Ģībšana, it īpaši, ja piedzīvota
pirmo reizi, var radīt lielu izbīli uz satraukumu ne tikai pašam cilvēkam, kuru
piemeklējis vājums, bet arī līdzcilvēkiem. Kā rīkoties, ja blakus esošais
cilvēks noģībst, kā pašam atpazīt
sajūtas, kas liecina par ģībšanu, un vai tā ir bīstama veselībai?
“Biežs ģībšanas
iemesls ir ķermeņa nespēja pielāgoties ārējām izmaiņām, tāpēc ģībonis biežāk piemeklē
gados jaunus cilvēkus, kuru veģetatīvā nervu sistēma vēl ir svārstīga. Lai arī
pati ģībšana nerada paliekošas sekas, kritiena rezultātā var iedzīvoties
dažādās traumās, tāpēc svarīgi ir atpazīt tās tuvošanos un zināt, kā rīkoties,”
stāsta sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Jauni cilvēki ģībst biežāk
Ģībšana ir
īslaicīgs samaņas zudums, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm.
To izraisa strauja asiņu aizplūšana no smadzenēm, kā rezultātā galvas smadzeņu
noteiktas struktūras nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Visbiežāk ģībst
pusaudži un jaunieši, kuru nervu sistēma vēl nav nostabilizējusies – tā laikus
nespēj reaģēt uz apkārtējiem kairinātājiem. Tāpat biežāk ģībst cilvēki ar zemu
hemoglobīna līmeni un pazeminātu asinsspiedienu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš,
ja ģībst gados vecāks cilvēks, jo tas varētu liecināt par nopietnākām
saslimšanām.
Stress, karstums, nepatīkams skats un
citi ģībšanas iemesli
Bieži iespējams
novērot ģībšanu dažādos publiskos
pasākumos – šādos gadījumos ģībšanas cēlonis ir liels karstums un slikti
vēdinātas telpas. Ģīboni var izprovocēt nepatīkams, pat šausminošs skats,
piemēram, ieraugot asinis, vai smaka, tāpat arī spēcīgas sāpes, cukura līmeņa
svārstības un strauja ķermeņa stāvokļa maiņa – visbiežāk – pārejot no guļus
stāvokļa vertikālā. Arī emocijas var būt par iemeslu ģībšanai – lielas bēdas,
prieks, bailes vai stress, piemēram, skolēniem pirms svarīgiem eksāmeniem.
Pazīmes, kas var liecināt par ģībšanu
Pirmās pazīmes, kas
var liecināt par to, ka tuvojas ģībonis, ir galvas reibšana, zvanīšana ausīs,
tumšs gar acīm un aukstu sviedru parādīšanās, kam seko vājums un ģībonis. Šīs pazīmes
noteikti nevajadzētu ignorēt – tās izjūtot, nepieciešams apsēsties, atgulties
vai iziet svaigā gaisā. Tikai tā iespējams pašam sevi pasargāt.
Ieteikumi, lai atgūtos pēc ģīboņa
Ja tomēr no
ģībšanas nav izdevies izvairīties, tad pēc atgūšanās no ģīboņa cilvēks
visbiežāk ir bāls ar pavājinātu sirdsdarbību un elpošanu, vāju pulsu, mitrām,
vēsām rokām un kājām. Tāpēc cilvēku ieteicams uzreiz noguldīt, turklāt tā, lai
galva ir zemāk, un jāatbrīvo kakls un krūtis. Tāpat jāpaceļ kājas uz augšu, lai
smadzenēm pieplūst lielāks asiņu daudzums, un jāatver logs, lai ieplūst svaigs
gaiss. Ja iespējams – jāpieliek pie deguna ožamajā spirtā samērcēta vatīte. Var
dot padzerties stipru un saldu tēju, jo tā palīdz atjaunot enerģiju, taču
jāpārliecinās, ka cilvēks neslimo ar cukura diabētu.
Profilaktiski pasākumi ģīboņa novēršanai
Lai izvairītos no
ģībšanas, svarīgi nostiprināt nervu un asinsrites sistēmu – ikdienā jāuzņem
pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, pietiekamā daudzumā jālieto ūdens,
jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Tāpat
ieteicamas arī ūdens procedūras, saules un gaisa peldes, jo tās stiprina
asinsrites sistēmu. Ja ģīboņi atkārtojas, nepieciešams doties pie ārsta, lai noskaidrotu
ģībšana iemeslus.
Kad jau nepieciešams izsaukt mediķus
Ja cilvēkam kopā ar
īslaicīgu samaņas zudumu parādās arī sirds ritma traucējumi, spēcīgas sāpes
krūtīs, sirds apvidū, galvassāpes, reibonis, notirpums vai vājums kādā ķermeņa
daļā, asimetriska seja vai acu zīlītes, krampji vai ļoti ātra un dziļa
elpošana, tam par iemeslu var būt sirds-asinsvadu slimības, piemēram, insults.
Šādos gadījumos nekavējoties nepieciešams izsaukt ātro palīdzību, lai pacientu
nogādātu slimnīcā.
