Smaids esot mūsu skaistākā rota. Taču ko iesākt, ja
sakodiena dēļ nemaz negribas plaši smaidīt? Par laimi mūsdienās
daudzas sakodiena problēmas ir veiksmīgi risināmas, un visbiežāk
skaista smaida iegūšanai talkā nāk breketes. Kas ikvienam būtu
jāzina pirms brekešu uzlikšanas? Stāsta Rīgas Stradiņa
Universitātes Ortodontijas katedras docente, sertificēta ortodonte
Iveta Jankovska un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Senāk ir dzirdēts priekšstats, ka zobu taisnošana ir jāveic
vien bērnu un pusaudžu vecumā, taču mūsdienās ar breketēm
redzam visdažādākā vecuma cilvēkus. Vai ir kādi ieteicamie
vecumi, kad vislabāk veikt zobu korekciju? Kā skaidro ortodonte I.
Jankovska, ortodontiskai zobu korekcijai nav vecuma ierobežojumi.
Ārstēšanu var veikt praktiski jebkurā vecumā. Vienīgi jāņem
vērā, ka, iespējams, atšķirsies ārstēšanā izmantojamās
metodes un ierīces, jo ir gadījumi, kad jauniešiem un bērniem
līdzīgā situācijā ārstēšana būtu vienkāršāka un ātrāka
nekā pieaugušā vecumā. Taču zobus taisnot nekad nav par vēlu –
galvenais, ka ir vēlme un motivācija to darīt!
Kam palīdzēs breketes?
Visbiežāk breketes izmanto sakodiena korekcijai pastāvīgā
sakodienā, stāsta I. Jankovska. Tās koriģē zobu pozīciju,
izlīdzinot zobu rindu. Tomēr ir gadījumi, kad tikai breketes
palīdzēt nevarēs un būs jāizmanto kādas papildu ierīces – ja
ir novērojamas arī izteiktas sakodiena problēmas, piemēram,
apakšžoklis ir izteikti novirzīts uz aizmuguri.
Jāņem vērā, ka pirms brekešu uzlikšanas noteikti jāapmeklē
zobārsts un jāsalabo visi zobi, kā arī jādodas pie zobu
higiēnista. Tikai tad uz veseliem un tīriem zobiem tiks stiprināta
aparatūra un varēs uzsākt ārstēšanu.
Breketes un zobu tīrīšana
Pēc brekešu uzlikšanas zobi jātīra praktiski pēc katras
ēdienreizes, bet obligāti divas reizes dienā – rītā un vakarā.
Ja dienas laikā nav iespējas zobus iztīrīt, mutes dobums pēc
ēšanas vismaz jāizskalo ar siltu ūdeni vai kādu mutes skalojamo
līdzekli. Zobi jātīra ar fluoru saturošu zobu pastu, bet nedrīkst
izmantot balinošās. Tāpat reizi dienā zobi arī jādiego ar zobu
diegu. Būs arī jāiegādājas papildus jau mājās esošajai zobu
birstei (kas var būt gan parastā manuālā, gan elektriskā) vēl
divas specifiskas zobu birstes, kas paredzētas tieši brekešu
pacientiem, – starpzobu un vienkūlīša zobu birste. Ar breketēm
diegošanas un tīrīšanas tehnika nedaudz atšķiras, tādēļ, kā
to pareizi darīt, noteikti parādīs un izskaidros ortodonts uzreiz
pēc brekešu uzlikšanas.
