Ērces Latvijā pārnēsā cilvēkam bīstamo ērču encefalīta
vīrusu. Diemžēl šī slimība cilvēkiem, kas pret ērču
encefalītu nav vakcinējušies, var pielavīties nemanīta –
aptuveni 30% ar ērču encefalītu saslimušo cilvēku ērces
piesūkšanās brīdi nemaz neatceras un nav pamanījuši. Ērce var
pasūkt asinis, inficēt cilvēku un nokrist pirms cilvēks to
piefiksējis. Ērču encefalīta pirmās pazīmes ir līdzīgas
gripas simptomiem, – kā ērču encefalītu atpazīt, skaidro MFD
veselības grupas filiāles „Veselības punkts” (Dzirnavu 70)
daktere Svetlana Čui.
Ērču encefalīts ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas
galvenokārt skar cilvēka centrālo nervu sistēmu. Slimībai
parasti ir divas atšķirīgas fāzes. Pirmajai fāzei, kuras
simptomi parādās 4-28 dienas pēc inficēšanās, raksturīgi:
-
Paaugstināta temperatūra, nespēks, drebuļi,
galvassāpes un sāpes ķermenī.
Pirmajai fāzei raksturīgie simptomi parasti turpinās 2-7 dienas.
Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs
un smadzeņu apvalkos. Ja tas notiek, pēc pirmās fāzes pacientiem
1 – 20 dienu laikā var iestāties otrā smagākā fāze. Otrajai
fāzei raksturīgas izpausmes var būt:
-
Meningīts jeb smadzeņu apvalku iekaisums vai
meningoencefalīts, ilgstošs un spēcīgs drudzis, sprandas
stīvums, vemšana, reiboņi, krampji, dažādu ķermeņa daļu
paralīze, redzes traucējumi un citas smagas izpausmes.
Saslimšanai ar ērču encefalītu var būt ļoti smagas
komplikācijas un arī letāls iznākums, tāpat slimība var atstāt
smagas sekas uz visu atlikušo mūžu. Šo encefalīta seku vidū ir
kustību un runas traucējumi, hroniskas galvassāpes un
nogurums, nespēja koncentrēties, atmiņas un līdzsvara traucējumi,
strauja garastāvokļa maiņa un nervozitāte, kā arī paralīze.
Saslimšana īpaši bīstama var būt gados vecākiem cilvēkiem, tā
kā komplikāciju un smagas pārslimošanas risks pieaug ar gadiem,
skaidro S. Čui.
Atšķirībā no Laimas slimības, otra ērču pārnēsātās
baktērijas, kuru sekmīgi var ārstēt ar antibiotikām, specifisku
zāļu pret ērču encefalītu nav. Ērču encefalīta
pārslimošanas gaitu un iespējamās sekas iepriekš paredzēt nevar
arī mediķi. Pārslimojot ērču encefalītu, ilgstošu komplikāciju
rašanās iespēja ir līdz pat 20% gadījumu, brīdina S. Čui.
Medicīnisko apskati pirms vakcinācijas uzskata par lieku laika
tērēšanu
Pacientiem saistībā ar ērču encefalītu un vakcināciju joprojām
ir daudz neskaidrību. Vispārpieņemtā prakse paredz, ka mediķim
pirms vakcinācijas veikšanas jāizvērtē cilvēka kopējais
veselības stāvoklis – vakcināciju, piemēram, veikt nav
ieteicams, kad cilvēks sirgst ar kādu vīrusa infekciju. Tomēr
pacienti šo mediķa apskati pirms vakcinācijas nereti uzskata par
nevajadzīgu, stāsta S. Čui. „Cilvēki atnāk uz vakcināciju un
grib visu paveikt maksimāli ātri. Daudzi pacienti mediķa apskati
pirms vakcinācijas uzskata par lieku laika tērēšanu, neskatoties
uz to, ka šāda apskate ir obligāti nepieciešama,” viņa saka.
Saskaņā ar MFD novērojumiem, visaktīvāk pret ērču encefalītu
vakcinējas 20-50 gadus veci cilvēki, kas strādā un kuriem bieži
vien ir darba devēja sarūpētas veselības apdrošināšanas
polises. Diemžēl lielu sabiedrības daļu vakcinēties pret ērču
encefalītu joprojām kavē finansiāli apsvērumi.
Ērču aktivitātes sezona ir atkarīga no gaisa temperatūras un
Latvijas mežos turpinās gan rudens, gan dažkārt pat ziemas
mēnešos. Tagad, laikā, kad ērces joprojām ir aktīvas, ieteicams
izvēlēties paātrināto vai ātro vakcinācijas shēmu, kas pie
imunitātes ļauj tikt ātrāk, 21 dienas vai mēneša laikā pēc
pirmās vakcīnas saņemšanas, skaidro S. Čui.
Lai saņemtu personiska
rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar
veselības aprūpes speciālistu.
