Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka karstajā laikā būt
piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos
saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs,
kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.
Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu
dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski
smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi
laikā, kad saule ir visintensīvākā (no plkst. 10 līdz 16).
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams
uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri
padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst
atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst
arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties
ratiņos.
Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību,
tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību.
Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu
slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu
lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir
piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu
telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma
uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti
pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski
ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā
bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer
pietiekamā daudzumā ūdens.
Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās
telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu
pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:
·
Uzņem šķidrumu vairāk nekā parasti, padzeries
vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas rezultātā zaudēto
šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni. Nav
ieteicams dzert saldinātos dzērienus. Nelieto alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo
šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
- Plāno savu dienu tā, lai varētu izvairīties no
karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja
iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē.
·
Ja lieto sejas
masku un sajūti, ka elpošana kļūst apgrūtinoša, pārliecinies, ka atrodies
vismaz 2 metru attālumā no citiem un noņem to.
- Ja tomēr jādodas ārā, velc gaišas, vieglas,
elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, lieto gaišu plāna auduma galvassegu. Gādā, lai vienmēr līdzi būtu
dzeramais ūdens – jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā. Pilsētās
uz ielas turies ēnas pusē. - Ja uz ielas paliek pārāk karsti, mēģini atrast vēsāku vai
ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma un padzeries ūdeni. - Karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās
viegli vēsā ūdenī. - Ievēro piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks
nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Šādās
reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem
un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni. - Ja tavi gados vecākie tuvinieki dzīvo
vieni, tad karstajās dienās biežāk apraugi vai sazvani viņus, lai
painteresētos par viņu pašsajūtu. Ja kaimiņos dzīvo
vientuļš seniors, esi iejūtīgs, biežāk apraugi viņu un palīdzi, ja nepieciešams.
Palīdzības sniegšana
pārkaršanas gadījumā:
·
cilvēku atgulda ēnā vai vēsākā
vietā pusguļus;
·
atbrīvo no silta vai spiedoša
apģērba. Ja cietušais lieto sejas masku, novelk to;
·
ieteicams likt vēsas mitras
kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis;
·
jācenšas radīt vēja plūsmu,
dzesējot cilvēku;
·
ja nav vemšanas, tad jādod daudz
dzert – veselam pieaugušajam var dot pat 1-2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu
laikā, bet tas jādara pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē
rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes
ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001
(darbdienās no plkst. 17.00 – 08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir
izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir
vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, tad izsauc neatliekamo medicīnisko
palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.
