“Ikdienā mēs, acu veselības profesionāļi,
joprojām ļoti bieži saskaramies ar klientu jautājumiem, kas mūs
nereti izbrīna. Saprotam, ka jo vairāk runājam, izglītojam
cilvēkus, jo mazākas ir bailes un varam atrast piemērotāko redzes
korekcijas metodi. Kā arī prieks, ka cilvēki arvien biežāk
griežas pie speciālista, lai pārliecināto vai ir nepieciešamas
brilles, ne tikai tad, kad jau skaidri zināms – redze ir krasi
pasliktinājusies.”
Par
tuvredzību un bērnu brillēm:
Mīts:
nepilna tuvredzības korekcija aptur tās progresēšanu.
Patiesība:
Nepilna tuvredzības korekcija var veicināt tās progresēšanu, kas
apstiprināts arī pētnieciskajos darbos.
Mīts:
Bērnam nevajag stipras brilles, lai acs pati strādā un redze gan
jau uzlabosies.
Patiesība:
Būtiski ir novērtēt, kas notiek ar abu acu kopredzi (binokulāro
redzi), tad izlemt par korekcijas līdzekli, risinājums katram tiek
meklēts individuāli kopā ar profesionāli.
Brilles,
ko lieto, lai labāk redzētu tuvumā:
Mīts:
Šādas brilles vēl vairāk sabojā redzi.
Patiesība:
Brilles nodrošina komfortablāku dzīvi un ir ērti un atbilstoši
konkrētā cilvēka redzei.
Mīts:
Sākšu lietot (lasīšanas) brilles, redze tikai pasliktināsies.
Patiesība:
Presbiopija
jeb vecuma tālredzība ir fizioloģisks process, tā ir
likumsakarīga. Reizēm ir vērts aizdomāties, nevajag ikdienā
mocīties, jo neuzliekot brilles tagad, ja pierādījusies
nepieciešamība, pēc gada jau būs nepieciešamākas tāpat – tikai
stiprākas.
Mīts:
Kamēr brilles nelietoju, acis tika galā, bet sāku lietot un jau
vairs nevaru bez tām iztikt.
Patiesība:
Lielā mērā tā ir sakritība, jo fizioloģisku procesu nevar
apturēt, tieši brilles ļauj acīm tikt galā ar redzes slodzi un
ātri pierodam pie komforta labi redzēt.
Mīts:
Negribu (pārāk) stipras brilles, labāk mazāku stiprumu
Patiesība:
Šādā gadījumā iespēja izvēlēties un labi noder ofisa
tipa brilles vai pielāgotas
pretnoguruma brilles. Pamatā būs iespēja skatīties caur mazāku
stiprumu, bet acu noguruma
gadījumā, vai kad smalkākas lietas jāredz, tad caur stiprāku.
Jāņem vērā, ka strādājot ar datoru ir cits attālums nekā
lasot, arī telefonā jāskatās citā attālumā. Tad vajadzētu
ofisa
brilles, caur kurām datorā varēs skatīties ar mazāku
stiprumu, bet, lasot smalko
drukāto tekstu, nepieciešamas stiprākas brilles.
Par
progresīvājām lēcām brillēs:
Mīts:
Progresīvās brilles nevajag, ja nevēlos tās lietot visu laiku.
Patiesība:
Progresīvās brilles nav obligāti jālieto visu laiku, bet tad,
kad tās uzliks, varēs redzēt visos attālumos.
Mīts:
Pie progresīvajām brillēm ir ļoti grūti pierast (tā teica
kaimiņš, radinieks, kolēģis).
Patiesība:
Ja izprot briļļu darbības principu un ievēro pareizas skatīšanās
ieteikumus, tad viss izdosies, īpaši, ja redzes pārbaudē ir
konstatēts, ka ir laba abu acu sadarbība. Sākotnēji pie visa
jaunā ir nedaudz jāpierod, arī pie jaunām brillēm.
Mīts:
No brillēm izveidojas pieradums un tad vajadzēs aizvien stiprākas
un stiprākas.