Arī I. Priedniece uzsver – pēc brekešu uzlikšanas rūpīgāk
jāpievēršas zobu higiēnai un vismaz divreiz gadā (vai pat
biežāk: 3-4 reizes gadā) jāapmeklē zobu higiēnists. Parasti
vairums cilvēku zobus tīra divreiz dienā, savukārt, nēsājot
breketes, labāk zobu tīrīšanu veikt pēc katras ēdienreizes, lai
notīrītu aplikumu, kas sakrājas ap breketēm. Zobu tīrīšana un
diegošana prasīs vairāk laika nekā līdz šim. Taču ir ļoti
svarīgi to veikt, lai uz breketēm nekrātos aplikums, kas savukārt
veicina zobu bojājumu un smaganu iekaisuma rašanos. Tīrot zobus,
papildus ierastajai zobu birstei jāizmanto speciālas birstītes un
starpzobu birstītes, lai notīrītu virsmas starp breketēm un zem
loka. Noderēs arī vienkūlīša zobu birste, kas ērti lietojama
breketēm un implantiem. Ir arī speciālas zobu sukas tieši
breketēm, kas ir kompaktākas un mazākas, lai efektīvi notīrītu
aplikumu un piekļūtu visām grūti aizsniedzamām vietām. Tāpat
ir nopērkams speciāls zobu diegs, kas paredzēts brekešu gadījumā
un būs ērtāk lietojamas. Savukārt mutes dobuma skalošanas
līdzekļus var lietot pēc zobu tīrīšanas, lai stiprinātu zobu
emalju.
Aptiekā ir nopērkams arī ortodontisks vasks brekešu
lietotājiem. Tas ir bez garšas un uzklājams stiprinājuma vietām,
lai mazinātu mutes gļotādas kairinājumu. Ja šaubāties, kādu
produktu izvēlēties, droši vērsieties pie farmaceita, kas
palīdzēs kopšanas līdzekļu izvēlē.
Breketes un zobu veselība
Ārste atzīst – patiešām valda mīts, ka breketes bojā
zobus. Taču ir jāsaprot, ka pašas breketes ir neliels metāla vai
keramikas gabaliņš, ko ar speciālu materiālu pielīmē pie zoba,
un tas pašu zobu nekādā veidā nebojā. Zobus bojā tieši
aplikums, kas ļoti izteikti krājās ap aparatūru un netiek
notīrīts. Laba zobu higiēna ir absolūti nepieciešama regulācijas
laikā, jo, ja netiks rūpīgi notīrīti visi zobi, tie strauji
bojāsies, asiņos smaganas un tas radīs vēl veselu virkni blakņu.
Tāpēc, ja pacienta higiēna jau pirms plānotās ārstēšanas ar
breketēm ir ļoti slikta, ārsts var pat atteikt zobu regulāciju un
to varēs uzsākt tikai tad, kad pacients būs iemācījies un sevi
disciplinējis ikdienā tīrīt zobus. Īpaši tas attiecas uz
jauniešiem, kuri ar zobu tīrīšanu bieži slinko.
Savukārt, ja ir vēlme papildus stiprināt zobus, farmaceite I.
Priedniece iesaka – zobu un kaulu veselībai īpaši noderēs
uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir D vitamīns un kalcijs.
Brekešu veidi – kuru izvēlēties?
Vēlamo rezultātu var sasniegt vienlīdz labi ar visa veida
breketēm pieredzējuša speciālista rokās, tādēļ tas, kādas
breketes pacients izvēlas, ir vairāk gaumes un finansiālais
jautājums, un tas tiek izrunāts ar ortodontu, plānojot ārstēšanu,
stāsta I. Jankovska.
Visbiežāk izmantotās un zināmās ir metāla breketes.
Tās tiek izgatavotas no augstvērtīgu metālu sakausējuma un ir
finansiāli vislētākais variants, bet noteikti ne sliktākais. Otrs
bieži pielietotais brekešu veids ir estētiskās breketes,
kuras izgatavo no keramikas vai sintētiskā safīra. Tās
galvenokārt izvēlas pacienti, kuriem ir svarīgi, lai aparatūra
būtu pēc iespējas nemanāmāka. Trešais veids ir lingvālās
breketes. Tās tiek līmētas uz zoba no mēles puses, līdz ar
to tās nav redzamas. Šīs ir dārgākais variants, jo breketes tiek
izgatavotas katram pacientam individuāli no zelta sakausējuma.
