Cilvēki ir ļoti
dažādi – katram no mums ir savas raksturīgās personības
iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk
pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir
tieši temperamenta vadīta. Kas ir temperaments un kā tas ietekmē
mūsu ikdienu un labsajūtu, stāsta izglītības un skolu psiholoģe,
psiholoģijas doktore Ilze Damberga un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir temperaments?
Temperaments ir mūsu
nervu sistēmas darbības veids, kas saistīts ar iedzimtību. Tās
ir cilvēka individuālās atšķirības, uz kuru pamata vēlāk
veidojas rakstura iezīmes. Temperamenta iezīmes visspilgtāk
redzamas zīdaiņiem un bērniem agrā vecumā, laikā, kad vēl nav
izveidojušās personības iezīmes un kamēr nav bijusi tik liela
vides ietekme. Dzīves laikā šīs iezīmes uzslāņojas un vairāk
tik izteikti nav redzamas, stāsta I. Damberga.
9 temperamenta iezīmes
Temperamentam raksturīgas
deviņas dažādas iezīmes, kuru izteiktības pakāpe katram var
atšķirties.
-
Aktivitātes
līmenis norāda, cik cilvēks ir mierīgs vai aktīvs, skatoties
pēc nervu sistēmas būtības. Ir cilvēki, kuri pēc savas dabas
ir rāmāki, mierīgāki, bet ir cilvēki, kas ir nemitīgā
kustībā, vienmēr darbīgi un aktīvi. -
Regularitāte
vairāk attiecas uz bioloģiskām funkcijām, piemēram, ir cilvēki,
kuriem ļoti ātri izveidojas noteikts dienas ritms. Jau zīdaiņa
vecumā var vērot, ka dažiem bērniem gulēšanas ritms, ēšana,
pat vēdera izeja notiek “kā pēc pulksteņa”, savukārt citiem
bērniem šāds bioloģisko funkciju ritms nav raksturīgs. -
Kā reaģē uz
jaunām lietām? Ir cilvēki, kuri uz jebkuru jaunu situāciju reaģē
ar lielu stresu, noraidošā manierē. To izteikti var novērot,
kad, piemēram, bērnam tiek piedāvāts jauns ēdiens, taču viņš
atsakās to pamēģināt, noraidot šo piedāvājumu. Pretēji šim,
ir cilvēki, kuri uz jaunām lietām reaģē viegli un labprāt tās
izmēģina, būdami elastīgi. -
Pielāgošanās.
Šī iezīme ir cieši saistīta ar reakciju uz jaunām lietām, jo
ir cilvēki, kas ļoti ātri pielāgojas izmaiņām un jaunām
situācijām, savukārt citiem tas var prasīt ilgāku laiku,
piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā ir cilvēki, kuri ļoti ātri
pielāgojas esošajai situācijai, taču ir citi, kuriem
pielāgošanās jaunajai situācijai ir lēna un smaga. -
Sensorais jutīgums.
Ir cilvēki, kas ir fiziski jutīgi, piemēram, asi reaģējot uz
dažāda auduma drēbēm, izvēloties tikai ādu mazāk kairinošus
audumus. Tie cilvēki, kuriem ir augsts sensorais jutīgums, asi
reaģē arī uz skaņu, gaismu un citu cilvēku klātbūtni. Līdz
ar to, ja kādu iemeslu dēļ rodas sensorais pārsātinājums, šie
cilvēki ir biežāk pakļauti saslimšanām, jo nervu sistēma
kļūst ļoti uzņēmīga un jutīga. Ir cilvēki, kuriem sensorais
jutīgums ir mazāk izteikts. Piemēram, bērni, kas ir aktīvi
fiziskās rotaļās, kurās dominē grūstīšanās, kas vecākiem
var šķist kā kaušanās, jūtas labi un viņus tāds kontakts
absolūti nebiedē. -
Reakcijas intensitāte
var izpausties dažādos veidos. Ir cilvēki, kas vāji vai mēreni
reaģē uz lietām, taču ir cilvēki, kuriem reakcija veidojas ļoti
spēcīgi – bieži apraudas, dusmojas, nespēdami kontrolēt savas
emocijas. -
Noskaņojums. Ir
cilvēki, kuriem vairāk dominē negatīvs noskaņojums – pirmās
emocijas, kas rodas, parasti ir dusmas vai noliegums,
neapmierinātība. Taču ir cilvēki, kuriem noskaņojums jau kopš
dzimšanas brīža ir vairāk vērsts uz pozitīvām emocijām. -
Uzmanības
noturība saistīta ar spēju koncentrēties, fokusēties. Cilvēki,
kuriem uzmanības noturība ir izteikta, spēj labi darboties,
neskatoties uz to, ka apkārt ir troksnis vai traucēkļi. Savukārt
cilvēkiem ar zemu uzmanības noturību jebkurš, pat neliels ārējs
kairinājums var būt par traucēkli darbā. -
Neatlaidība.
