Vasaras laikā īpaši
aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu
profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem
vasarā nenoliedzami palielinās – biežāk tiek ēsti nemazgāti
produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni
daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu
kastēs, kur augsne var būt inficēta. Kā atpazīt, ka organismā
nokļuvuši parazīti, un kā sevi no tiem pasargāt, skaidro
farmaceite Līga Cīrule.
Parazīti var dzīvot gan uz organisma, gan iekšienē
Parazīti ir dzīvi organismi, kas dzīvo uz kāda saimnieka
organisma un tāda veidā no tā barojas un spēj izdzīvot. Tie var
dzīvot gan “uz”, gan “iekšā” saimnieka organismā.
Parazītu ir ļoti daudz, un tiem ir dažādās sugas, taču trīs
galvenās parazītu grupas, kas spēj dzīvot uz vai pašā cilvēkā,
ir vienšūņi, ektoparazīti un tārpi. Pie vienšūņiem pieder
amēbas, lamblijas, trihomonas, kā arī malārija, savukārt pie
ektoparazītiem pieskaita utis un kašķa ērcīti. Tārpi ir spaļi,
cērmes un lenteņi.
Visbiežāk cilvēki inficējas tieši ar tārpiem, un tas var
notikt, piemēram, apēdot inficētu jēlu vai neapstrādātu gaļu,
dzerot inficētu ūdeni, kontaktējot ar inficētu augsni vai fēcēm,
kā arī neievērojot pareizus sanitāros un higiēnas apstākļus.
Simptomus viegli sajaukt
Ja tārpi un citi parazīti iedzīvojušies uz saimnieka
organisma, tad simptomi var būt diezgan netipiski un tos iespējams
viegli sajaukt ar citu slimību simptomiem – inficētajam parādās
vēdersāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, uzpūties vēders,
svara zudums, nieze anālajā rajonā. Ir gadījumi, kad parazīti
var izraisīt arī asiņu un gļotu piejaukumu pie fēcēm, taču
gadās arī situācijas, kad cilvēks gadiem dzīvo ar parazītu,
neizjūtot nevienu simptomu. Ja kaut viens no šiem simptomiem ir
ilgstošs, nerunājot par vēdera vīrusiem un saindēšanos ar
pārtiku, kas ir īslaicīgi, noteikti būtu jādodas pie ārsta,
kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus arī uz parazītiem.
Parazītus var noteikt fēču vai asins analīzēs, un, ja analīzes
ir pozitīvas, ārsts nozīmē terapiju ar recepšu medikamentiem.
Riska grupas – bērni un cilvēki ar vājāku imūnsistēmu
Riska grupa viennozīmīgi ir bērni, kuri spēlējas smilšu
kastēs un bērnu laukumos, jo var gadīties, ka augsne ir inficēta.
Pie riska grupām pieder arī grūtnieces un cilvēki gados, kuriem
ir vājāka imūnsistēma – šiem cilvēkiem īpaši vajadzētu
ievērot profilaktiskos pasākumus. Savukārt mājdzīvnieku
īpašniekiem svarīgi atcerēties, ka dzīvnieks regulāri
jāattārpo, vismaz reizi gadā, izmantojot veterinārajās klīnikās
un aptiekās pieejamos attārpošanas līdzekļus.
6 padomi
1. Pirms ēšanas vienmēr nomazgāt augļus, dārzeņus, ogas un
citus svaigos pārtikas produktus.
2. Ievērot personīgo higiēnu, regulāri mazgāt rokas – pirms
un pēc tualetes apmeklējuma, gatavojot, ēdot svaigus un
neapstrādātus produktus, pēc mājdzīvnieku aiztikšanas vai bērna
pampera mainīšanas u.tml.
3. Dzert tīru ūdeni – īpaši par to piedomājot esot
ceļojumā, vienmēr izvēlieties dzeramo ūdeni no pudeles, ko
pirmreizēji atverat, un nedzert kokteiļus, ja nav zināms, no kāda
ūdens veidots ledus.
4. Lietot termiski apstrādātus pārtikas produktus.
5. Izvairīties no ūdens norīšanas, peldoties ezeros, upēs,
jūrā;
6. Regulāri attārpot mājdzīvniekus ar veterinārajās klīnikās
vai aptiekās nopērkamajiem medikamentiem.
