Menopauze ir pārejas posms. Tas ir pavisam
dabisks, taču vienlaikus arī mītiem apvīts process, kas nedaudz
biedē gandrīz katru sievieti. Par to, kā neļaut menopauzes
periodam mazināt dzīves kvalitāti un kā to izdzīvot ar
sievišķīgu šarmu un augsti paceltu galvu, stāsta ginekoloģe dr.
Dace Matule.
Menopauze un klimakss
Menopauze iestājas katrai sievietei, sasniedzot noteiktu
bioloģisku vecumu. Var uzskatīt, ka menopauze ir sākusies, ja
menstruācijas nav bijušas vismaz 12 mēnešus. Menopauzes
fizioloģiskā norise ir sarežģīta, tajā iesaistīti vairāki
hormoni un bioloģiski aktīvās vielas, taču tās pamata mehānisms
ir saistīts ar brīdi, kad sievietes olnīcās ir iztērēti visi
folikuli, un tās vairs nespēj pietiekamā daudzumā saražot
sievišķo hormonu estrogēnu. Vidēji menopauze iestājas 49 līdz
51 gada vecumā. Katrai sievietei menopauzes izpausmes var atšķirties
gan intensitātes, gan sūdzību klāsta ziņā, kas izmaina gan
fizisko labsajūtu, gan emocionālo līdzsvaru.
Klimakss jeb premenopauze ir periods, kurā norisinās pāreja no
reproduktīvā perioda uz pēcreproduktīvo periodu jeb menopauzi.
Klimaksa laikā notiek pakāpeniska olnīcu funkcijas izsīkšana. Ir
ļoti grūti prognozēt, kad katrai sievietei individuāli sāksies
premenopauze, jo hormonālās izmaiņas sievietes organismā var
sākties jau 10 – 15 gadus pirms menopauzes iestāšanās. Šajā
hormonālo izmaiņu laikā mainās mēnešreižu biežums, ilgums un
asiņošanas stiprums. Intervāli starp mēnešreizēm kļūst garāki
un asiņošana var būt neregulārāka.
Menopauzes simptomi
Estrogēna līmeņa samazināšanās sievietei izpaužas ar
dažādiem menopauzei raksturīgiem fiziskiem simptomiem. Biežākie
no tiem ir karstuma viļņi, svīšana naktīs, locītavu sāpes,
nespēks un svara pieaugums. Var parādīties arī garastāvokļa
svārstības, trauksme, nomākums, aizkaitināmība, raudulība,
libido samazināšanās, miega un atmiņas traucējumi. Pazeminoties
estrogēnu daudzumam, izmaiņas var parādīties arī ādā un
gļotādā: āda zaudē elastību, kļūst plāna, raupja, uz sejas
un kakla parādās novecošanās pazīmes, maksts gļotāda kļūst
sausāka, tās sieniņa – plānāka un ātri ievainojama. Sausuma
sajūta makstī var radīt arī sāpes dzimumakta laikā. Var rasties
maksts un urīnizvadceļu iekaisumi. Dažkārt sievietēm var
parādīties urīna nesaturēšanas pazīmes – neliela urīna
daudzuma izdalīšanās šķaudot vai klepojot. Saistaudu atrofija
var sekmēt maksts sieniņas un dzemdes noslīdēšanu.
Menopauzes laikā sievietes mēdz piedzīvot svara pieaugumu, kas
skaidrojams ar organismā notiekošajām hormonālajām pārmaiņām.
Estrogēni, kuru daudzums menopauzes laikā samazinās, ietekmē
ķermeņa tauku izvietojumu – tieši tādēļ menopauzes laikā
tauki vairāk uzkrājas vēdera daļā. Svara pieaugums nav
nenovēršams – regulāri un aktīvi sportojot, ēdot veselīgi un
mazām porcijām, to ir iespējams mazināt. Ja neizdodas zaudēt
lieko svaru, noteikti ir nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Karstuma viļņi
Karstuma viļņi ir viena no fiziskajām izpausmēm, kas var
būtiski ietekmēt sievietes pašsajūtu menopauzes laikā. To
izcelsmē ļoti svarīga nozīme ir iekšējās termoregulācijas
sistēmai, kuru ietekmē sievietes dzimumhormonu izmaiņas. Karstuma
viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi
– to laikā sieviete var nosvīst arī tik stipri, ka uz pieres
izspiežas sviedru lāses. Karstuma viļņi var skart visu sievietes
ķermeni, arī kāju pēdas un plaukstas. To laikā bieži ir
novērojama paātrināta sirdsdarbība, asinis sāk riņķot
straujāk, un var būt jūtamas sirdsklauves. Karstuma viļņi dienā
var mīties ar pamatīgu svīšanu naktī, kas būtiski ietekmē
miegu, tādēļ nereti sieviete pat dienas laikā jūtas nogurusi.
