Kopš pandēmijas sākuma
ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par D vitamīnu, tostarp tā
ietekmi uz Covid-19 un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksi. Kāpēc nepieciešams lietot D vitamīnu visa gada garumā un kā tas ietekmē
Covid-19 vīrusa saslimšanas gaitu, skaidro farmaceite Zane
Melberga un ārste Olga Ļakutina.
Kāpēc jāuzņem D vitamīns?
D vitamīns ir eļļā
šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams ikvienam cilvēkam, jo tas atbild par kaulu
masas veidošanos un stiprināšanu, muskuļu darbību, palīdz uzturēt zobu
veselību, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Citiem vārdiem sakot, D
vitamīns tiek dēvēts par saules, pretrahītisko un noguruma vitamīnu, kas ir
īpaši aktuāls tieši gada tumšajos mēnešos, kad organismā D vitamīna rezerves ir
beigušās un liela daļa cilvēku sajūt imunitātes pavājināšanos un enerģijas
mazināšanos. Farmaceite uzsver, ka Latvijas klimata apstākļos D vitamīnu
pietiekamā devā ar sauli vai pārtiku vien nevar uzņemt, tāpēc tas ir jāuzņem
papildus visu gadu.
Lai noskaidrotu D vitamīna līmeni
organismā, nepieciešams nodot asins analīzes. D vitamīna līmenis iedalās četrās
kategorijās – kritisks (0-10 mg/ml), deficīts (10-20 mg/ml), nepietiekams
(20-30 mg/ml), pietiekams (30-45 mg/ml) un optimāls (45-60 mg/ml). Vidēji
Latvijas iedzīvotājiem ziemā ir D vitamīna deficīts, savukārt vasarā tas ir nepietiekamā
līmenī, taču speciālisti norāda, ka to nepieciešams uzturēt optimālā līmenī
visa gada garumā, jo īpaši Covid-19 vīrusa straujās izplatības laikā.
Pēc analīžu veikšanas nepieciešams konsultēties
ar ārstu, lai vienotos par piemērotākajām D vitamīna uzņemšanas devām. Uzsākot
vitamīna lietošanu, pēc mēneša analīzes jāveic atkārtoti, lai noskaidrotu, vai
vitamīna līmenis organismā uzlabojas un D vitamīna deva ir efektīva. Pēc tam,
lai pārliecinātos par to, vai D vitamīns ir normas robežās, asins analīzes vēlams
nodot vēl pēc sešiem mēnešiem. Savukārt profilaktiski D vitamīna līmeni asinīs
ieteicams pārbaudīt ne retāk kā vienu reizi gadā.
Kā D vitamīna lietošana
ietekmē Covid-19 slimības gaitu?
Ārste
norāda, ka vairākos pētījumos pierādīts, ka gan sievietēm, gan vīriešiem visās
vecuma grupās Covid-19 izraisītas slimības norise ir vieglāka pie pietiekama
vai optimāla D vitamīna līmeņa organismā, nekā tiem, kuriem ir D vitamīna
deficīts. Tas skaidrojams ar to, ka ar vīrusu cīnās cilvēka imūnsistēma un līdz
ar to – jo vājāka tā būs, jo vīrusa saslimšanas gaita būs smagāka.
“Būtiska nozīme cilvēka imunitātes
stiprināšanai ir tieši D vitamīnam. Novērots, ka hospitalizētiem Covid-19
pacientiem, kuriem bijis vismaz pietiekams D vitamīna līmenis, ievērojami
samazinājās nevēlamo klīnisko komplikāciju riski – pneimonija, trombozes,
respiratorā distresa sindroms, kā arī citokīnu vētras sindroms,” norāda
Ļakutina.
Pētījumos analizēti arī gadījumi, kad
Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu un pazeminātu D vitamīna līmeni
ārstēšanai pielietoja lielas D vitamīna devas, lai pētītu iespējamību, ka tas
atvieglos slimības gaitu, taču īstermiņā tas nedeva vēlamo efektu. Tādēļ ārste
norāda, ka ir svarīgi jau savlaicīgi sekot līdzi D vitamīna līmenim asinīs,
regulāri uzņemt nepieciešamo vitamīna devu, lai organismā uzturētu D vitamīna
līmeni optimālā koncentrācijā.
Kādu D vitamīnu
izvēlēties?
Ņemot vērā, ka D vitamīns ir taukos šķīstošs,
organisms to spēs pilnvērtīgi izmantot vien tad, ja tas lietots ēšanas laikā.
Tas pieejams pilienu, kapsulu, košļājamu želeju un aerosolu formā, tāpēc katram
(tostarp arī bērniem) būs iespējams atrast sev piemērotāko D vitamīna
uzņemšanas veidu. Farmaceite Zane Melberga norāda, ka, izvēloties D vitamīnu,
svarīgi pievērst uzmanību tam, cik lielas ir tā darbības vienības – jo to
būs vairāk, jo labāk. Tajos preparātos, kuros šis skaits būs lielāks, būs
jālieto mazāk un tas pietiks ilgākam laikam. Par nepieciešamo vienību skaitu
noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas
un muskuļu darbību, kā arī piedalās kalcija absorbācijā, tādēļ to ieteicams
uzņemt no rītiem. Ņemot to vērā, nebūtu ieteicams D vitamīnu bērniem dot vakarā, lai
nevairotu bērna aktivitāti un grūtības iemigt. Lai zinātu, cik lielu D vitamīna
devu nepieciešams uzņemt attiecīgajos vecuma posmos, nepieciešams konsultēties
ar ārstu, taču pēc starptautiskajiem standartiem zīdaiņiem līdz gada vecumam
jāuzņem 1000 SV (starptautiskās vienības), bērniem no 1 līdz 10 gadiem – līdz
2000 SV, savukārt pusaudžiem un pieaugušajiem, arī grūtniecēm ir noteikts
līdz 4000 SV dienā.
