Šogad,
atzīmējot
Pasaules Sirds dienu (29.septembrī), pacientu biedrība
“ParSirdi.lv” ir veikusi aptauju* par sirds veselību un
apkopojusi kardiologu ieteikumus sirds veselības stiprināšanai, kā
arī iespējamo komplikāciju no COVID-19 risku mazināšanai.
Kā
liecina pacientu biedrības “ParSirdi.lv” septembrī veiktā
aptauja*, daudzi cilvēki COVID-19 uzliesmojuma laikā pievērsušies
“neveselīgiem paradumiem”. 36,6% aptaujāto vairāk laika
pavadīja pie TV ekrāniem un datoriem, savukārt 33% respondentu
palielinājās stress darbā un uztraukums par ģimenes finansēm,
savukārt 25,1% aptaujāto dzīvesveids kļuva mazkustīgāks.
Pozitīvi vērtējams, ka 30,2% respondentu bija vairāk laika, ko
pavadīt svaigā gaisā, bet 20,7% aptaujāto dzīvesveids kļuva
sportiskāks.
Latvijas
Kardiologu biedrības
prezidents prof.Andrejs Ērglis: “Neatkarīgi
no gadalaikiem un dažādiem vīrusiem par sirds veselību ir
jārūpējas katru dienu. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka cilvēki
ar sirds un asinsvadu slimībām ir mazāk pasargāti gan no gripas,
gan no SARS-CoV-2 – šajā gadījumā jo īpaši svarīgi ir
ievērot visus profilaktiskos pasākumus, kā arī apzinīgi izpildīt
ārstu norādījumus. Tas,
ko es gribētu
īpaši uzsvērt un lūgt – ja ir aizdomas par infarktu vai
insultu, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā
palīdzība, arī Covid-19 laikā! Veselību visiem!”
Latvijas
Hipertensijas un aterosklerozes biedrības
prezidents prof.Kārlis Trušinskis: “Nav
šaubu, ka COVID-19 ir bīstama slimība un joprojām ir daudz
nezināmo. Vienlaikus ik dienu Latvijā vairāki desmiti cilvēku
mirst no slimībām, kuras ir iespējams novērst un ārstēt, tajā
skaitā, sirds un asinsvadu slimībām. Tādus riska faktorus kā
augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, neritmisku vai ātru
pulsu, kā arī augstu cukura līmeni mūsdienās var pavisam
vienkārši noteikt un, ja nepieciešams, tad kopā ar ārstu izrunāt
atbilstošāko un efektīvāko terapiju. Tā mēs sevi varam pasargāt
gan no sirds un asinsvadu slimību komplikācijām, gan no iespējamām
sekām, kas var rasties pat tad, ja sanāk inficēties ar jauno
vīrusu. Tāpēc
es aicinātu ikvienu pārbaudīt savu veselību – kamēr ir
iespēja, maksimāli daudz laika pavadīt fiziskās aktivitātēs
svaigā gaisā, mazāk laika veltot viedierīcēm un gulēšanai
dīvānā pie televizora.”
Latvijas
Kardioloģijas
centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, kardioloģe
Iveta Mintāle: “Lai
mazinātu iespēju saslimt ar COVID-19 un gūt slimības
komplikācijas, ir jākontrolē sirds slimību riska faktori!
Cilvēkiem, kuriem jau ir izrakstīti medikamenti, tie ir jālieto
apzinīgi – tā, kā ir noteicis ārsts. Bet protams, visa pamatā
ir veselīgs dzīvesveids – ir jākontrolē svars, ēdienkartē
iekļaujot daudzveidīgus sezonālos vietējos produktus, kā arī
daudz jākustas – ja vien iespējams, tad svaigā gaisā!Tāpat ir
nopietni jāapsver vakcinēšanās pret gripas vīrusu, īpaši
pacientiem, kuriem jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība. Tas ir
svarīgi, lai mazinātu saslimšanas ar gripu iespējamību vai
slimības gaitas intensitāti.”
7
kardiologu ieteikumi sirds veselības
stiprināšanai un lai pasargātu sevi no slimības COVID-19
komplikācijām:
1.
Ievērot
drošības noteikumus slimības izplatības mazināšanai, tajā
skaitā, ievērot 2 metru distanci un bieži mazgāt rokas.
2.
Ievērot
veselīgu dzīvesveidu – lai stiprinātu savu imunitāti un sirds
veselību, ir svarīgi gan veselīgi ēst, gan ik dienu veltīt laiku
fiziskām aktivitātēm, ja iespējams, svaigā gaisā, kā arī
atmest kaitīgos ieradumus.
3.
Rūpīgi
kontrolēt savus veselības rādītājus – asinsspiedienu, pulsu,
holesterīna un cukura līmeni asinīs.
4.
Veikt ikgadējo
veselības profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta, lai laicīgi
atklātu slimības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsāktu
ārstēšanos.
5.
Apzinīgi
lietot nozīmētos medikamentus atbilstoši ārstu norādījumiem,
neizlaižot un nemainot zāļu devas.
6.
Atrast laiku atpūtai
un veidu, kā veselīgi atbrīvoties no stresa – nodarboties ar to,
kas rada prieku.
7.
Ja parādās
insulta vai infarkta pazīmes, tad negaidīt un saukt neatliekamo
medicīnisko palīdzību, zvanot 113!
Infarkta
pazīmes,
kuras nedrīkst palaist garām:
-
Sāpes
krūtīs -
Nepatīkamas
sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai
žņaudzošas -
Negaidītas sāpes
krūtīs atpūtas mirklī. Parasti saistīts ar smagu un
ilgstošu samazinātas asins plūsmu uz sirdi, ko
izraisa ateroskeroze, jeb koronāro artēriju sašaurināšanās -
Pārmērīgs nogurums,
vājums -
Galvas reibonis
-
Sirdsklauves – sajūta, ka
jūsu sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji -
Elpas
trūkums – apgrūtināta
vai smaga elpošana -
Pārejoši
redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas
asinsapgādes dēļ
Insulta
pazīmes,
kuras nedrīkst palaist garām:
Ja
pēkšņi
parādās
insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums,
grūtības runāt, redzes
vai līdzsvara traucējumi, ir jāveic
tests
ĀTRI
Ā – atsmaidi!
Lūdziet
cilvēku pasmaidīt un novērtējiet, vai acu vai mutes kaktiņš nav
noslīdējis
T – turi!
Pārbaudiet,
vai cilvēks spēj patstāvīgi noturēt abas rokas
R
– runā!
Pārbaudiet,
vai cilvēks spēj runāt
I – izsauc!
Ja
cilvēks
nespēj veikt kaut
vienu no šīm darbībām,
steidzami jāsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!
*
Aptauja notika no 25. līdz
28. septembrim platformā “Facebook” un “Twitter”, tajā piedalījās 366
respondentu.
