Zāļu
valsts aģentūra informē, ka līdz
20. janvārim Latvijā ir saņemti 14 ziņojumi par novērotām
iespējamām “Pfizer/BioNTech” Covid-19 vakcīnas blaknēm pēc otrās
devas saņemšanas. Šajā
laikā ar otro vakcīnas devu Latvijā vakcinēti 2 126
cilvēki,
līdz
ar to par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Pēc
otrās vakcīnas devas ievadīšanas tādas reakcijas kā sāpes un
pietūkums injekcijas vietā, nogurums, drudzis un muskuļu sāpes
var izpausties biežāk, nekā pēc pirmās vakcīnas devas, tas
saistīts ar imūnas atbildes veidošanās mehānismu. Šīs
reakcijas nav saistītas ar Covid-19 infekciju, jo Covid-19 vakcīnas
ir nedzīvas un nespēj ierosināt īstu infekciju.
No
2020. gada 28. decembra, kad Latvijā tika uzsākta vakcinācija pret
Covid-19, līdz 2021. gada 20. janvārim ir vakcinēti 16
278
cilvēki.
Kopējais veikto vakcināciju skaits bijis 18 404,
kas ietver
gan vakcināciju ar pirmo, gan ar otro devu. Šajā
laika posmā Zāļu valsts aģentūrā kopumā ir saņemti 60
ziņojumi
par Covid-19 vakcīnu blaknēm, tai skaitā 5 ziņojumi par “Moderna”
izstrādātās vakcīnas blaknēm un 55 ziņojumi par Pfizer/BioNTech
vakcīnas blaknēm. Jāņem
vērā, ka vakcinācija pret Covid-19 ar “Moderna” izstrādāto vakcīnu
Latvijā ir uzsākta 2021. gada 13. janvārī, bet ar “Pfizer/BioNTech”
vakcīnu – 2020. gada 28. decembrī.
Saņemto
ziņojumu analīze liecina, ka galvenokārt
ziņots par jau zināmām un lietošanas instrukcijā norādītām
Covid-19 vakcīnu blaknēm, kas ir vieglas un parasti pārgāja 1 –
2 dienu laikā.
Visbiežāk norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas
vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, vispārējas
sūdzības par nogurumu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru,
drudzi, galvassāpēm, sliktu dūšu, locītavu un muskuļu sāpēm,
kā arī ādas jutīgums, rīkles kairinājums un tirpšanas sajūta.
Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī
citu vakcīnu lietošanas gadījumā.
Jau
ziņots, ka Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā Covid-19 vakcīna
“Comirnaty”, ko izstrādājuši uzņēmumi “Pfizer” un “BioNTech”,
paredzēta koronavīrusa (Covid-19) infekcijas novēršanai personām
vecumā no 16 gadiem, bet uzņēmuma “Moderna” izstrādātā
vakcīna – personām vecumā no 18 gadiem. Klīniskajos pētījumos
ar vakcīnu “Comirnaty” kopumā piedalījās aptuveni 44 000
cilvēku. Savukārt “Moderna” vakcīnas klīniskos pētījumos
piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku. Pētījumos abas vakcīnas
uzrādīja teju identisku iedarbīgumu (jeb 95 % – “Pfizer” un “BioNTech”
vakcīna un 94% – “Moderna” vakcīna) simptomātiskas slimības
novēršanai, un šīs vakcīnas atbilst visām stingrajām drošuma
prasībām. Jāuzsver,
ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā,
ja Eiropas Zāļu aģentūra saņem uzticamus un pārliecinošus
zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt
pārsniedz riskus.
Saskaņā ar ES izstrādāto nepārtrauktas Covid-19 vakcīnu
drošuma uzraudzības plānu šo vakcīnu uzraudzība tiks veikta
ievērojami intensīvāk nekā citām zālēm, lai nodrošinātu
jaunas drošuma informācijas ātru identificēšanu, apkopošanu un
analīzi. Turklāt reģistrācijas īpašniekam reizi mēnesī
jāiesniedz Eiropas Zāļu aģentūrā drošuma ziņojums par
saņemtiem blakņu ziņojumiem, jāturpina iesāktie un
jāuzsāk jauni pētījumi Covid-19 vakcīnu drošuma un
efektivitātes uzraudzībai pēc to apstiprināšanas. Līdz ar to
dati par vakcīnas lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Šie
pasākumi arī ļaus normatīvā regulējuma iestādēm ātri
izvērtēt jaunākos datus no dažādiem informācijas avotiem un
nepieciešamības gadījumā veikt visas nepieciešamās
reglamentējošas darbības sabiedrības veselības aizsardzībai.
Zāļu valsts aģentūra aicina pacientus vērsties pie sava
ārsta, ja pēc vakcīnas saņemšanas rodas bažas par novērotajām
blaknēm. Gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par
konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blaknēm
Zāļu valsts aģentūrai. Ziņojumu var iesniegt arī elektroniski
Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē www.zva.gov.lv > “Ziņot
par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm un biovigilanci”.