Nakts svīšanu ietekmē arī stress, ko rada ikdienišķu problēmu
risināšana zemapziņā.
Karstuma viļņu rašanos var veicināt arī dažādi ēdieni un
dzērieni, tādēļ būtu jāsamazina asu ēdienu, šokolādes,
cukura, sāls, kafijas, tējas un alkoholisko dzērienu lietošana
uzturā. Jāizvairās arī no bagātīgām maltītēm un ēšanas
vēlās vakara stundās. Karstuma viļņu mazināšanai var palīdzēt
sojas produkti, jo sojai piemīt estrogēniem (hormoniem, kuru
izdalīšanās menopauzes laikā samazinās) līdzīga iedarbība.
Karstuma viļņus var pastiprināt un veicināt arī smēķēšana.
Aktīva dzīvesveida piekritējām karstuma viļņi ir novērojami
daudz retāk.
Menopauzes hormonu terapija
Estrogēnu līmenis menopauzes laikā neizbēgami krītas, radot
nepatīkamas izjūtas un veselības traucējumus. Lai mazinātu
menopauzes radītos simptomus, pēc ārsta ieteikuma var lietot
menopauzes hormonu terapiju (MHT), kas atjauno trūkstošā estrogēna
līmeni un būtiski uzlabo pašsajūtu. Lietojot MHT, izzūd karstuma
viļņi, svīšana, bezmiegs, garastāvokļa maiņas, un nogurums.
Samazinās arteriālā asinsspiediena svārstības, un kaulu lūzumu
risks. Pierādīts, ka sievietēm, kuras lieto estrogēnus, miokarda
infarkta un smadzeņu insulta gadījumu skaits samazinās.
Menopauzes hormonu terapiju iespējams lietot gan tablešu veidā,
gan caur ādu plāksteru, gelu vai aerosola veidā. Tā pamatprincips
ir vienkāršs – aerosols satur sievišķo hormonu estrogēnu, kas
sievietei menopauzes periodā trūkst. Izsmidzinot aerosolu uz ādas,
tas ātri iesūcas un hormoni uzreiz nonāk asinsritē, tādēļ tam
ir nepieciešamas mazākas devas, lai sasniegtu efektu, nekā
lietojot tabletes. Aerosols ir jāsmidzina noteiktā vietā – uz
apakšdelma iekšējās virsmas, ādai ir jābūt sausai, tīrai un
veselai. Ja ir kādi ādas bojājumi, aerosolu var izsmidzināt arī
uz augšstilba iekšējās virsmas. Tam jāļauj nožūt vismaz 2
minūtes. Ja ir plāns doties dušā vai vannā, tad ir jāpagaida
vismaz viena stunda. Parasti tiek lietots viens izsmidzinājums
dienā, pēc iespējas vienā un tajā pašā laikā. Izsmidzinājumu
skaitu var palielināt pēc ārsta norādījuma, bet nevajadzētu
pārsniegt 3 reizes vienā dienā.
Jaunākie pētījumi pierāda, ka, lietojot estrogēnu caur ādu,
ievērojami samazinās asins trombu veidošanās risks un
nepalielinās krūts vēža risks. Saskaņā ar starptautiski
pieņemtajām vadlīnijām MHT ir droši lietojama desmit gadu no
terapijas uzsākšanas brīža. Vairumā gadījumu pēc tam var
pakāpeniski samazināt devu līdz pilnīgai terapijas pārtraukšanai,
un simptomi neatgriežas. Ja, pārtraucot lietot MHT, sūdzības
atjaunojas, kopā ar savu ginekologu jāpieņem lēmums par iespējami
labāko risinājumu. Ja simptomi ir apgrūtinoši un ietekmē dzīves
kvalitāti, sievietei ir ieteicams doties pie sava ginekologa un
kopīgi izrunāt iespējas, kā tos mazināt.
MHT ir efektīvākais līdzeklis karstuma viļņu un citu
nepatīkamu simptomu mazināšanai. Tā nevar pasargāt sievieti no
novecošanas, taču nodrošina labu pašsajūtu visā menopauzes
laikā. Dažkārt sievietes menopauzes simptomu atvieglošanai
izvēlas lietot arī augu valsts preparātus, kas satur
fitoestrogēnus, homeopātiskus līdzekļus vai vitamīnu kompleksus.
Lai arī nav pētījumu, kas pārliecinoši pierādītu to
efektivitāti, daļa sieviešu, kombinējot šos līdzekļus, jūtas
labāk.
Katra sieviete ir unikāla, un, izvēloties jebkuru medikamentu,
ir jāņem vērā vispārējais veselības stāvoklis un ķermeņa
īpatnības. Tāpat menopauzes vecumā ir nepieciešams apmeklēt
ginekologu arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Tikai regulāri
apmeklējot savu ārstu un veicot profilaktiskos izmeklējumus, ir
iespējams pasargāt sevi no nopietnām veselības problēmām.
