Saskaņā ar Pasaules
Veselības organizācijas datiem 60-85% cilvēku pasaulē dzīvo mazkustīgu
dzīvesveidu, padarot to par vienu no nopietnākajām, nepietiekami risinātajām
mūsdienu veselības problēmām. Mazkustīgs dzīvesveids īpaši aktuāls kļuvis
pandēmijas laikā, kad sēžot pavadām dažkārt pat lielāko dienas daļu. Ko
ilgstoša sēdēšana nodara mūsu ķermenim un kā tas ietekmē locītavas, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Ko organismam var nodarīt
ilgstoša sēdēšana?
Biroju darbinieki, šoferi un citu profesiju
pārstāvji, kuri ikdienu pavada statiskā pozā, ir visvairāk pakļauti ar sēdēšanu
saistītajām veselības problēmām. Ilgstoši sēžot, tiek nospiesta kāju aizmugure,
sēžas nervs, traucēta apasiņošana un limfas attece. Ķermenis parasti nespēj
noturēt sevi pareizā pozīcijā, muskuļi pēc laika nogurst, kakls un pleci
sagumst uz priekšu, rodas pārslodze kaklam un krūšu muskuļiem. Rodas sāpes gan
muguras, gan plecu joslā un tiek saspiesti iekšējie orgāni, kas savukārt traucē
to pilnvērtīgai funkcionēšanai. Arī celulīts, kas ir daudzu sieviešu
izaicinājums, lielākoties ir ilgstošas sēdēšanas sekas, kura ārstēšanai, bez
speciālām pretcelulīta procedūrām, būtu jāpārlūko savs dzīvesveids, ieviešot
tādus jaunus paradumus kā pašmasāža, vienlaikus atsakoties no dažiem nevēlamiem
ēdieniem un kaitīgajiem ieradumiem.
Ilgstoša sēdēšana rada arī asins
sastrēgumu mazā iegurņa rajona orgānos, veidojot muskuļu atrofiju, kas izmaina
kālija un kalcija jonu patēriņu. Papildu tam pasliktinās orgānu apgāde ar skābekli
un šķidrumu apmaiņa organismā, ko var papildināt galvas reiboņi, kā arī sāpes
mugurā un kājās. Ilgstošas sēdēšanas rezultātā mazinās plaušu tilpums, elpošana
kļūst seklāka, kas apgrūtina skābekļa piegādi asinīm, plaušām un citiem
svarīgiem orgāniem. Līdz ar to, ja parasti sēžam, lai darbinātu smadzenes, tad tomēr
skābekļa trūkuma dēļ notiek pretējais.
Kā sēdēšana ietekmē locītavas?
Viens no biežākajiem locītavu slimību
cēloņiem ir mazkustīgums un ilgstoša sēdēšana. Locītavas kopā satur muskuļi un
saites, tāpēc tiem jābūt spēcīgiem. Ja saites un muskuļi ir vāji, locītavām
tiek lielāka slodze, kas negatīvi ietekmē ceļus un gūžas. Ikvienam cilvēkam
neatkarīgi no vecuma vingrošana ir labākais profilakses līdzeklis locītavu
veselībai. Ja tās nekustina, tad stīvums piezogas krietni agrāk, nekā gribētos.
Lai neiedzīvotos mazkustīgā dzīvesveidā,
ieteicams savu ikdienu papildināt ar tādām aktivitātēm, kas nāks par labu ne
tikai ķermenim, bet arī garam. Piemēram, izmēģinot ilgas pastaigas, nūjošanu,
riteņbraukšanu vai peldēšanu. Svarīgi sākt ar zemu slodzi un maziem attālumiem,
tos palielinot pakāpeniski, citādi locītavām iespējams nodarīt kaitējumu.
Nedrīkst aizmirst arī par iesildīšanos – tā ne tikai sagatavos muskuļus gaidāmajai
slodzei, bet ir nozīmīga arī locītavu labsajūtai.
Ko darīt, ja nevar nesēdēt?
Ilgstoša sēdēšana krēslā ir nedabīga, tā
negatīvi ietekmē iekšējos orgānus. Lai no tā izvairītos, vienlaikus nodarbinot
arī muskuļus un pat dedzinātu kalorijas, ieteicams strādāt stāvot kājās. Ne
velti arvien lielāku popularitāti iemantojuši ergonomiskie darba galdi, ko
iespējams no parasta galda pārvērst par stāvgaldu. Ja tomēr darbu nepieciešams
veikt sēdus, tad ilgstošu sēdēšanu noteikti nepieciešams kompensēt ar kustībām
– vismaz reizi pusstundā pastaigājot vien pāris minūtes pa telpu un, ja
nepieciešams, arī kārtīgi izstaipoties un izkustinot locītavas, lai palīdzētu
tām saglabāt pietiekamu locītavu kustību amplitūdu. Sēdoša darba veikšanai
svarīga ir arī pareiza apavu izvēle – svarīgi valkāt ērtus, zemu papēžu
apavus ar lielu amortizāciju. Savukārt pie darba galda ieteicams izvietot
speciālu kāju paliktni, tādējādi nodrošinot to, ka kājas atrodas augstākā
līmenī, mazinot vēlmi tās sakrustot. Papildu tam, kaut neliela, bet regulāra
izkustēšanās uzlabos cilvēka vispārējo veselību un pašsajūtu, kā arī uzlabos
vielmaiņu un nakts mieru.
Ko iesaka farmaceits?
Visam organismam, tostarp locītavām,
kauliem un muskuļiem, ir nepieciešamas ne vien regulāras fiziskās aktivitātes,
bet arī pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kurā būtu pietiekams daudzums
olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu. Farmaceite
Zane Melberga skaidro, ka papildus tam ar vecumu organisma locītavu skriemeļi nolietojas un
cilvēks var sākt izjust sāpes kustoties. Tādēļ, ja domājat par papildu uztura
bagātinātāju lietošanu uzturā, tad to sastāvā meklējiet glikozamīnu,
hondroitīnu un C vitamīnu. No tiem glikozamīns piedalās locītavu virsmu,
cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa
un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Hondroitīns ir
dabisks polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Savukārt C vitamīns
veicina kolagēna veidošanos, nodrošinot normālu kaulu un skrimšļu darbību.
