudu veidošanos.
Aptiekās ir nopērkami līdzekļi, kuru galvenās izejvielas ir
avokado un sojas eļļas, kas aizkavē skrimšļaudu noārdīšanās
procesu, palīdzot uzturēt locītavu veselību. Un ir pieejami arī
tādi līdzekļi, kas satur haizivs skrimšļus. Tie palīdz mazināt
sāpes locītavās, kavē asinsvadu ieaugšanu skrimslī un mazina
citokīna – vielas, kas rodas locītavu iekaisumu gadījumā,
izdalīšanos.
