Tūlīt jau Ziemassvētki, brīvdienas
un arī vērienīgās Jaungada svinības. Lai ikvienam šis laiks,
ko pavadām kopā ar mīļajiem, būtu sirdssilts, priecīgs un
drošs, aicinām ieklausīties Neatliekamās medicīnas palīdzības
dienesta (NMPD) mediķu ieteikumos.
Svētkos, kad visapkārt valda kņada
un māja ir pilna ar ciemiņiem, slimnīcā daudz biežāk nogādājam
mazus bērnus ar smagiem apdegumiem, kas gūti mājās. Parasti bērni
applaucējas, uzraujot sev virsū uz galda malas atstāto karstā
dzēriena krūzi, aiz elektrības vada paraujot tējkannu, virtuvē
tiekot klāt karstiem katliņiem vai pannām. Savukārt zīdaiņi ar
smagiem apdegumiem slimnīcā visbiežāk nonāk tāpēc, ka vecāki
malko kafiju vai tēju, turot mazuli klēpī un bērnam, pastiepjot
rociņu pēc krūzes, karstais šķidrums uzlīst virsū. Tāpat
aicinām nepieļaut, ka mazi bērni paliek vieni telpās, kur ir
iedegtas svecītes, elektrisko lampiņu virtenes vai viegli pieejami
stikla eglīšu rotājumi. Mūsu pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad
nepieskatīti mazuļi var nokost un norīt eglīšu rotājuma gabalu
vai gūt elektrotraumu, spēlējoties ar elektrisko lampiņu
virtenēm.
Gada nogalē pirotehnika mediķiem
sagādā vislielākās raizes. Lai gan no traumām, kas gūtas ar
pirotehniku, mēs varētu izvairīties, nav bijis neviens gads, kad
kāds šādi nebūtu nopietni cietis. Piemēram, pērn gadu mijā
smagi cieta trīs cilvēki, bet gadu iepriekš cietušo skaits bija
rekordliels – 12 cilvēki. Tāpat gadu no gada vērojami gadījumi,
kad ar pirotehniku cilvēki traumējas arī vairākas dienas pirms
vai pēc pašas Jaungada nakts.
Visbiežāk pirotehnika cietušajiem
sprāgst rokās vai trāpa sejā, kājās. Ļoti bieži traumas ir
smagas un atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi. Cilvēki
gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu
lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem. Tāpat arī
plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām
pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u.c.
Lielākoties negadījumos vainojama
neuzmanība un pārgalvība – pirotehnikas palaišana alkohola
reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, tās
palaišana, turot to rokās. Arī instrukcijas neievērošana –
mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās
labošana pirms palaišanas, nepareiza tās novietošana, pavēršana
pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām. Tāpat dažkārt
pirotehnika tiek glabāta bērniem pieejamās vietās vai arī viņiem
tiek atļauts palaist raķeti.Ievēro mērenību, lietojot
alkoholiskos dzērienus
NMPD izsaukumu statistika liecina, ka
svētkos lielākoties traumas un negadījumi notiek alkohola reibumā.
Ierasti ir lūzumi, galvas traumas, plēstas, dziļas brūces pēc
kritieniem, arī vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi, krītot
no liela augstuma – balkoniem, kāpnēm. Tāpat katru gadu cilvēki
slimnīcā nonāk ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, kas gūti
alkohola reibumā iemiegot uz ielas, dodoties mājās no svinībām.
Tāpēc atceries – alkohola reibums iet roku rokā ar pārgalvību,
dara mūs neuzmanīgus un var būt cēlonis traģēdijām.
Gatavojoties svētkiem, NMPD mediķi
iesaka sarūpēt ne vien dāvanas saviem mīļajiem, bet arī
“aptieciņu” ar sev nepieciešamajiem medikamentiem. Neviens
neplāno saslimt, taču gatavam dažādām situācijām jābūt –
vīrusiem nav brīvdienu, un tie svētkus nesvin. Jo īpaši būtiski
-“aptieciņas” saturs jāpārskata cilvēkiem, kuri slimo ar
hronisku saslimšanu. Par to, vai ikdienā nepieciešamie medikamenti
un zāles krīzes brīžiem ir pietiekamā daudzumā, jāpārliecinās
jau tagad, jo svētkos daudzviet aptiekas var būt slēgtas vai
strādāt saīsinātu darbalaiku.
Ja garajās brīvdienās tomēr gadās
saslimt, piemēram, ir temperatūra, klepus, iesnas vai gūta neliela
trauma, aicinām vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē pie
dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
Tāpat svētkos un brīvdienās mediķa padomu visu diennakti varēs
saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
