Pavasaris organismam vienmēr bijis
pārbaudījums – pēc ziemas vitamīnu rezerves ir izsmeltas, tāpēc, lai atgūtos,
svarīgi ievērot veselīgas ēšanas pamatprincipus. Šobrīd, atrodoties
pašizolācijā, no vienas puses, ir iespēja vairāk kontrolēt uzņemtā ēdiena
kvalitāti un taukvielas, jo ēdienreizes tiek gatavotas mājās, no otras puses,
iegādājoties produktus ilgākam laikam, var būt izaicinājums atrast tādus, kam
ir ilgs uzglabāšanas termiņš, bet tajā pašā laikā produkts ir vitamīniem bagāts
un draudzīgs veselībai. Vairāk par vitamīniem un minerālvielām bagātas
ēdienkartes izveidi stāsta sertificētā farmaceite Mārīte
Šukele.
Lai stiprinātu imunitāti un cīnītos
ar pavasara vīrusiem, svarīgi uzņemt A, C un D vitamīnus, bet no minerālvielām
šobrīd organismam visnepieciešamākās ir cinks, selēns un dzelzs.
Lielāko daļu organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu varam
uzņemt, pareizi veidojot savu ēdienkarti – iekļaujot tajā pārtikas produktus no
visām galvenajām uzturvielu grupām – graudaugus, augļus un dārzeņus, piena
produktus, gaļu un zivis. Šobrīd
veikalus apmeklējam retāk, taču nebūtu pareizi ēdienkarti balstīt uz konservētu
pārtiku, saldētiem pusfabrikātiem vai dažādiem našķiem. Vislabāk izvēlēties
vietējos produktus, jo īpaši dārzeņus, Tāpat vērts palūkoties arī savos
pagrabos un saldētavās, jo vietējie pērnā gada dārzeņi vēl pietiekami labi
saglabājuši savu uzturvērtību, lai iekļautu tos ēdienkartē.
5 dārzeņi nepieciešamo minerālvielu
uzņemšanai pavasarī
1. Kāposti ir minerālvielu
un aminoskābju avots. To sastāvā ir B grupas vitamīni, C vitamīns, PP un K
vitamīns, folijskābe, karotīns, biotīns, kalcijs, dzelzs, kālijs un magnijs.
Kāposti satur maz kaloriju un tajos ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz uzlabot
gremošanas sistēmas darbību. Tāpat kāpostos ir vielas, kas palīdz samazināt
sirds slimību risku, palīdz kontrolēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni
asinīs. Kāpostus var ēst svaigā viedā salātos, pievienot zupām un sautējumiem.
2. Bietes lieliski
stiprina organismu, jo satur B grupas, C, P, PP vitamīnus, folijskābi, kāliju,
nātriju, kalciju, magniju, fosforu, mangānu, jodu, cinku, dzelzi, šķiedrvielas,
pektīnvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Bietēs esošā ābolskābe, citronskābe, vīnskābe un pienskābe labvēlīgi ietekmē
zarnu mikrofloru. Tāpēc tās ieteicams lietot, lai attīrītu organismu un
veicinātu vēdera izeju. Tāpat tās ieteicamas arī dzelzs deficīta gadījumā. Lai
saglabātu uzturvielas un bietēm būtu labāka garša, tās pirms vārīšanas nevajag
mizot.
3. Burkāni palīdz
cīnīties pret vīrusiem un samazināt ļaundabīgo audzēju risku. To sastāvā ir
daudz šķiedrvielu, vitamīni B, C, E, K, beta karotīns un tādas minerālvielas kā
kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, jods, folijskābe un citas. Beta
karotīns, kas organismā pārvēršas par A vitamīnu, nodrošina labu redzi,
veselīgu ādu un gļotādu. Burkāni ir unikāli ar daudzveidīgajām pagatavošanas
iespējām – tos var pievienot zupām, cept cepeškrāsnī kopā ar citiem dārzeņiem,
sautēt un tvaicēt, gatavot salātus vai pat kūkas. Tāpat burkāni ir lieliska un
veselīga uzkoda.
4. Ķirbji satur 90
% ūdens un ļoti maz tauku, tāpēc tos izmanto dažādās diētās. Tāpat ķirbju
sastāvā ir varš, dzelzs, magnijs un kālijs, kā arī C, E, PP un B grupas
vitamīni, savukārt ķirbja sēklās bagātas ar selēnu. Dzelteno krāsu nosaka
karotīni, kas nepieciešami imūnsistēmas stiprināšanai. Tā kā ķirbī ir daudz
šķiedrvielu, tas uzlabo arī gremošanu un labi noder arī organisma attīrīšanai.
Ieteicams cilvēkiem aterosklerozes un paaugstināta asinsspiediena gadījumā.
Ķirbji, tāpat kā burkāni, izmantojami gan sāļos, gan saldos ēdienos.
5. Kartupeļi bieži tiek izslēgti no ēdienkartes
to sastāvā esošās cietes dēļ, kas
var būt nelabvēlīga cukura diabēta slimniekiem, tomēr citiem no kartupeļu
iekļaušanas ēdienkartē samērīgos daudzumos nevajadzētu izvairīties. Kartupeļi
ir labs B6, B3 un C vitamīna,
šķiedrvielu, kālija, vara, fosfora un citu minerālvielu avots. Turklāt
patiesībā kartupeļos ir mazāk kaloriju
nekā makaronos, rīsos vai griķos, tikai svarīgs ir veids, kā tie tiek
pagatavoti. Sezonā vislabāk kartupeļus ir tvaicēt ar visu mizu, taču pavasarī
tie tomēr pirms pagatavošanas ir jānomizo, jo kartupeļu mizās veidojas
solanīns, kas var negatīvi ietekmēt zarnu trakta veselību.
