Karstā vasaras saule un ūdens peldes ir tikai daži no
faktoriem, kas ietekmē matus, tāpēc rudens ir īstais laiks, lai
tos atjaunotu un pievērstu tiem pastiprinātu uzmanību. Kā uzlabot
matu veselību un skaistumu, dalās farmaceite Zane Melberga.
1. Pievērst pastiprinātu uzmanību matu kopšanas rituāliem
Matus
ievērojami bojā regulāra matu fēna, taisnotāja, lokšķēru
lietošana. Savukārt pēc matu balināšanas, ķīmiskas taisnošanas
vai ilgviļņu likšanas, mati var kļūt trausli, sausi un kļūt
pat nedzīvi. Jo mazāk mati tiks kairināti un bojāti, jo stiprāki
un veselīgāki tie būs, īpaši sezonu maiņā, kad iespējams mati
jau tā pastiprināti izkrīt. Tāpat daudzi grēko ar to, ka matus
mazgā pārāk siltā ūdenī. Ja arī ir pierasts mazgāt ar ļoti
siltu ūdeni, matu skalošana noteikti jāpabeidz vēsā ūdenī. Pēc
matu mazgāšanas mitros matos, maigi iemasējot galvas ādā un
saknēs, ieteicams ieziest matu nostiprinošas ampulas,
kuru sastāvā esošās vielas nostiprina
matu saknes un novērš matu izkrišanu, kā arī dabīgi veicina
matu augšanu. Savukārt matu galos ieteicams izmantot barojošu matu
eļļu. Ja mati tiek žāvēti ar fēnu, žāvēšanas ar siltu gaisu
noslēgumā jābūt vēsākai gaisa plūsmai, neradot spurainu matu
efektu.
Matu bojāšanu un izkrišanu var veicināt arī ikdienā cieša
matu sakārtojuma izvēle, izmantojot stingras matu gumijas vai
sprādzes. Zane Melberga iesaka pievērst uzmanību un iespējams
mainīt ikdienas matu kopšanas rituālus. Vēlams mazināt matu
karsēšanu, bet, lai veicinātu matu atkopšanās procesu, ieteicams
izvēlēties šampūnus, kas stimulē galvas ādas asinsriti, atjauno
bojātus matus, vienlaikus stimulē jaunu matu augšanu.
2. Pārskatīt savu ēdienkarti
Olbaltumvielas spēlē būtisku lomu, nodrošinot organismu ar
vairākām nozīmīgām funkcijām, tostarp matu un nagu augšanu. Ja
ikdienā tiek uzņemts pārāk maz olbaltumvielu, mati var zaudēt
spīdumu, kļūt trausli un pastiprināti izkrist, vienlaikus
apstādinot jaunu matu augšanu. Farmaceite iesaka katru dienu
ēdienkartē iekļaut pietiekami daudz olbaltumvielu. Lai arī
standarta deva pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 40-60 grami
olbaltumvielu dienā, to var ietekmēt vecumam atbilstošs fizisko
aktivitāšu līmenis un veselības stāvoklis. Olbaltumvielas
iespējams uzņemt uzturā lietojot tādus pārtikas produktus kā
gaļu, zivis, olas, piena produktus, pākšaugus, ķirbju sēklas un
citus produktus.
3. Uzņemt papildu vitamīnus
Ja tam, ko ēdam, netiek pievērsta pastiprināta uzmanība,
iespējams, nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus, kas
nodrošinātu organismā izsīkušās vitamīnu un minerālvielu
rezerves. Matu veselībai vissvarīgākie ir B grupas vitamīni,
savukārt to deficīts var veicināt pastiprinātu matu izkrišanu.
Ņemot vērā to, ka matu šūnas dalās ļoti ātri, svarīgi, lai
šie vitamīni organismā tiktu uzņemti pietiekamā daudzumā un
mati varētu pietiekami ātri augt. Piemēram, biotīns jeb B7
vitamīns aktivizē šūnu vielmaiņu, pantotēnskābe jeb B5 ļoti
nepieciešama gan matu šūnu dalīšanās procesā, gan pigmenta
veidošanā. Dabā B grupas vitamīni ir atrodams graudaugos – jo
īpaši vērtīgi ir nelobītie graudi ar visiem apvalkiem, taču tie
ir arī riekstos, aknās, olās, gaļā.
