Saslimšanas laikā veltām
būtisku uzmanību, pūles un laiku, lai atveseļotos, taču līdzko tas izdevies
– aizmirstam par to. Pastiprināta uzmanība veselībai jāvelta ne tikai
saslimšanas laikā, bet arī pēc tās, neatkarīgi no tā, vai tā būtu saaukstēšanās
vai kāda nopietnāka saslimšana, piemēram, gripa, Covid-19. Ieteikumos par to,
kā atjaunot savu organismu pēc slimošanas, skaidro farmaceite
Zane Melberga un fizioterapeite
Līga Līdumniece-Šulce.
Kā uzlabot plaušu darbību?
Gan Covid-19 saslimšanas laikā, gan pēc
tās, nopietni tiek ietekmētas plaušu funkcijas, tādēļ pacientam var būt
ierobežota spēja veikt ikdienas aktivitātes, var būt sajūta par elpas trūkumu,
sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs un sēkšana elpojot. “Ja šādas pazīmes pastāv,
ieteicams veikt elpošanas vingrinājumus, kas atjauno elpošanas muskulatūras
funkciju, uzlabo plaušu ventilāciju un atvieglo elpošanas sistēmas darbu,”
skaidro fizioterapeite. Slimību ierosinātājiem patīk sekla elpa, tādēļ
nepieciešams veikt elpošanas, plaušu ventilēšanas un krūšu kurvja mobilitātes
uzlabojošus vingrinājumus gan profilaktiski, gan pie dažādām respiratorām
saslimšanām.
Fizioterapeite norāda, ka viens no
galvenajiem vingrinājumiem ir elpošana caur diafragmu, taču svarīgi atcerēties
– ja vingrinājumi tiek veikti telpās, tās pirms tam ir jāizvēdina. Viena
roka jāuzliek uz krūšu kurvja, otru – uz vēdera. Veicot ieelpas, augšējā roka
nedrīkst kustēties, kustas tikai apakšējā roka. Ieelpu nepieciešams veikt,
piemēram, trīs sekundes ar vēderu, tad tam kārtīgi jāpiepūšas. Arī izelpa
jāveic ar vēderu, taču tai jābūt garākai – aptuveni sešas sekundes. Par citiem
iespējamiem elpošanas vingrinājumiem, ko veikt profilaktiski vai pēc
saslimšanas ar Covid-19, nepieciešams konsultēties ar fizioterapeitu.
Kādus vitamīnus uzņemt
slimošanas laikā un pēc tās?
Par papildu vitamīnu un uztura
bagātinātāju uzņemšu nepieciešams domāt jau saslimšanas laikā. Farmaceite
norāda, ka, lai ārstējoties ar antibiotikām vai citiem medikamentiem ieteicams
uzņemt arī probiotiķus, kas stiprinātu zarnu mikrofloru, uzlabotu vielmaiņu un
veicinātu labu pašsajūtu. Svarīgi sekot līdzi arī pareizai to lietošanai. Tās
nepieciešams uzņemt divas stundas pirms antibiotiku lietošanas, pretējā
gadījumā labo baktēriju lietošanai nebūs jēgas, jo antibiotikas tās iznīcinās.
Pēc jebkuras saslimšanas organisms ir
ievērojami novājināts, tādēļ, lai atjaunotu visas vitamīnu un minerālvielu
rezerves organismā, būtiski uzņemt A, C, D un B grupas vitamīnus, jo īpaši
vitamīnus A un C, kas nostiprina gļotādu un cīnās pret jaunu vīrusu nokļūšanu
organismā. Farmaceite norāda, ka, lai veicinātu normālu imunitātes darbību, ieteicams
lietot arī speciālus uztura bagātinātājus – vitamīnu kompleksus, kā arī
papildus ieteicams lietot arī cinku, selēnu un dzelzi.
Farmaceite skaidro, ka svarīgi ievērot
vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanas devas. Ilgstoši lietojot pārāk
lielas devas, ja patiesībā konkrētā vitamīna vai mikroelementa organismā nemaz
netrūkst, pastāv iespēja pārdozēt, tādēļ vitamīnus ieteicams lietot kursa veidā
– ne ilgāk par trim mēnešiem.