Vēl viens diezgan populārs variants ir arī pašliģējošās
breketes. Tās tiek izgatavotas gan no metāla, gan keramikas, un
loks brekešu sistēmā tiek stiprināts nevis ar gumiju vai metāla
ligatūru, bet gan ar speciāla mehānisma palīdzību, kas
iestrādāts breketē.
Tomēr pašreiz visjaunākā un modernākā metode zobu
regulācijai ir izņemamās zobus taisnojošās kapes. Šīs kapes ir
pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes.
Katru kapi valkā 10-14 dienas un tad liek nākamo, tā pakāpeniski
koriģējot sakodienu. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kapes ir
jānēsā vismaz 22 stundas diennaktī, izņemot tās tikai ēšanas
laikā un tīrot zobus. Kapju skaits un ārstēšanas ilgums būs
atkarīgs no tā, cik nelīdzeni ir zobi – tās var būt 10-15
kapes vai pat 45 un vairāk sarežģītos gadījumos.
Process un rezultāts
Pati brekešu fiksācija uz zobiem ir pilnībā nesāpīgs
process. Zobu sāpīgums un jutīgums var parādīties pēc pāris
stundām, kad sākas izmaiņas šūnu līmenī. Sāpju intensitāte
ir atkarīga no katra pacienta sāpju sliekšņa – dažiem nesāp
gandrīz nemaz, citiem sāp vairāk. Vidēji šīs sajūtas
saglabājas pirmās 3 līdz 7 dienas pēc brekešu uzlīmēšanas.
Veicot ārstēšanu, ir nepieciešamas regulāras vizītes vidēji
reizi 2-3 mēnešos, kad tiek mainīts loks brekešu sistēmā. Arī
pēc šīm vizītēm var būt neliels zobu sāpīgums (vienu divas
dienas). Tomēr, ja pacients jūt lielu diskomfortu sāpju dēļ,
ieteicams iedzert pretsāpju medikamentus.
Regulācijas laikā nav ieteicams ēst cietu barību, piemēram,
riekstus, burkānus, sausiņus, jo ir iespējams, ka, uzkožot uz kā
cieta, no zoba atlīmēsies brekete. Jāizvairās arī no lipīgām
lietām – čipsiem, cepumiem, īrisu konfektēm, želejkonfektēm,
jo tās ļoti saķeras ap breketēm un ir grūti notīrāmas.
Ārstēšanas ilgums galvenokārt ir atkarīgs no sakodiena
korekcijas sarežģītības pakāpes, tomēr jārēķinās, ka vidēji
tas var prasīt pusotru līdz divus gadus, bet sarežģītos
gadījumos tie var būt arī trīs un vairāk gadi.
Kas notiek pēc noņemšanas?
Kad zobi ir iztaisnoti un ir iegūts vēlamais efekts, seko
pēdējais, ne mazāk svarīgais zobu taisnošanas etaps –
retensijas jeb rezultātu nostiprināšanas periods. Zobiem pēc
regulācijas ir vēlme atgriezties savā iepriekšējā pozīcijā
un, lai tas nenotiktu, pēc sakodiena korekcijas būs jālieto
retensijas aparatūra, kas noturēs zobus esošajā pozīcijā.
Retensijas aparatūra var būt gan izņemama – retensijas kape, gan
fiksēta – metāla stieplīte, ko no iekšpuses pielīmē
priekšējiem sešiem zobiem. Retensijas kape pirmo gadu pēc zobu
regulācijas obligāti jālieto katru nakti. Pēc gada kapi jāturpina
nēsāt katru otro nakti, ar laiku pamazām samazinot nēsāšanas
biežumu.
Ārste uzsver – cilvēka organisms ir dinamiska struktūra un
tajā izmaiņas notiek visu mūžu. Arī zobi dzīves laikā nedaudz
maina savu pozīciju, neatkarīgi no tā, vai ir bijusi to
regulācija, un gribam mēs to vai nē. Tādēļ, ja gribas saglabāt
iegūto rezultātu, retensijas kape jālieto praktiski visu mūžu
vismaz reizi nedēļā.