Tajā pašā laikā jābūt piesardzīgiem, vai gadījumā kāds
no vitamīniem netiek uzņemts pārāk lielā daudzumā, radot
pretēju efektu – matu izkrišanu. Piemēram, pārāk liela
daudzuma A vitamīna uzņemšana ar uztura bagātinātājiem vai
medikamentiem veicina matu izkrišanu. Bērniem pēc 4 gadu vecuma un
pieaugušajiem dienā vajadzētu uzņemt 5000 vienības A vitamīna.
Lai noteiktu A vitamīna daudzumu organismā, nepieciešams vēsties
pie ārsta, lai veiktu analīzes un pārliecinātos, kāds ir A
vitamīna daudzums organismā. Pēc A vitamīna devas mazināšanas
matu izkrišanai vajadzētu apstāties.
4. Izvēlēties atbilstošus matu mazgāšanas līdzekļus
Ja mati ir sausi, pirkt šampūnu, kas paredzēts sausiem matiem,
šķiet loģiski. Tomēr tas var izrādīties aplams solis. Visai
bieži mati ir sausi, bet galvas āda stipri taukojas, tāpēc
lietojot šampūnu sausiem matiem, galvas āda tiks taukota vēl
vairāk. Lai izvēlētos piemērotāko šampūnu vairāk jāvadās
pēc tā, kāds ir galvas ādas, nevis matu stāvoklis. Šādā
situācijā ideāla izvēle būtu lietot divus šampūnus –
vispirms galvas ādu kārtīgi izmazgāt ar šampūnu, kas domāts
taukainiem matiem, pēc tam matus izmazgāt ar šampūnu, kas
paredzēts sausiem matiem. Savukārt balzamu vai matu masku izvēlies
tādu, kas domāta sausiem matiem, neuzklājot šos līdzekļus
galvas ādai.
Balzamu vai masku nevajadzētu likt tikko izskalotos matos, kad no
tiem vēl pil ūdens. Tad lietotais līdzeklis nespēs tajos
iesūkties. Farmaceite norāda, ka pareizi būtu pēc šampūna
izskalošanas matus kārtīgi nosusināt ar dvieli vai vismaz ar
pirkstiem izbužināt, lai tajos paliek pēc iespējas mazāk ūdens,
lai tie ir mitri, bet ne slapji, un tikai tad ieklāt masku vai
balzamu.
5. Mazāk pārdzīvot
Stress ietekmē ne vien vielmaiņu kopumā, bet ir arī viens no
iespējamiem matu izkrišanas iemesliem. Stresa ietekmē galvas
apmatotās daļas ādas asinsvadi sašaurinās, matu saknes sliktāk
tiek apgādātas ar asinīm, kā rezultātā mati var izkrist. Reizēm
matu izkrišana no stresa radītajām situācijām nerodas uzreiz.
Matu izkrišana var būt sekas pat trīs mēnešus vecam
pārdzīvojumam. Savukārt par stresa esamību ikdienā var liecināt
arī sausa galvas āda. Ieteikums pievērst pastiprinātu uzmanību
savam dzīvesveidam un ikdienas ieradumiem. Ieteicams izprast to, kas
ikdienā rada stresu un, kā no tā iespējams izvairīties. Ne mazāk
svarīgi ir parūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, veltot
pietiekami daudz laika atpūtai no ikdienas steigas. Lai mazinātu
stresu, var iedzert kādu nomierinošu ārstniecības augu tēju.
Baldriāns, lavanda, melisa iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu,
mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. Piparmētras,
apiņu, pasifloras tējas lieto garīgas pārslodzes un bezmiega
gadījumā. Stresa mazināšanai līdz arī magnijs – to iespējams
uzņemt, vairāk ēdot zaļos lapu dārzeņus, pākšaugus, avenes,
banānus, rupja maluma maizi, sēkliņas un riekstus vai lietojot
magnija preparātus.