Kā atsākt aktīvu
dzīvesveidu?
Jāatceras, ka pēc jebkuras slimošanas
nedrīkst strauji atsākt ierastās fiziskās aktivitātes, taču darīt to
pakāpeniski, slodzi saglabājot zemā vai vidējā līmenī – atkarībā no tā,
cik smaga ir bijusi saslimšana. Nekādā gadījumā pēc saslimšanas uzreiz nedrīkst
atsākt intensīvas fiziskās aktivitātes, jo īpaši gripas, angīnas, plaušu
karsoņa, dažādu infekciju un daudzu citu nopietnu slimību gadījumos. Farmaceite Zane Melberga norāda, ka plaušu slimību gadījumos,
slimību ar tādiem simptomiem kā drudzis un sāpes locītavās, no sportošanas
jāatsakās pilnībā. Ja pēc šādām slimībām cilvēks nebūs pilnībā izveseļojies,
atsākot treniņus, tiks radīta pārslodze sirds muskulim, kad sirdij jāpumpē
asinis un skābeklis cauri ķermenim daudz vairāk nekā parasti. Slimība ir
pienācīgi jāizārstē, pēc ārstēšanas nepieciešams rehabilitācijas jeb
atjaunošanās posms, un tikai tad, kad cilvēks jūtas pavisam vesels, saņēmis
ārsta atļauju, iespējams atsākt treniņus.
Fizioterapeite norāda, ka, atsākot
aktīvu dzīvesveidu, ļoti svarīgi nesniegties pāri noguruma līmenim un nepieļaut
pārgurumu. Visa veida aktivitātes ieteicams sadalīt mazākās vienībās un
atpūsties to starplaikos. Atsākot aktīvu dzīvesveidu pēc saslimšanas ar Covid-19,
Pasaules Veselības organizācija iesaka vadīties pēc sajūtu mērauklas – ja
savu fiziskā noguruma līmeni mērām 10 ballu skalā, kur 10 ir maksimāli
iespējamais nogurums, tad pirmās 6 nedēļas pēc saslimšanas nav ieteicams
pārsniegt 4 balles. Pakāpeniski aktivitātes daudzums jāpalielina, sasniedzot
fizisko aktivitāšu rekomendācijas – pats minimums 150-300 minūtes nedēļā,
vidējas intensitātes aktivitātes.
Kādu pārtiku uzņemt?
Līdztekus vitamīnu
lietošanai nevajadzētu aizmirst par dabīgajiem imunitātes spēcināšanas
līdzekļiem, kurus iespējams uzņemt ar veselīgu un sabalansētu uzturu. Maldīgi
domājam, ka tā piekopšana arī ikdienā ir sarežģīta, meklējot arvien jaunus
aizbildinājumus, kāpēc veselīgs uzturs nevarētu būt ikdienas svarīga
sastāvdaļa. Patiesībā viss ir pavisam vienkārši – uzturā jābūt pietiekamā
daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī vitamīniem.
Vislielākais vitamīnu avots ir augļi un dārzeņi. Tiem būtu jāveido gandrīz puse
no ikdienā uzņemto maltīšu daudzuma. Pieauguša cilvēka diennakts deva ir 2–4
porcijas augļu un vismaz 3–4 porcijas dārzeņu, kas kopā ir ap 500 gramiem.
Vislabāk, ja uzturā ir
dažādu krāsu augļi un dārzeņi, jo katrai krāsai ir savas bioloģiski aktīvās
vielas un vitamīni. Izvēloties daudzveidīgus augļus un dārzeņus, organisms tiek
nodrošināts ar lielu daļu tam nepieciešamo mikroelementu, tāpēc savās ikdienas
maltītēs nepieciešams iekļaut vismaz divu atšķirīgu krāsu produktus. Piemēram,
sarkanā krāsā (paprika, tomāti, ķirši, jāņogas) un zaļā krāsā (gurķis, brokolis,
selerija, zirnīši). Uzturā ieteicams lietot arī zivis, gaļu, rīsus, pupiņas,
riekstus un sēklas (nesālītus un necukurotus). Pēc slimošanas ieteicams
atteikties no ātrajām uzkodām un pusfabrikātiem, cenšoties maltīti vairāk
gatavot mājās.
