Pāragra dzimumnobriešana, menstruālā kalendāra nepildīšana,
kavēšanās izmantot valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka
papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas arī ar dzemdes
kakla vēzi, – bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka stāsta, kurām
pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša
uzmanība.
– Ar kādām problēmām meitenes pusaudžu vecumā visbiežāk
vēršas pie jums pēc padoma?
– Ja līdz pubertātes vecumam pārsvarā nāk ar iekaisumiem,
kaunuma lūpu salipumu, iedzimtām patoloģijām vai pārāk agrīnu
dzimumnobriešanu, tad pusaudžu vecumā aktuāli kļūst jautājumi
par menstruāciju sākšanos, neregulārām mēnešreizēm, reizēm
meitenēm ir kādas hroniskas veselības problēmas, kas mēdz
izraisīt arī ginekoloģiska rakstura traucējumus.
KAS IR AGRĪNA DZIMUMNOBRIEŠANA?
– Par to, ka pubertāte tagad sākas agrāk, runā daudz, bet
kas īsti skaitās pārāk agrīna dzimumnobriešana?
– Ja dzimumpazīmes parādās līdz 8 gadu vecumam –
apmatojums uz kaunuma paugura vai padusēs, krūšu palielināšanās,
arī menstruācijas –, tās ir situācijas, kad jāvēršas pie
bērnu ginekologa, jo nepieciešama izmeklēšana, ultrasonogrāfija,
asins analīzes, lai atrastu agrīnas dzimumnobriešanas cēloni.
Protams, jāseko arī līdzi tam, cik strauji dzimumnobriešana
notiek. Ja tā sākas agri, bet noris lēni, tas mūs nesatrauc tik
ļoti kā dikti straujš dzimumattīstības process, ko dažkārt
nepieciešams piebremzēt ar medikamentiem. Šobrīd tiešām redzam,
ka meitenes kopumā nobriest agrāk.
– Ar ko tas saistīts?
– Teorijas dažādas, viena konkrēta cēloņa nav, bet iemesls
var būt liekais svars. Taukšūnas jau nav tikai tauku depo, bet gan
endokrīns orgāns, kas izstrādā dažādas bioloģiski aktīvas
vielas, hormonus, kas var paātrināt arī dzimumattīstības sākumu.
Bez vainas nav arī tas, ka mums ir augstāka dzīves kvalitāte,
labāks uzturs, kas var ietekmēt ātrāku dzimumattīstības sākumu,
kā arī apkārtējā vidē sastopamās ķīmiskās vielas, ko sauc
par endokrīnajām jaucējvielām, dažādi pesticīdi, plastmasa,
kas dzimumnobriešanu var paātrināt.
– Kas notiek, ja pāragru pubertātes sākšanos ignorē un pie
ārsta neatnāk?
– Vislielākais risks ir, ka meitenes var neizaugt tik garas, kā
daba viņām paredzējusi, augšana apstājas, piemēram, pie 1,30
vai 1,40 metriem. Otrs risks – vecumam neatbilstoša, seksualizēta
uzvedība, psiholoģiskas un sociālas problēmas, ko izraisa izjūta,
ka meitene nav iederīga vienaudžu vidū. Protams, būtu jāizslēdz
arī cits nopietns cēlonis, jo agrīnu pubertāti mēdz izraisīt
arī audzēji.
PIRMĀ VIZĪTE PIE GINEKOLOGA
– No kāda vecuma meitenei vajadzētu pirmo reizi doties pie
ginekologa uz profilaktisku apskati?
– Tāpat kā mēs neejam pārbaudīt nieres, ja mums viss ir labi
un sūdzību nav, arī ginekoloģiskie orgāni nav jāpārbauda, ja
meitene jūtas labi un ne par ko nesūdzas. Ja nav sūdzību,
jautājumu par kontracepciju, pirmo reizi pie ginekologa jānāk 25
gadu vecumā, kad sākas dzemdes kakla vēža skrīnings.
Menstruācijas pirmos trīs gadus var būt neregulāras, bet, ja tās
ir ļoti stipras, ilgstošas, sagādā diskomfortu, tad gan nevajag
mocīties un gaidīt, bet jāmeklē ārsta padoms. Arī tad, ja
mēnešreizes nav sākušās līdz 15 gadu vecumam vai nav nekādu
dzimumnobriešanas pazīmju (krūtis, apmatojums) līdz 13 gadu
vecumam, šis būtu uzskatāms par gana pamatotu iemeslu, kāpēc
vizīti pie ginekologa neatlikt. Un vēl – māciet meitām, ka
obligāti jāievieš menstruālais kalendārs, tiklīdz sākas
mēnešreizes! Tajā atzīmē menstruāciju dienas un skaita
menstruālo ciklu – no mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo
mēnešreižu pirmajai dienai. Normāls cikls ir no 21 līdz 35
dienām. Tad gadās situācija, ka meitene atnāk pie ārsta, stāsta,
ka cikls ir neregulārs, bet nekāda kalendāra nav, nevienu datumu
nosaukt nevar. 90% meiteņu šāda kalendāra nav, un tā ir
problēma.