Patiesība:
Patiesībā pierodam pie komforta, ka nav jāmokās un ir ērti. Nav
jēgas lietot vājas brilles un visu laiku tāpat dzīvot
diskomfortā. Uzliekot brilles ir jābauda komforts un redzes
kvalitāte. Progresīvās brilles ir lielisks veids, lai neuztrauktos
par pierašanu pie stiprām brillēm, jo ir stipruma pāreja. Ko spēj
saskatīt caur mazāku stiprumu, to progresīvās brillēs varēs
skatīties vairāk caur augšējo briļļu lēcu daļu, savukārt,
kad pietrūkst asuma, tad tiek izmantota lēcas apakšējā –
stiprākā daļa.
Par
kontaktlēcām:
Mīts:
Man kontaktlēcas nēsāt nav iespējams, agrāk mēģināju, bet
nepatika, nederēja.
Patiesība:
Lēcu materiāli un dizaini visu laiku pilnveidojas, iespējams,
šobrīd var piemeklēt atbilstošu kontaktlēcu, kura derēs un
neradīs diskomfortu.
Mīts:
Kontaktlēcu lietošanai esmu par vecu.
Patiesība:
Vecums nav ierobežojums kontaktlēcu lietošanai, ir pieejamas
multifokālās kontaktlēcas, kuras nodrošina labu redzi gan tālumā,
gan tuvumā.
Mīts:
Man ir astigmātisms, tādēļ kontaktlēcas nevar nēsāt.
Patiesība:
Ir ļoti plašs kontaktlēcu ražotāju piedāvātais klāsts arī
astigmātisma jeb cilindriskai korekcijai. Jādodas pie optometrista,
kurš palīdzēs atrast atbilstošu torisko kontaktlēcu.
Par
kontaktlēcām bērniem:
Mīts:
Bērns kontaktlēcām ir par jaunu.
Patiesība:
Pieredzējuši optometristi ir novērojuši, ka jaunāki bērni ir
apzinīgāki kontaktlēcu lietotāji par pusaudžiem.
Mīts:
Bērni nedrīkst nēsāt kontaktlēcas.
Patiesība:
Zinātniskie pētījumi arvien vairāk norāda uz kontaktlēcām kā
labāko iespēju tuvredzības kontrolei. Nav jābaidās bērniem likt
kontaktlēcas, jo lielāks risks acu veselībai sagaidāms no
tīklenes problēmām, ja miopija attīstīsies virs -3.00
dioptrijām, nekā no mikrobiālā keratīta. Optometristam ir
regulāri jākontrolē šis process un jāizglīto kontaktlēcu
lietotāju, kā pareizi tās kopt un lietot.
Mīts:
Kontaktlēcas ir kaitīgas acīm, jo tās liek iekšā acī.
Patiesība:
Kontaktlēcas acīm nekaitēs, ja tiks ievēroti kontaktlēcu
lietošanas un kopšanas nosacījumi. Vienas dienas kontaktlēcu
lietotājiem ir krietni mazāks infekcijas risks.
Mīts:
Kontaktlēca acī var pazust, aizkļūt aiz acs ābola.
Patiesība:
Kontaktlēca nevar aizkļūt aiz acs, jo acs priekšējo daļu no
aizmugurējās norobežo gļotāda. Ja lēca pakļūst zem plaksta,
to var izņemt vienkārši atvelkot plakstiņu.
“Nav
muļķīgu jautājumu ir tikai patīkami, ja profesionāļi no
apmeklētājiem saņem jautājumus. Optometristus kā ikvienus
medicīnas nozarē strādājošos cilvēkus priecē, ka cilvēki
vēlas kļūt zinošāki, izglītotāki un tādā veidā apliecina
rūpes par savu veselības stāvokli. Vizīšu laikā mēs uzdodam
cilvēkam: “Vai Jums ir kādi jautājumi?”, jo mēs tiešām
vēlamies sniegt atbildes un kliedēt bažas.”
