Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs karstuma dēļ izsludinājis
oranžā līmeņa brīdinājumu. Svelme gaidāma vairākas dienas,
un, lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt
piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu
uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā
šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas
par bērniem un sirmgalvjiem.
Šajās dienās
noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū
rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat
tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā,
kad saule ir visintensīvākā (no pulksten 11.00 līdz 15.00).
Bīstami ilgstoši
atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties
ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni
regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai
lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus
pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst
arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī
ilgstoši uzturoties ratiņos.
Jāņem vērā, ka
ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises
gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās
pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām
saslimšanām, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimībām, arī
karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par
medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās
nepieciešama slimniekiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās
iespējas (piesaistīti pie gultas) un kuri paši nevar par sevi
parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un
atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši
tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam.
Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un
ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk
uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās un jādzer pietiekamā
daudzumā ūdens.
Jāņem vērā, ka
nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās
telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc
jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos
arī tajās strādājošajiem.
Karstā laikā uzņemiet
šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties, vēl pirms parādās
slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemiet līdzi ūdeni, lai
dienas gaitā regulāri padzertos. Ieteicams pamīšus lietot vēsu
ūdeni vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un
tēju, jo šie dzērieni pastiprina ķermeņa atūdeņošanos.
Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un
pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja
iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē. Ja tomēr
jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, “elpojošas”
drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī
lietojiet saules aizsargkrēmu.
Pilsētās uz ielas
turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos,
kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā
palaikam atvelciet elpu ēnā zem koka. Lai atvēsinātos, vairākas
reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar
slapju dvieli. Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka
pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
Palīdzības sniegšana
pārkaršanas gadījumā: novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā
pusguļus; atģērbj cietušo; mitrina ar vēsu ūdeni cietušā
pieri, kaklu, krūtis; dod dzert vēsu ūdeni; vēdina, dzesē, rada
gaisa plūsmu.
Ja pēc uzturēšanās
saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes
ārstu, vērsieties pie dežūrārsta vai dodieties uz steidzamās
medicīniskās palīdzības punktu. Darbdienās no pulksten 17.00
līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti mediķa padomu saņemsiet
pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Ja veselības stāvoklis
strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi,
augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi,
krampji vai samaņas zudums – nekavējoties palīdzību meklējiet
slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 113.