– Nav, jo nesaprot, kas tieši šajā kalendārā būtu
jāskaita?
– Menstruācijas vispār nav pusaudzes primārajā uzmanības
lokā, tā nav prioritāte. No vienas puses, tas ir saprotami un
normāli. Ja pusaudzei mēnešreizes ir prioritāte, par to tiek
nemitīgi domāts, visticamāk, kaut kas ar ciklu nav kārtībā –
vai nu mēnešreizes ir par ilgu, vai par stipru, vai par sāpīgu.
Tomēr ir svarīgi izglītot un topošajām sievietēm ieaudzināt,
ka sievietei menstruāciju kalendāram jābūt tikpat pašsaprotamai
lietai kā zobu tīrīšana. Turklāt tagad ir pieejamas dažādas
aplikācijas telefonā, kur šādu kalendāru var izveidot, –
atliek vien ar pirkstu iebakstīt punktiņu tajā dienā, kad sākas
mēnešreizes. Tas aizņems trīs sekundes! Te gan ir cita problēma
– telefoni reizēm mēdz pazust, aplikācijas gadās izdzēst,
bet… vienalga mūsdienu meitenei lielāka traģēdija būs tad, ja
pazudīs viņas “Tik-tok” vai “Instagram” konts, nevis
menstruāciju kalendārs.
– Kāda jums kā ārstei ir sajūta, apzinoties, ka esat pirmā
ginekoloģe daudzu topošo sieviešu dzīvē?
– Tā ir liela atbildība, tāpēc, ja kādreiz kādu iemeslu dēļ
sadarbība ar pacienti nav izdevusies tik laba, kā cerēts, vienmēr
to ļoti pārdzīvoju. Ginekologs ir svarīgs speciālists sievietes
dzīvē, un būtiski, lai pirmā pieredze būtu laba.
– Tomēr jūs noteikti arī atceraties laiku, kad pēc
9. klases visām meitenēm bez izņēmuma bija jāiziet pirmā
obligātā apskate pie ginekologa…
– Par laimi, tā vairs nenotiek. Vēlos teikt tikai to, ka
meitenei, atnākot pie ginekologa pirmo reizi, bieži vien pietiek ar
sarunu, ar ultrasonogrāfiju caur vēderu, reizēm, ja nepieciešams,
ārsts apskata meitenes dzimumorgānus no ārpuses, arī krūtis. Uz
šī slavenā ginekoloģiskā krēsla, ja vien meitene nav dzīvojusi
dzimumdzīvi, pirmās vizītes laikā bieži vien nav nepieciešams
kāpt. Izmeklēšana notiek uz kušetes, mierīgos apstākļos, visu
cenšamies darīt ātri un pēc iespējas mazāk. Ja meitenei ir
sajūta, ka gribētos ārstam kaut ko pajautāt un uzzināt, bet
negribas nākt, jo bail, ka liks kāpt uz tā baisā krēsla un nez
ko briesmīgu darīs, vajag atnākt un tā arī ārstam pateikt –
ka negribu to krēslu. Citreiz patiešām varam noskaidrot problēmu
un piemeklēt risinājumu, pat nelūdzot pacientei izģērbties. Ja
apskate tomēr būtu ļoti nepieciešama, norunājam, ka atliksim to
uz nākamo vizīti, lai meitene var psiholoģiski sagatavoties. Šajā
darbā pieejai vienmēr jābūt radošai.
KAD UN KĀPĒC JĀVAKCINĒJAS PRET CPV
– Kad jūs savām pacientēm, jaunajām dāmām, vaicājat, vai
viņas ir dzirdējušas par valsts apmaksātu CPV vakcīnu, kas
pasargā no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, ko meitenes atbild?
– Aptuveni divas trešdaļas apgalvo, ka jau ir vakcinējušās
vai arī plāno to drīzumā darīt. Statistika gan rāda, ka
vakcinācijas aptvere pie mums ir nedaudz zem 60%, bet, lai sasniegtu
pūļa imunitāti un varētu būt mierīgi, ka šis vīruss neapdraud
mūsu bērnus, jāvakcinē vismaz 90%. Galu galā šis vīruss
izplatās ne tikai dzimumakta laikā – inficēšanās var notikt,
arī saskaroties ādai ar ādu vai ādai ar gļotādu, tātad arī
maigojoties, un tieši tāpēc piemērotākais laiks meitenēm
vakcinēties ir ap 12 gadu vecumu. Atgādinu, ka 12–17 (ieskaitot)
gadu vecām meitenēm kopš pērnā gada ir iespēja saņemt valsts
apmaksātu 9-valento vakcīnu, kas sargās pret deviņiem CPV tipiem.
– Vai citiem vārdiem – pagūt, pirms viņas satiek savu
sapņu puisi un sāk veidot attiecības?
