Iesākoties rudenim,
arvien vairāk cilvēku saskaras ar neizskaidrojamu nogurumu,
miegainību, vēlmi slinkot un neko nedarīt. Ja nogurums ir pārejošs
un tas neietekmē ikdienas darbus, satraukumam nav pamata. Taču, ko
darīt, lai atjaunotu enerģiju, un vai pie tās zuduma tiešām
vainīgs tikai drēgnais laiks, skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.
Tumšajā laikā
ātrāk izstrādājas miega hormons melatonīns
Visbiežāk pirmais
miegainības izraisītājs ir saules gaismas samazināšanās –
dienas kļūst īsākas, saule spīd retāk, ātrāk iestājas tumsa.
Tas, savukārt, signalizē smadzenēm, ka nepieciešams ātrāk
izstrādāt miega hormonu melatonīnu, un tādēļ tumšajā gada
periodā cilvēki ir mazāk aktīvi, miegaināki un arī nogurušāki.
Biežāk izvēlamies neko nedarīt, paslinkot, neiet ārā svaigā
gaisā, jo arī laikapstākļi ir aukstāki, vējaināki un
lietaināki. Lai arī varētu šķist, ka, laiskojoties mājās,
atpūšamies, patiesībā ir tieši otrādi – enerģijas ražošana
šūnās kļūst lēnāka, samazinās to aktivitāte, un līdz ar to
rodas vēlme apēst kaut ko saldu vai treknu, lai sevi uzmundrinātu,
bet tas vēl vairāk pazemina enerģijas lādiņu, jo vielmaiņai
tiek uzlikts papildu slogs, lai pārstrādātu ogļhidrātus un
taukus.
Rudenī lielāka
psiholoģiskā spriedze
Otrs biežākais
noguruma iemesls saistīts ar psihoemocionālo stāvokli. Iestājoties
rudenim, daudzi piedzīvo pastiprinātu streu, kas saistīts ar
bērnudārzu, skolu, universitāšu atsākšanos. Arī daudzās darba
vietās pēc vasaras atvaļinājumiem tiek uzņemti lielāki
apgriezieni, un palielinās arī pienākumu daudzums. Mainās
ikdienas ritms, sākas saaukstēšanās sezona, jo laikapstākļi
kļūst vēsāki un imunitāte pavājinās, kas, savukārt, var radīt
fizisku un emocionālu pārslodzi, kuras dēļ var just nogurumu un
ātrāk tiek izjusts enerģijas izsīkums.
5 ieradumi noguruma un miegainības
mazināšanai
Kvalitatīvs miegs
Miega laikā tiek
uzlādētas mūsu iekšējās baterijas. Kvalitatīvs miegs nozīmē,
ka gulēt tiek iets ne vēlāk kā plkst. 23.00 un miegā pavadītas
7–8 stundas, taču katram tas būs individuāli. Pirms miega
jāizvēdina guļamistaba vai jāguļ pie atvērta loga, ja
laikapstākļi to atļauj un ir silti un komfortabli. Tāpat pirms
miega nevajadzētu ilgstoši skatīties viedierīces, TV pārraides,
jo sevišķi asa sižeta raidījumus. Arī vīna glāze “labākam
miegam” vai pārēšanās vēlu vakarā var veicināt nekvalitatīvu
miegu un līdz ar to arī lielāku nogurumu un miegainību nākamajā
dienā.
Pēc iespējas vairāk
laika svaigā gaisā
Rudenī atbalstāmas
ir visas fiziskās nodarbes svaigā gaisā – mērena sportošana,
sēņošana, lapu grābšana, pēdējie rudens darbi dārzā,
pastaigas u.tml. Darba dienās, cik vien tas iespējams, noderīgi uz
darbu un no darba iet ar kājām. Der arī savu pusdienu pauzi
pavadīt ārā svaigā gaisā, jo tas nodrošina organismu ar
skābekli un atjauno šūnu enerģiju.
Ūdens un zāļu tējas
Rudenī noteikti
nedrīkst aizmirst dzert ūdeni – lai gan laiks vairs nav tik
karsts un ūdens tik ļoti “neprasās”, šūnām tas ir ļoti
vajadzīgs. Rudenī vieglāk ir pāriet uz zāļu tējām, kuras ir
gan uzmundrinošas, gan sasildošas – ingvera, rožu augļu, aveņu,
asinszāles, kardamona, citronmētras vai bazilika. Savukārt
kumelītes, kliņģerītes, eikalipts, gaiļbiksītes, vīgriezes,
liepziedi un timiāns pasargās no elpošanas ceļu saslimšanām.
B, C un D vitamīni
Uzturam jābūt
pilnvērtīgam un sabalansētam – jāsatur olbaltumvielas,
ogļhidrāti, tauki, šķiedrvielas, vitamīni un minerāli. Svarīgi
ar uzturu uzņemt arī B grupas vitamīnus, jo tie piedalās nervu
šūnu vielmaiņā, nodrošina muskulatūras darbību, iesaistās
asinsrades sistēmā, enerģijas un imunitātes nodrošināšanā. B
grupas vitamīni visvairāk ir aknās, gaļā, olās, zivīs,
graudaugu produktos. No vitamīniem papildus ieteicams lietot arī D
vitamīnu, pirms tam gan noskaidrojot savu D vitamīna līmeni
analīzēs. D vitamīns atbild ne tikai par kaulu un zobu veselību,
bet arī par labu garastāvokli, enerģiju un imunitāti. C vitamīns
ir ļoti daudzos dārzeņos un augļos, tas organismā veic šūnu
aizsardzības funkciju – tas ir antioksidants, stimulē imunitāti
un piedalās enerģijas rašanās vielmaiņā.
Minerālvielas
No minerāliem pie
noguruma vissvarīgākais ir magnijs – tas ieteicams, ja esam
nomākti, nervozi un satraukti pie lielām darba slodzēm, stresa.
Organisms šajos apstākļos patērē daudz vairāk šī minerāla,
jo iesaistās enerģijas vielmaiņā, muskuļu kontraktilitātes
nodrošināšanā, tādēļ, izjūtot tā trūkumu, esam noguruši,
apātiski, nespējam tikt galā ar savu nervozitāti. Magniju
papildus vislabāk uzņemt ar B grupas vitamīniem, jo tie veicina
viens otra uzsūkšanos un sinerģisku darbību. Magnijs atrodams
pupās, riekstos, sēkliņās, zaļajos lapu augos.
Kas liecina, ka jāmeklē
speciālista konsultācija
“Ja iepriekš aprakstītie
ieteikumi neder un pašsajūta neuzlabojas, bet pasliktinās vēl
vairāk, tad runa vairs nav par parastu nogurumu, bet nopietnu
organisma stāvokli, kuru jāizmeklē. Simptomi, kurus nedrīkst
atstāt bez ievērības, ir izteikts nogurums visas darba dienas
laikā ilgāk par divām nedēļām, trauksme un pastiprināta
uzbudināmība, miega traucējumi naktī un miegainība pa dienu,
raudulība, komunikācijas traucējumi, pēkšņi dusmu uzliesmojumi,
bezspēka sajūta, pazemināta imunitāte, sāpes galvā, mugurā,
sirds asinsvadu sistēmas traucējumi – pie šiem simptomiem
nepieciešama speciālista konsultācija,” skaidro farmaceite
Ivanda Krastiņa.
