Turpinoties vasarīgiem laikapstākļiem, arvien vairāk
iedzīvotāju izvēlas pavadīt savu brīvo laiku pie ūdenstilpnēm.
Lai arī karstā dienā atveldzēšanās ūdenī ir ļoti patīkama,
jābūt uzmanīgiem, jo tā var sagādāt arī dažādas veselības
problēmas. Par saslimšanām, kas var būt tieši saistītas ar
peldēšanos, un padomiem, kā no tām izvairīties, stāsta
farmaceite Anna Kivleniece.
Vasarā biežāk tiek runāts par saules izraisītām veselības
problēmām – apdegumiem un pārkaršanu, taču, arī peldoties,
jābūt vērīgiem. Saslimšanas, kuras var izraisīt peldēšanās,
ir dažādas – visbiežāk tas ir auss iekaisums, sievietēm arī
urīnceļu iekaisums, bet tikpat bieži iedzīvotāji sūdzas arī
par alerģisku reakciju uz ādas, kas pamanīta tieši pēc
peldēšanās.
Viena no izplatītākajām saslimšanām, kas saistīta ar
peldēšanos, ir infekciozs auss iekaisums jeb otīts – bieži
dēvēts arī par peldētāja ausi, jo vairumā gadījumu iekaisums
tiek iegūts tieši vasarās pēc peldēšanās. Ārējā ausī
iekļūstot ūdenim, smiltīm un citiem svešķermeņiem, rodas
labvēlīga vide, kur vairoties dažādiem mikroorganismiem.
Iekaisuma veidošanos pastiprina arī nepareiza ausu tīrīšana,
skrāpējumi auss ejā un ilgstoša austiņu lietošana. Lai
izvairītos no iekaisuma, ausis jāmazgā un jātīra tikai tik
dziļi, cik var aizsniegt ar pirkstu, tās jāslauka vai jātīra ar
dvieli vai salveti. Peldoties jācenšas izvairīties no ūdens
iekļūšanas ausīs, bet, ja tas nav iespējams, pēc peldes ar
dvieli jānosusina auss ārēja daļa.
Ja auss sāp vairāk nekā diennakti, jādodas pie ārsta, lai
pārliecinātos, ka tas nav kāds progresējošs iekaisums, savukārt
izdalījumi no auss liecina jau par ielaistu iekaisumu. Pie ārsta
jādodas arī tad, ja sāpēm pievienojas temperatūra un slikta
dūša. Pastāv mīts, ka, ja sāp auss, tajā jāievieto ģerānijas
lapa, taču patiesībā ir tieši pretēji – to nevajadzētu
darīt, jo tās sastāvā esošajām vielām nav antibakteriālas
iedarbības un tās var pat apdedzināt auss eju vai iesprūst tajā.
Nestaigāt ar slapju peldkostīmu
Arī urīnceļu iekaisumi
ir saslimšana, kas biežāk piemeklē vasarā. Ar tiem biežāk
slimo sievietes, jo sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks un tajā
vieglāk var iekļūt dažādi mikroorganismi. Urīnceļu iekaisumu
provocē strauja temperatūras maiņa – karsts gaiss un vēss
ūdens, staigāšana ar slapju un vēsu peldkostīmu –, kā arī
novājināta imūnsistēma. Lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma,
vēlams pirms peldēšanās sezonas sākuma norūdīt organismu,
piemēram, dodoties kontrastdušās. Tāpat svarīgi neiet ūdeni
sakarsušam, sasvīdušam un pēc peldes vienmēr noslaucīties. Ar
slapju peldkostīmu jācenšas staigāt pēc iespējas īsāku laiku
– saulē peldkostīms izžūs ātri, taču, ja tas pietiekami ātri
nenožūst, mitrais audums notur zemāku ķermeņa temperatūru un
iespējams viegli saaukstēties.
Parādoties pirmajiem simptomiem – velkošām sāpēm, biežai
urinēšanai, dedzināšanai urīnpūslī, īpaši urinēšanas
beigās –, ieteicams lietot vairāk šķidruma, vismaz divus litrus
ūdens dienā. Papildus var lietot arī ārstniecisko augu tējas,
kas labvēlīgi ietekmē urīnceļus, piemēram, miltenes lapas,
brūklenes lapas, bērza lapas un pumpurus, kumelīti, tīruma kosu.
Šīs tējas labi noder urīnpūšļa skalošanai, palīdzot mazināt
kaitīgo baktēriju koncentrāciju. Ja baktērijas nav savairojušās
lielā daudzumā, lietojot uzturā dzērvenes un ārstniecisko augu
tējas, iekaisums pāriet, taču, ja nav uzlabojumu divu dienu laikā
vai sāpes pāriet uz muguras lejasdaļu un simptomiem pievienojas
temperatūra, jādodas pie ārsta.
Novērtēt ūdens kvalitāti
Lēni tekošos vai stāvošos ūdeņos, kuros mīt arī putni un
ūdensdzīvnieki, ir lielāka iespēja savairoties mikroskopisko
parazītu kāpuriem, kuri cilvēkiem ar jutīgāku ādu pēc peldes
var izraisīt izsitumus. Šos alerģiskos izsitumus mēdz dēvēt par
“peldētāju niezi” jeb cerkāriju dermatītu. Lai no izsitumiem
izvairītos, iepriekš jāpārliecinās par peldvietas ūdens
kvalitāti – vizuāli jānovērtē, vai ūdenī nav manāmas
piesārņojuma pazīmes, piemēram, zilaļģe, tāpat jāpārliecinās,
ka ūdenstilpnes tuvumā netiek baroti putni. Vislabāk izvēlēties
oficiālās peldvietas, kurās regulāri tiek veikti arī ūdens
kvalitātes mērījumi, un izvairīties no peldēšanās karjeros vai
ezeros ar stāvošu ūdeni. Pēc peldes vienmēr kārtīgi
jānoslaukās ar dvieli, ja iespējams – jānoskalojas dušā, un
pēc tam jāsasmērē āda ar nomierinošu losjonu. Ja tomēr ir
parādījušies izsitumi, tos nedrīkst kasīt, bet vēlams sasmērēt
ar kādu pretalerģijas krēmu. Ja nieze pastiprinās, nepieciešams
sazināties ar ārstu.
