Darbavietās
bieži vien var nākties saskarties ar lielāku vai mazāku stresu.
Tāpat arī var gadīties dažādas problēmas, kas beigu beigās var
novest pie profesionālās izdegšanas, depresijas, vēl nopietnākām
mentālās veselības problēmām vai pašnāvības riskam. Kā
stāsta “Kognitīvi biheiviorālas terapijas centra” un krīžu
un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe un kognitīvi
biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa, pirmais solis problēmas
risināšanā ir saruna.
Mentālās
veselības trīs balsti
Lai
cilvēks
būtu harmonijā ar sevi, viņam dzīvē ir nepieciešami trīs
balsti: attiecības (ģimene, partnerattiecības, bērni, draugi,
kolēģi); profesionālā izaugsme (izglītība, darbs, profesionālā
izaugsme); pašattīstība (hobiji, intereses, laiks sev). Savukārt,
lai cilvēks labāk spētu pārvarēt stresu, emocionālu spriedzi,
spētu atjaunot resursus, nepieciešams: miegs, sabalansēts uzturs;
dienas režīms, attiecības un kontaktēšanās ar citiem;
aktivitātes. Tas nozīmē, ka, ja kāds no šiem elementiem
iztrūkst, tad pastāv lielāks risks iedzīvoties dažādās
mentālās veselības problēmās.
Pastāv
veidi, kā mentālās veselības problēmu risku darba vidē ir
iespējams samazināt. Ir jāspēj samērot slodzi un optimizēt
darba vidi. Arī neergonomiska darba vide, nepietiekams materiālais
nodrošinājums un liela slodze var kļūt par iemeslu veselības
problēmām. Tāpat nepieciešams nodrošināt atbalstu, ja tāds
nepieciešams. Liela nozīme ir arī profesionālām kolēģu
attiecībām un skaidrībai par to, kāda ir darbinieka loma
uzņēmumā.
Nevajag
uzņemties
“glābēja” lomu
Ja
tomēr
ir redzams, ka kolēģim ir nepieciešama palīdzība, jāsāk ar
sarunu. Pirmkārt, uzrunāt pašu kolēģi: „Esmu pamanījis, ka…
Ievēroju tevī izmaiņas… Vai un kā es varu tev palīdzēt? Mani
uztrauc tavs noskaņojums/uzvedība. Kā varu tevi
atbalstīt/palīdzēt?” Ir svarīgi aprunāties ar kolēģi un, ja
nepieciešams, pastāstīt, kur un kāda veida atbalstu var meklēt
un saņemt. Tāpat arī var piedāvāt iespēju pārrunāt ar darba
devēju vai personāldaļas speciālistu darba slodzes vai pienākumu
maiņu, ja darbs rada spriedzi, izdegšanu, bet pašam kolēģim ir
neērti par to runāt. Iedrošināt kolēģi pārrunāt veselības
jautājumu ar darba devēju vai tiešo darbu vadītāju, vai
personāldaļas speciālistu. Ja uzņēmumā ir organizācijas
psihologs-konsultants, tad iedrošināt kolēģi doties pie darba
vietā pieejamā speciālista.
Taču
jāatceras tas, ka kolēģiem nevajag uzņemties “glābēja”
lomu. Palīdzoši ir piedāvāt savu atbalstu, negaidot, ka kolēģis
to uzreiz pieņems. Ja kolēģis atsaka, tad nevajag uzspiest savu
palīdzību, bet gan atgādināt: „Labi, šobrīd nevajag, bet
zini, ja ir nepieciešams, noteikti pasaki man.” Ja iepriekš ir
bijušas kopīgas aktivitātes, hobiji ar šo kolēģi, tad var
aicināt tos atjaunot. Bet nevajag censties visu laiku „vilkt”
kolēģi, piemēram, darīt kolēģa vietā vai „piesegt”, jo tas
nepalīdz atveseļoties vai uzņemties iniciatīvu pašam cilvēkam,
kurš ilgstoši jūtas depresēts, nomākts, trauksmains.
Kur
meklēt
palīdzību?
Runāt
par mentālo veselību nav viegli. Tas var šķist pat biedējoši,
neērti. Taču šīs sarunas ir nozīmīgas cilvēkiem, kuriem ir
grūts laiks – krīze, traumas, saslimšana, emocionālas grūtības.
Tāpēc, pirms iesakāt kolēģim vērsties pie speciālista, labāk
sākumā viņu uzklausiet un aprunājieties. Lai uzsāktu veiksmīgu
sarunu, uzrunājiet kolēģi sirsnīgā un mierīgā veidā. Sarunai
jābūt dabiskai, nesamākslotai un nesasteigtai – aptuveni 10-15
minūtes garai. Kolēģi nevajadzētu pārtraukt vai steidzināt, bet
gan uzmanīgi uzklausīt. Neizrādiet savas emocijas, piemēram,
izbrīnu, nosodījumu. Labāk pajautājiet: “Ko tu vēlies, lai tev
palīdzu? Kā varu palīdzēt?”
Ja
kolēģis
runā par pašnāvības domām, dzīves bezjēdzību, pajautājiet
tieši: “Vai tev ir bijušas domas par pašnāvību?” Tas
ir mīts, ka runāšana par pašnāvību padara to vairāk iespējamu.
Nelietojiet neskaidrus izteikumus, piemēram: „Tu taču sev neko
nedarīsi? Nedari muļķības!” Ja kolēģis saka, ka grib izdarīt
pašnāvību, tad turpiniet sarunu un mudiniet kolēģi meklēt
palīdzību. To var saņemt, zvanot uz krīžu un konsultāciju
centra “Skalbes” atbalsta tālruni 67222922 vai 27722292 (visu
diennakti septiņas dienas nedēļā), sazinoties ar ģimenes ārstu
vai tuviniekiem (ģimenes locekļiem, tuviem draugiem). Arī cilvēki,
kuri satraucas par savu kolēģu mentālo veselību, var meklēt
palīdzību pie speciālistiem, zvanot uz tiem pašiem atbalsta
tālruņiem.