– Tieši tā! Dažās valstīs meitenes pret CPV vakcinē jau no
deviņu gadu vecuma. Mammas reizēm saka: kādēļ vakcinēt –
meitai nemaz šobrīd vēl nav drauga! Tad paskaidroju, ka diez vai
brīdī, kad meitenei uzradīsies puisis, tas būs piemērotāks
laiks, lai teiktu: stop! Tagad dosimies vakcinēties, bet jūs tikmēr
neko nedariet, nekādas maigošanās, nekādas mīlēšanās!
Turklāt, ja vakcinējas līdz 15 gadu vecumam, jāsaņem divas
vakcīnas devas, bet pēc 15 gadu vecuma – trīs vakcīnas devas
(pirmā deva, pēc diviem mēnešiem otrā, pēc sešiem – trešā).
Ja meitenei šajā vecumā uzrodas draugs, visas iecerētās
seksuālās aktivitātes var nākties atlikt kā minimums uz pusgadu,
lai neriskētu ar veselību. Problēma ir tā, ka pagaidām mūsu
valstī pret CPV nevakcinē puišus, līdz ar to katra nevakcinētā
meitene ir pakļauta augstākam riskam. Ja vakcinētu puišus, arī
nevakcinēto meiteņu risks inficēties būtu mazāks.
– CPV visbiežāk saista ar dzemdes kakla vēzi, bet tas jau
nav vienīgais drauds…
– Jā, šī vakcīna sargā pret CPV vairākiem tipiem, un dzemdes
kakla vēzis ir tikai viena no bieži sastopamajām problēmām, ko
šis vīruss izraisa. Vīruss var izsaukt, piemēram, arī
dzimumorgānu kārpas, kas ir ļoti nepatīkama problēma, ģenitālā
trakta bojājumus (kondilomas), arī tādus audzējus kā anālās
atveres, vulvas un maksts vēzi, mutes un rīkles vēzi.
– Jums bieži nākas pārliecināt skeptiski noskaņotās
mammas, kas šaubās, vai viņu meitām šī vakcīna nepieciešama?
Kāda varbūt baidās no blaknēm?
– Reizēm meiteņu mammas par šo vakcīnu uzdod aizdomu pilnus
jautājumus, un vienmēr skaidroju, ka šī vakcīna ir gana
pārbaudīta, gana droša un efektīva un ka tai nav nekādas
saistības ar iespējamu neauglību nākotnē. Šobrīd populācijā
ir saņemtas jau 80 miljoni šīs vakcīnas devu. Ja būtu kādas
nopietnas vakcīnas izraisītas un apstiprinātas blakusparādības,
mēs par to tagad noteikti zinātu, bet nekā tāda nav. Varbūt
vienīgi mēdz būt jutīgums, sāpes, apsārtums vakcīnas vietā,
ir arī aprakstīti ģībšanas gadījumi meitenēm pusaudžu gados
pēc vakcīnas saņemšanas, bet domāju, ka jebkura adata šajā
vecumā to var izraisīt.
– Kamēr meitene vēl nav pieaugusi, lēmumu par labu
vakcinācijai primāri pieņem vecāki?
– Saskaņā ar Latvijas likumdošanu no 14 gadu vecuma bērns pats
var pieņemt lēmumus, tai skaitā par vakcināciju, bet,
nenoliedzami, vecākiem ir ļoti liela ietekme, kas nosaka pusaudža
izvēli potēties vai nepotēties. Arī es kā ginekoloģe cenšos
veicināt pusaudžu autonomiju, skaidrojot, ka šī vakcīna viņiem
pienākas gan pēc likuma, gan pēc būtības. Jāsaprot – ja
tiešām dzīves laikā gadīsies inficēties un saslimt ar dzemdes
kakla vēzi, slimība skars šo konkrēto meiteni, nevis viņas
mammu, kura pieņēma lēmumu meitu nevakcinēt. Pavisam nesen pie
manis bija kāda paciente. Viņas mammai 34 gadu vecumā pēc dzemdes
kakla vēža tika izņemti visi reproduktīvie orgāni. Kad jautāju
sievietei, vai jūsu meita vakcinēsies pret CPV, viņa atbildēja,
ka vēl nezina – domāsim, vēl mazliet pagaidīsim. Tas mani
tiešām pārsteidz – ko gan gaidīt? Šai pieaugušajai sievietei
vienkārši ir paveicies, ka 34 gadu vecumā viņa bija jau
dzemdējusi, tikusi pie saviem bērniem, bet daudzām ap šo vecumu
bērnu vēl nav, un tik nopietna slimība kā dzemdes kakla vēzis
var būtiski ietekmēt sievietes iespēju palikt stāvoklī nākotnē.
Šobrīd valsts šo vakcīnu apmaksā meitenēm no 12 līdz 17
(ieskaitot) gadu vecumam. Protams, vakcinēties var jebkurā vecumā,
bet pētījumos pierādīts, ka vakcīna ir visefektīvākā līdz 27
gadu vecumam. Tiesa, pēc 17 gadu vecuma par vakcīnu jāmaksā
pašiem, un viena deva maksā ap 130 eiro. Rēķiniet paši, ko par
šo naudu sev varētu nopirkt, jo pēc 15 gadu vecuma jau ir
nepieciešamas trīs vakcīnas devas.