Šis jēdziens nozīmē to, cik ilgi cilvēks var turpināt vienu un
to pašu lietu bez pārtraukuma, neraugoties uz šķēršļiem. Ir
cilvēki, kuri uzsākot kādu lietu, ilgstoši to turpina,
iedziļinoties tajā līdz pat sīkumiem, vai arī konsekventi iet
uz savu mērķi, neskatoties uz apkārt esošajiem šķēršļiem.
Citi savukārt nav tik neatlaidīgi, viņi ātri zaudē interesi un
motivāciju.
Temperamenta tipi
Izpētot, kuras
temperamenta iezīmes visvairāk izpaužas, iespējams noteikt, kurš
temperamenta tips jums piemīt. Cilvēki, kuriem ir ļoti intensīvas
reakcijas, noraidoša reakcija uz jaunām lietām un situācijām,
bieži dominē negatīvs noskaņojums un ir grūti pielāgoties, tiek
iedalīti grūtā temperamenta tipā. Pēc pētījumiem grūts
temperaments piemīt tikai 10% cilvēku. 40% cilvēku piemīt viegls
temperaments. Šiem cilvēkiem bieži ir pozitīvs noskaņojums, viņi
ātri pielāgojas, bieži uzsāk jaunas lietas un atbilstoši reaģē
dažādās situācijās. Šis temperamenta tips izteikti novērojams
bērnībā, jo vecākiem šāda temperamenta tipa bērnus nav grūtību
audzināt. Lēni iesilstošais tips piemīt 5-15% cilvēku. Šiem
cilvēkiem raksturīgs zems aktivitātes līmenis. Viņi parasti ir
introverti, kas visu vēro no malas. Kautrīgums viņiem neļauj
iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tāpēc uzsvars tiek likts uz
šauru paziņu un draugu loku. 35-40% cilvēku tomēr iedalās
nenoteiktajā jeb jauktajā tipā, jo viņiem raksturīgās iezīmes
nevar iedalīt iepriekš nosauktajās.
Kā temperaments var
ietekmēt veselību?
Psiholoģe I.
Damberga skaidro, ka temperamenta iezīmes var būt saistītas ar
mūsu veselību un labsajūtu. Ir cilvēki, kas mēģina būt vidē,
kura viņu temperamenta iezīmēm absolūti nav piemērota, līdz ar
to tas viņus noved pie dažādām grūtībām un pat veselības
problēmām. Ja cilvēks labi jūtas savā vidē un tā ir saskaņota
ar temperamenta tipu, tad arī veselības problēmu būs mazāk.
Pētījumi rāda, ka
tādas grūtā temperamenta tipa iezīmes kā, piemēram, vāja
pielāgošanās, dominējošas negatīvas emocijas, ir saistītas ar
biežākām elpceļu saslimšanām, smagāku hronisko slimības
gaitu, lēnāku atveseļošanās procesu u. tml. Pastāvīgi izjūtot
stresu, nespēju pielāgoties, izjūtot negatīvu noskaņojumu un
noraidot jaunas lietas, cilvēks novājina savu psihi un organismu,
kā rezultātā rodas slikta pašsajūta un citas fiziskās
saslimšanas. Psiholoģe I. Damberga iesaka ņemt vērā savas
temperamenta iezīmes. Ieteicams sākt ar dzīvesveida pielāgošanu,
lai nenāktos sevi nostādīt nepatīkamās un savam temperamenta
tipam nepiemērotās situācijās.
Farmaceita padoms
Farmaceite Zanda
Ozoliņa skaidro – nervu sistēmas
darbība ietekmē to, kā jūtamies gan fiziski, gan garīgi. Tādēļ,
tāpat kā rūpējamies par savu ķermeni, imunitāti vai sirds
veselību, ir jāatceras arī par nervu sistēmas veselību. B grupas
vitamīni būs tie, kas palīdzēs stiprināt nervu sistēmu.
Fiziskas un garīgas pārslodzes gadījumā noderēs magnija
preparāti. Ieteicams ir magniju lietot kopā ar B grupas vitamīniem,
jo B grupas vitamīni palīdz magnijam labāk uzsūkties organismā.
Tāpat svarīgas ir Omega-3 taukskābes, kas piedalās smadzeņu šūnu
veidošanās procesos, kā arī tām piemīt antioksidanta un
pretiekaisuma darbība. Vitamīns E ir ļoti labs antioksidants, kas
palīdz smadzeņu šūnām tikt galā ar oksidatīvo stresu. Savukārt
B grupas vitamīni palīdz ražot enerģiju šūnu attīstībai un
samazina risku saslimt ar demenci.
Arī ārstniecisko
augu preparāti var būt labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai
un relaksēšanai spriedzes gadījumos. Tā, piemēram, asinszāle,
kas palīdz daudzu saslimšanu gadījumos, ir lietojama arī vieglas
depresijas ārstēšanai. Savukārt emocionālas spriedzes gadījumā
pasiflora, piparmētra un baldriāns nomierinās prātu, kā arī
palīdzēs labāk iemigt.
